Vai hospisa aprūpē medikamenti paātrina nāvi? Hospisa aprūpe ģimenēm
Jautājums 10 no 200: Vai hospisa aprūpē medikamenti paātrina nāvi?
Sāpes un medikamenti ģimenei bieži rada bailes kļūdīties. Tāpēc svarīgs ir vienkāršs skaidrojums par novērošanu, drošību un sarunu ar ārstniecības personu.
Īsā atbilde
Hospisa aprūpes mērķis nav paātrināt nāvi. Tās mērķis ir mazināt ciešanas un palīdzēt cilvēkam justies pēc iespējas mierīgāk, ārstniecības personai izvērtējot katru lēmumu individuāli.
Kāpēc šis jautājums ir svarīgs?
Ģimenei ēdiens un ūdens bieži nozīmē rūpes un mīlestību. Tieši tāpēc ir tik grūti pieņemt, ka dzīves noslēgumā organisms var vairs negribēt vai nespēt uzņemt ierasto daudzumu. Šeit svarīgi domāt nevis par porciju, bet par drošību, mutes komfortu un pacienta pašsajūtu.
Ko tas nozīmē ikdienas aprūpē?
Ikdienā jāpiedāvā mazi malki vai kumosi tikai tad, ja pacients ir pietiekami modrs un spēj droši norīt. Ja ēšana kļūst mokoša, aprūpes uzsvars var pāriet uz lūpu un mutes mitrināšanu, garšas sajūtu un mierīgu klātbūtni bez spiediena.
Ko ģimene var darīt praktiski?
- pierakstīt, kad sāpes pastiprinās un kas tās mazina;
- nepalielināt un nepārtraukt zāles bez ārsta vai māsas norādījuma;
- vērot miegainību, apjukumu, aizcietējumus un citus iespējamos blakusefektus;
- jautāt, vai sāpes var būt saistītas ar pozu, izgulējumu risku, urīna aizturi vai aizcietējumiem;
- palīdzēt pacientam ieņemt pozu, kurā ķermenim ir mazāk spriedzes.
Kad jāsazinās ar aprūpes komandu?
Ar aprūpes komandu jāsazinās, ja sāpes kļūst stiprākas, parādās jauns nemiers, pacients atsakās kustēties vai zāles vairs nepalīdz kā iepriekš. Labāk pajautāt agrāk, kamēr situāciju vēl var mierīgi izskaidrot un sakārtot.
Ko nevajadzētu darīt pašiem?
Nevajadzētu pašiem mainīt pretsāpju zāļu devas, pārtraukt nozīmētos medikamentus vai gaidīt, līdz sāpes kļūst neizturamas. Svarīgāk ir pierakstīt, kad sāpes pastiprinās, kas palīdz un par izmaiņām sazināties ar ārstniecības personu.
Kā saglabāt mierīgu un cieņpilnu klātbūtni?
Klātbūtne šajā tēmā bieži nozīmē pacietību: nepiespiest, nesteidzināt un nepadarīt ēdienu par pārbaudījumu. Maigs pieskāriens, samitrinātas lūpas un droša poza var būt ļoti praktiska mīlestības forma.
Ģimenei nav jābūt nevainojamai. Pietiek būt uzmanīgai, jautāt palīdzību un pakāpeniski saprast, kas konkrētajam pacientam dod vairāk drošības un miera.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai atteikšanās no ēdiena nozīmē, ka ģimene dara par maz?
Nē. Dzīves noslēgumā apetīte bieži samazinās slimības procesa dēļ. Ģimene var palīdzēt ar mutes komfortu, drošu pozu un piedāvājumu bez piespiešanas.
Kad ēdināšana jāpārtrauc un jālūdz padoms?
Ja parādās klepus, aizrīšanās, mitra balss, panika vai izteikts nogurums, ēdināšana jāpārtrauc un jālūdz ārstniecības personas izvērtējums.
Avoti un tālāka lasīšana
Raksts balstīts uz starptautiski atzītiem paliatīvās un dzīves noslēguma aprūpes principiem. Avoti izmantoti kā informatīvs pamats, teksts ir latviski pielāgots ģimenēm saprotamā valodā.
- WHO: Palliative care and access to symptom relief
- NCI: Last Days of Life
- IAHPC: Consensus-Based Definition of Palliative Care
- NICE NG31: Care of dying adults in the last days of life
- National Cancer Institute: End-of-Life Care for People Who Have Cancer
Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.
Komentāri
Ierakstīt komentāru