Vai bērni drīkst apmeklēt smagi slimu tuvinieku?

Jautājums 13 no 200. Vai bērni drīkst apmeklēt smagi slimu tuvinieku?

Īsā atbilde

Bērni drīkst apmeklēt smagi slimu tuvinieku, ja pacients to vēlas, bērns nav spiests un pieaugušie viņu sagatavo godīgi un mierīgi. Bērnu parasti vairāk traumē nevis pati tikšanās, bet klusēšana, noslēpumi un sajūta, ka visi zina kaut ko briesmīgu, ko viņam nedrīkst teikt.

Apmeklējumam nav jābūt ilgam. Dažreiz pietiek ar piecām minūtēm, zīmējumu, roku pamāšanu, vienu teikumu vai klusu sēdēšanu pie durvīm. Bērnam vajag iespēju izvēlēties un drošu pieaugušo blakus.

Kāpēc bērnus nevajag automātiski pasargāt no patiesības

Pieaugušie bieži grib bērnu pasargāt, tāpēc klusē. Taču bērni jūt spriedzi, dzird sarunas aiz durvīm, redz asaras un pamana, ka ģimenes ritms ir mainījies. Ja viņiem neko nepasaka, viņi mēģina izskaidrot notiekošo paši.

Tad var rasties bailes, fantāzijas un vainas sajūta. Bērns var domāt, ka viņš kaut ko izdarījis nepareizi. Tāpēc labāk ir pateikt mazāk, bet patiesi. Slimība ir ļoti nopietna. Ārsti vairs nevar izārstēt. Mēs būsim kopā ar viņu un ar tevi.

Pacienta vēlme un bērna vēlme

Apmeklējums ir labs tikai tad, ja tas respektē divus cilvēkus. Pacientu un bērnu. Ja pacients nevēlas apmeklējumu vai ir pārāk noguris, to nedrīkst pārvērst par pienākumu. Ja bērns nevēlas iet, viņu nedrīkst kaunināt.

Pieaugušais var piedāvāt izvēli. Tu vari ieiet uz īsu brīdi. Tu vari palikt pie durvīm. Tu vari uzzīmēt zīmējumu. Tu vari šodien neiet. Izvēle bērnam dod drošību.

Kā sagatavot bērnu pirms apmeklējuma

Bērnam jāpastāsta, ko viņš redzēs. Var teikt, ka tuvinieks var būt ļoti vājš, daudz gulēt, izskatīties citādi, elpot skaļāk vai nerunāt. Jāpasaka arī, ka bērns nav vainīgs un ka viņam nav jālabo situācija.

Vēlams vienoties par īsu apmeklējumu. Pieaugušais var pateikt, mēs ieiesim uz dažām minūtēm, un tu jebkurā brīdī vari iziet ar mani ārā. Šāda robeža palīdz bērnam nejusties iesprostotam.

Kādus vārdus lietot

Bērniem vajag vienkāršu valodu. Labāk teikt, ka cilvēks mirst vai ka viņa ķermenis vairs nespēj izveseļoties, nevis lietot miglainus izteicienus. Frāzes par aizmigšanu vai aiziešanu var bērnu nobiedēt, jo viņš var sākt baidīties no miega vai parastas aiziešanas.

Ja ģimenei ir garīgi vai reliģiski priekšstati, tos var pievienot pēc skaidra ķermeniska skaidrojuma. Vispirms bērnam jāsaprot, kas notiek ar ķermeni. Pēc tam var runāt par ģimenes ticību, atmiņām un mīlestību.

Kā izskatās labs īss apmeklējums

Labs apmeklējums ir mierīgs, īss un bez spiediena. Bērns var pateikt sveiki, iedot zīmējumu, paturēt roku, ja vēlas, vai vienkārši paskatīties. Pieaugušais visu laiku paliek blakus un vēro bērna reakciju.

Ja bērns sāk smieties, novēršas vai jautā par pavisam ikdienišķu lietu, tas nenozīmē vienaldzību. Bērni smagu informāciju uztver pa daļām. Viņi var uz brīdi pietuvoties un tad atkāpties rotaļā vai ikdienā.

