Vai hospisa aprūpē medikamenti paātrina nāvi? Hospisa aprūpe ģimenēm

Jautājums no sērijas par aprūpi dzīves beigās

Vai medikamenti dzīves beigās paātrina nāvi

Īsā atbilde

Pareizi nozīmēti medikamenti dzīves beigās nav domāti nāves pasteidzināšanai. To mērķis ir mazināt sāpes, mokošu elpas trūkumu, nemieru, sliktu dūšu, krampjus un citas ciešanas, kas smagi slimam cilvēkam var būt daudz nežēlīgākas par pašu zāļu lietošanu.

Ģimenei svarīgi zināt, ka devas un zāļu kombinācijas drīkst mainīt tikai ārsts vai cita ārstniecības persona savas kompetences robežās. Ja pēc zāļu lietošanas cilvēks kļūst miegaināks vai mierīgāks, tas ne vienmēr nozīmē kaitējumu. Bieži tas nozīmē, ka mazinājušās sāpes, panika vai elpas mokas.

Kāpēc rodas bailes no medikamentiem

Daudzās ģimenēs stiprākas zāles dzīves beigās izraisa bailes. Tuvinieki redz, ka cilvēks kļūst vājāks, vairāk guļ, mazāk runā un mazāk ēd. Tad ir viegli sajaukt slimības dabisko gaitu ar medikamentu iedarbību. Šī sajaukšana ir ļoti saprotama, jo ģimene atrodas spriedzē un meklē iemeslu katrai izmaiņai.

Tomēr smaga progresējoša slimība pati par sevi var radīt miegainību, apjukumu, nespēku, elpas trūkumu un interesi par apkārtni samazināšanos. Zāles šajā brīdī nav vienkārši papildu slodze. Tās var būt instruments, kas pasargā cilvēku no nevajadzīgām ciešanām.

Ko nozīmē proporcionāla simptomu kontrole

Paliatīvā aprūpē zāļu lietošana nav mehānisks princips, kurā visiem dod vienu un to pašu. Proporcionāla simptomu kontrole nozīmē, ka ārstniecības persona izvēlas tik daudz palīdzības, cik nepieciešams konkrētajai ciešanai, un pēc tam vēro iedarbību.

Ja sāpes ir vieglas, pietiek ar vienu risinājumu. Ja sāpes ir smagas, vajadzīgs cits. Ja cilvēks mokās ar elpu un paniku, tas arī ir ārstējams simptoms, nevis morāls pārbaudījums, kuru ģimenei jāļauj viņam izturēt klusumā. Ciešanu mazināšana nav pamešana. Tā ir aprūpes kodols.

Morfīns un opioīdi nav eitanāzijas aizstājējs

Ļoti bieži bailes saistās tieši ar morfīnu. Sabiedrībā joprojām dzīvo mīts, ka morfīns nozīmē beigas vai ka tas pats par sevi nogalina. Starptautiskie paliatīvās aprūpes avoti skaidro daudz precīzāk. Pareizi lietoti opioīdi palīdz mazināt stipras sāpes un arī mokošu elpas trūkumu.

Tas nenozīmē, ka opioīdi ir nekaitīgi vai ka tos var lietot bez kontroles. Tie prasa ārsta nozīmējumu, skaidru plānu, blakņu vērošanu un uzmanību, īpaši ļoti trauslam cilvēkam. Taču bailes no vārda morfīns nedrīkst kļūt par iemeslu, kāpēc cilvēks mirst ar sāpēm, kuras bija iespējams mazināt.

Miegainība ne vienmēr nozīmē pārdozēšanu

Dzīves beigās miegainību var radīt pati slimība, nieru vai aknu darbības pavājināšanās, infekcija, delīrijs, organisma izsīkums, miega parāds un iepriekš neārstētas sāpes. Ja cilvēks pēc ilga nemiera beidzot iemieg, ģimenei tas var izskatīties biedējoši, taču reizēm tā ir pirmā mierīgā atpūta pēc ilga ciešanu posma.

Vienlaikus miegainība ir jāvēro nopietni. Ja cilvēku nevar pamodināt, ja elpa kļūst neparasti sekla, ja parādās jauns apjukums, krampji, halucinācijas vai strauja pasliktināšanās pēc devas maiņas, jāsazinās ar ārstu vai māsu. Droša aprūpe nozīmē nevis atteikties no zālēm, bet vērot un laikus ziņot.

