Hospisa aprūpē bieži runā par medikamentiem, sāpju kontroli, aprūpētājiem, māsām, ārstiem un ģimenes atbalstu. Taču pārāk bieži nepelnīti otrajā plānā paliek fizioterapija: klusa, praktiska un ļoti cilvēcīga palīdzība cilvēkam, kura ķermenis slimības dēļ kļūst trauslāks, sāpīgāks un arvien mazāk paklausīgs. Un tomēr tieši fizioterapija hospisa aprūpē var būt robeža starp dienu, kuru pacients vienkārši pārcieš, un dienu, kuru viņš vēl spēj nodzīvot ar mazliet vairāk miera, kustības, elpas un cieņas. Pasaules Veselības organizācija paliatīvo aprūpi apraksta kā pieeju, kas uzlabo pacienta un ģimenes dzīves kvalitāti, savlaicīgi atpazīstot, izvērtējot un ārstējot sāpes un citas fiziskas, psihosociālas vai garīgas ciešanas. WHO arī uzsver, ka paliatīvā aprūpe ir komandas darbs, kurā līdzās ārstiem, māsām, sociālajiem darbiniekiem, farmaceitiem un citiem speciālistiem nozīmīga loma ir arī fizioterapeitiem. Sāpes nav tikai tablešu jautājums Hospisa pacientu sāpes bieži nav vienkār...