Kad apmeklējumu labāk atlikt

Apmeklējumu labāk atlikt, ja pacients ir ļoti nemierīgs, ja istabā notiek akūta medicīniska darbība, ja pieaugušie paši nespēj būt mierīgi vai ja bērns skaidri saka, ka negrib iet. Atlikšana nav aizliegums. Tā ir rūpīga izvēle par laiku un apstākļiem.

Dažreiz bērnam piemērotāks ir cits veids, kā būt klāt. Zīmējums. Balss ziņa. Fotogrāfija. Īsa saruna ar pieaugušo pēc tam. Atvadīšanās var notikt dažādos veidos.

Latvijas konteksts

Latvijā paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma ideja ietver atbalstu ne tikai pacientam, bet arī piederīgajiem. Ģimenē bērni ir piederīgie, pat ja pieaugušie viņus reizēm mēģina izslēgt no sarunas.

Hospisa aprūpes komandai ir vērts jautāt, kā bērnu sagatavot, vai apmeklējums konkrētajā dienā ir piemērots, ko bērnam varētu paskaidrot un kā rīkoties pēc tikšanās. Šis jautājums nav sīkums. Tas ietekmē bērna sērošanu un uzticēšanos pieaugušajiem.

Ko darīt pēc apmeklējuma

Pēc apmeklējuma nevajag bērnu pratināt. Labāk piedāvāt klusu iespēju runāt. Var pajautāt, ko tu pamanīji, vai tev ir kāds jautājums, vai gribi tagad zīmēt, pastaigāties vai vienkārši pabūt kopā.

Jautājumi var atnākt vēlāk. Vakarā. Pēc nedēļas. Skolā. Bērnam vajag zināt, ka drīkst jautāt atkal un atkal. Viena saruna nekad nav visa saruna.

Biežākie jautājumi

Vai bērni drīkst apmeklēt smagi slimu tuvinieku

Jā, ja bērns to vēlas, pacients tam piekrīt un apmeklējums ir sagatavots mierīgi un vecumam atbilstoši.

Vai bērnam jāstāsta patiesība

Jā, bet vienkārši. Bērnam vajag skaidrus vārdus, nevis miglainus teicienus, kas var radīt bailes.

Ko darīt, ja bērns nobīstas

Apmeklējumu var pārtraukt. Bērnam jāzina, ka viņš drīkst iziet, jautāt un vēlāk atgriezties pie sarunas.

Vai bērns drīkst neredzēt tuvinieku

Jā. Arī atteikšanās ir jārespektē. Var piedāvāt zīmējumu, vēstuli, fotogrāfiju vai īsu atvadīšanās rituālu citā veidā.

Saistītie raksti

• Vai ģimene drīkst būt klāt hospisa pacientam.
• Ko darīt, ja ģimene nezina, ko teikt.
• Kā runāt ar pacientu, kurš baidās.
• Kā ģimenei tikt galā ar vainas sajūtu.
• Vai drīkst runāt ar pacientu par nāvi.

Avoti

• NVD paliatīvā aprūpe Latvijā.
• Likumi lv paliatīvās aprūpes noteikumi.
• Pacientu tiesību likums.
• WHO palliative care.
• WHO Europe palliative care for children.
• NICE end of life care.
• NHS children and bereavement.
• Marie Curie supporting a child or teenager.
• Child Bereavement UK explaining death.
• Child Bereavement UK when someone is not expected to live.
• Canadian Virtual Hospice talking with children.
• Canadian Virtual Hospice children at bedside.
• Canadian Virtual Hospice preparing children.
• American Cancer Society helping children.
• Cancer Research UK telling children.
• Children Hospital of Philadelphia explaining death.
• Western Australia talking to children.
• Winston Wish serious illness guidance.
• NCI grief bereavement and loss.
• HSE Ireland end of life.
• Palliative Care Australia carers.
• Better Health Victoria grief and children.
• German Childrens Hospice Association.
• Palliaweb paediatric bereavement care.
• Frontiers sibling support in Japan.
• Asia Pacific Hospice Palliative Care Network.
• Singapore Ministry of Health palliative care.

Medicīniska atruna. Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.