Elpas trūkums ir ciešana, kuru nedrīkst ignorēt

Mokošs elpas trūkums ir viens no biedējošākajiem simptomiem gan pacientam, gan ģimenei. Cilvēks var panikā ķert gaisu, raustīties, nespēt gulēt un skatīties uz tuviniekiem ar bailēm. Šādā brīdī tikai mierinājums bieži nav pietiekams.

Paliatīvā aprūpē elpas trūkumu vērtē medicīniski. Var palīdzēt poza, vēdināšana, mierīga klātbūtne, skaidrs rīcības plāns un ārsta nozīmēti medikamenti. Ja ģimene zina, ko drīkst darīt un kam zvanīt, krīzes brīdis kļūst mazāk haotisks.

Kā ģimenei runāt ar ārstu par zālēm

Ģimenei nav jākaunas jautāt. Labāk pajautāt pārāk daudz nekā klusēt un pēc tam dot zāles ar bailēm. Sarunā ar ārstu praktiski jānoskaidro, kādam simptomam katras zāles domātas, kad tās jālieto regulāri, kad pēc vajadzības, kādas blaknes vērot un kurā brīdī jāzvana palīdzībai.

Ļoti noderīgi ir pierakstīt novērojumus. Kad zāles dotas. Kāds bija sāpju vai elpas trūkuma līmenis pirms tam. Kas mainījās pēc tam. Vai bija slikta dūša, aizcietējums, apjukums, nieze, jauns nemiers vai pārmērīga miegainība. Šādi pieraksti palīdz ārstam labot plānu precīzāk.

Ko nedrīkst darīt pašiem

Nedrīkst patvaļīgi palielināt devu, samazināt devu, dot cita cilvēka zāles, sasmalcināt tabletes bez saskaņošanas vai slēpt no ārsta, ko pacients patiesībā lieto. Daļa tablešu nedrīkst tikt dalītas vai drupinātas, jo tas var mainīt zāļu iedarbību.

Tāpat nevajag pēkšņi atcelt zāles tikai tāpēc, ka ģimenei šķiet, ka tās ir pārāk stipras. Ja ir aizdomas par blaknēm, pareizais solis ir sazināties ar speciālistu. Ātrs jautājums var novērst gan nepamatotas bailes, gan reālu risku.

Latvijas konteksts ģimenei

Latvijā ģimenei jāzina, kurš ārstniecības speciālists atbild par zāļu plānu, kā sazināties ar ģimenes ārstu, speciālistu, mobilo komandu vai pakalpojuma sniedzēju un ko darīt ārpus darba laika. Dzīves beigās neskaidrs telefona numurs var pārvērsties par paniku.

Ja pacients saņem paliatīvo aprūpi dzīvesvietā, ģimenei ir tiesības prasīt skaidras norādes par simptomu kontroli. Ne tikai zāļu nosaukumus, bet arī mērķi, lietošanas kārtību, blaknes un rīcību krīzes brīdī. Jo skaidrāks plāns, jo mazāks risks, ka zāles tiks lietotas par vēlu vai ar bailēm.

Ko nozīmē cieņpilns zāļu plāns

Cieņpilns zāļu plāns nav plāns ar pēc iespējas vairāk zālēm. Tas ir plāns, kurā katrai zālei ir jēga. Viena zāle var mazināt sāpes. Cita var atvieglot elpu. Vēl cita var palīdzēt pret sliktu dūšu vai nemieru. Ja zāles vairs nedod labumu, ārsts tās var pārskatīt.

Šādā pieejā pacients netiek ārstēts kā diagnoze. Viņš tiek redzēts kā cilvēks, kuram vēl ir ķermenis, bailes, vēlmes un robežas. Medikamenti nav aprūpes pretstats. Tie ir viena no iespējām, kā saglabāt mieru, ja tos lieto saprātīgi un profesionāli.

Kā atšķirt slimības gaitu no zāļu iedarbības

Ģimene pati ne vienmēr var droši atšķirt, vai cilvēkam kļūst sliktāk slimības dēļ vai pēc zāļu maiņas. Tāpēc svarīgs ir laiks un novērojumi. Ja izmaiņas sākas uzreiz pēc jaunas devas, tas jāpasaka speciālistam. Ja izmaiņas pieaug pakāpeniski vairākas dienas, iemesls var būt pati slimība, infekcija, šķidruma samazināšanās vai vispārējs spēku zudums.

