Ziņas

Tiek rādīti ziņojumi ar iezīmi “zāļu drošība

Nelabums un grabējoša elpošana dzīves beigās

Attēls
Īsā atbilde Nelabums, vemšana un grabējoša elpošana dzīves beigās ir simptomi, kas ģimenei var izskatīties biedējoši. Tie jāuztver nopietni, bet ne vienmēr tie nozīmē, ka pacients smok vai ka viņam noteikti jāved uz slimnīcu. Svarīgākais ir novērtēt komfortu, sāpes, elpu, spēju norīt, apziņu un sazināties ar aprūpes komandu, ja simptomi ir jauni, mokoši vai strauji mainās. Kāpēc rodas nelabums Dzīves beigās nelabumam var būt vairāki iemesli vienlaikus. To var pastiprināt aizcietējums, zāles, sāpes, trauksme, kuņģa darbības palēnināšanās, audzējs, nieru vai aknu darbības pasliktināšanās un vielmaiņas pārmaiņas. Tāpēc ģimenei palīdz nevis minēšana, bet konkrēti novērojumi. Jāpieraksta, kad nelabums sākās, vai bija vemšana, vai ir vēdera pūšanās, aizcietējums, jaunas zāles, sāpes vai nepatīkamas smakas telpā. Šāda informācija ārstam vai māsai ļauj ātrāk saprast, kādu palīdzību izvērtēt. Ko ģimene var darīt nelabuma laikā Piedāvāt ļoti mazus malkus tikai tad, ja pacients vē...

Trauksmes un apjukuma zāles dzīves noslēgumā Latvijā

Attēls
Trauksmes un apjukuma zāles dzīves noslēgumā nav viena universāla tablete “nomierināšanai”. Vispirms jānoskaidro, ko ģimene redz: vai cilvēks izjūt trauksmi, vai viņam ir delīrijs, sāpes, elpas trūkums, pilns urīnpūslis, aizcietējums, zāļu blakne vai termināls nemiers. Šie stāvokļi var izskatīties līdzīgi, bet palīdzība tiem nav vienāda. Zāļu izvēli, lietošanas veidu un novērošanu nosaka ārsts vai cita atbildīgā ārstniecības persona. Ģimene pati nedrīkst palielināt devu, dot citas personas zāles vai izmantot agrāk izrakstītu līdzekli bez aktuālas norādes. Trauksme, delīrijs un termināls nemiers nav sinonīmi Trauksmes gadījumā cilvēks bieži spēj pateikt, no kā baidās: sāpēm, smakšanas sajūtas, vientulības vai nāves. Delīrijs ir pēkšņas vai svārstīgas apziņas un uzmanības pārmaiņas. Cilvēks var nezināt, kur atrodas, neatpazīt tuviniekus, redzēt vai dzirdēt to, kā nav, kļūt nemierīgs vai, gluži pretēji, neparasti kluss un miegains. Termināls nemiers parasti apzīmē smagu nemieru ...

Morfīns hospisa aprūpē. Kā tas mazina sāpes un elpas trūkumu

Attēls
Īsā atbilde Morfīns hospisa aprūpē visbiežāk tiek lietots stipru sāpju un smaga elpas trūkuma mazināšanai. Pareizi nozīmēts un uzraudzīts morfīns nav atteikšanās no cilvēka un nav paredzēts nāves paātrināšanai. Galvenais ir pacienta komforts, regulāra izvērtēšana un skaidra saziņa ar ģimeni. Morfīna vārds ģimenēs bieži ienāk ar bailēm. Tuvinieki var domāt, ka tas nozīmē pašu pēdējo brīdi, ka cilvēks tiks pārmērīgi iemidzināts vai ka zāles saīsinās dzīvi. Par morfīnu jāraksta un jārunā ļoti atbildīgi. Tas nav ģimenes pašrocīgs lēmums un nav universāls risinājums visiem. Paliatīvajā aprūpē ārstniecības persona to var izvērtēt sāpju vai izteikta elpas trūkuma mazināšanai, atkarībā no pacienta stāvokļa. Kāpēc morfīnu var apsvērt hospisa aprūpē? Smagas slimības laikā sāpes un elpas trūkums var kļūt ļoti nogurdinoši. Ja vieglāki līdzekļi nav pietiekami vai pacients vairs nevar lietot zāles ierastā veidā, aprūpes komanda izvērtē citas iespējas. Morfīna mērķis paliatīvā aprūpē ...