Īsā atbilde Fizioterapija dzīves noslēgumā nav intensīvs treniņš, un tās mērķis nav par katru cenu atjaunot zaudētās spējas. Individuāli pielāgota palīdzība var mazināt sāpes un stīvumu, atvieglot elpošanu, palīdzēt atrast ērtāku pozu un iemācīt ģimenei drošāk palīdzēt. Slodze vienmēr jāpielāgo pacienta pašsajūtai, drošībai un aprūpes mērķiem. Par ikdienas darbību pielāgošanu lasiet arī skaidrojumā par ergoterapiju dzīves noslēguma aprūpē . Hospisa aprūpē bieži runā par medikamentiem, sāpju kontroli, aprūpētājiem, māsām, ārstiem un ģimenes atbalstu. Taču pārāk bieži nepelnīti otrajā plānā paliek fizioterapija: klusa, praktiska un ļoti cilvēcīga palīdzība cilvēkam, kura ķermenis slimības dēļ kļūst trauslāks, sāpīgāks un arvien mazāk paklausīgs. Un tomēr tieši fizioterapija hospisa aprūpē var būt robeža starp dienu, kuru pacients vienkārši pārcieš, un dienu, kuru viņš vēl spēj nodzīvot ar mazliet vairāk miera, kustības, elpas un cieņas. Pasaules Veselības organizācija pa...