Pareizais jautājums nav tikai vai zāles kaitē. Pareizais jautājums ir vai pašreizējais plāns dod vairāk miera nekā ciešanu. Šo atbildi vislabāk var atrast kopā ar ārstu, izmantojot ģimenes novērojumus, pacienta vēlmes un medicīnisku izvērtējumu.

Biežākie jautājumi

Vai morfīns nozīmē, ka cilvēks tūlīt mirs

Nē. Morfīnu var lietot stipru sāpju un mokoša elpas trūkuma mazināšanai. Lēmumu par to pieņem ārsts, vērtējot simptomus un drošību.

Vai zāles var padarīt cilvēku miegaināku

Jā, tas ir iespējams, taču miegainību var radīt arī pati slimība. Par straujām vai neparastām izmaiņām jāziņo ārstam vai māsai.

Vai ģimene drīkst pati mainīt zāļu devu

Nē. Devu, biežumu un zāļu formu drīkst mainīt tikai ārstniecības persona, kura pārzina pacienta stāvokli.

Ko darīt, ja ģimenei šķiet, ka zāles ir par stipru

Jāpieraksta novērojumi un jāsazinās ar speciālistu. Nedrīkst zāles pēkšņi atcelt bez medicīniska skaidrojuma.

Vai ciešanu mazināšana ir pamešana

Nē. Ja slimību vairs nevar izārstēt, ciešanu mazināšana kļūst par ļoti aktīvu un svarīgu aprūpes daļu.

Saistītie raksti

• Galvenais raksts par aprūpi Latvijā
• Morfīns un saruna par sāpēm
• Vai ārsti vairs neko nedara
• Ko darīt, ja pacients kļūst nemierīgs

Avoti un tālāka lasīšana

Avoti izvēlēti tieši par medikamentu drošību hospisa un paliatīvajā aprūpē, morfīna un citu opioīdu lietošanu, ģimeņu bažām par nāves paātrināšanu un profesionālu devas izvērtēšanu.

• NVD par medikamentiem simptomu mazināšanai paliatīvajā aprūpē Latvijā
• Pacientu tiesību likums par informētu lēmumu un medikamentu lietošanu
• NICE vadlīnijas par drošu stipro opioīdu un morfīna lietošanu paliatīvajā aprūpē
• NICE par ģimeņu bažām ka morfīns un citi opioīdu medikamenti varētu paātrināt nāvi
• NHS par morfīnu kā recepšu medikamentu stipru sāpju mazināšanai dzīves beigās
• PCNOW par morfīna medikamentu lietošanu un bažām par nāves paātrināšanu
• Marie Curie ceļvedis par morfīnu un citiem opioīdu medikamentiem terminālas slimības sāpēm
• NHS slimnīcas skaidrojums par morfīna un citu opioīdu medikamentu drošu lietošanu paliatīvajā aprūpē
• Francijas HAS par medikamentiem sāpju mazināšanai un proporcionālu sedāciju līdz dzīves beigām
• Vācijas veselības portāls par medikamentiem sāpju un citu simptomu mazināšanai dzīves beigās
• Palliaweb vadlīnijas par morfīnu un citiem opioīdu medikamentiem sāpēm mirstoša cilvēka aprūpē
• Palliaweb par opioīdu medikamentu ievadīšanu un rūpīgu devas pielāgošanu vēža sāpēm
• Japānas pētījums par morfīna lietošanu elpas trūkuma mazināšanai mājas paliatīvajā aprūpē
• Japānas pētījums par opioīdu medikamentiem simptomu mazināšanai mājas paliatīvajā aprūpē
• Kanādas virtuālais hospiss par to vai morfīna medikaments paātrina nāvi
• Kanādas virtuālais hospiss par izplatītām bažām saistībā ar opioīdu medikamentiem paliatīvajā aprūpē
• Austrālijas Healthdirect par morfīnu kā opioīdu medikamentu stipru sāpju ārstēšanai
• Austrālijas CareSearch par morfīnu un citu opioīdu medikamentu vadību paliatīvajā aprūpē
• Jaunzēlandes klīniskie ieteikumi par morfīna medikamentu sāpēm pēdējās dzīves dienās
• Pētījums par opioīdu medikamentu devas palielināšanu un laiku līdz nāvei komforta aprūpē

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai cita ārstniecības speciālista individuālu konsultāciju. Tas nav diagnoze, ārstēšanas plāns, zāļu deva vai norādījums mainīt nozīmētu terapiju.