Vai bērnam drīkst ļaut atvadīties? Hospisa aprūpe ģimenēm
Jautājums 77 no 200: Vai bērnam drīkst ļaut atvadīties?
Bērni un pusaudži smagu slimību ģimenē jūt ļoti tieši. Viņiem vajadzīgi skaidri vārdi, droša pieaugušā klātbūtne un atļauja reaģēt savā tempā.
Īsā atbilde
Bērnam vajadzīga patiesa, īsa un vecumam atbilstoša informācija. Viņu nevajag biedēt ar detaļām, bet nevajag arī atstāt neziņā.
Kāpēc šis jautājums ir svarīgs?
Bērni bieži saprot vairāk, nekā pieaugušie cer, un mazāk, nekā pieaugušie baidās. Ja viņiem neko nepaskaidro, viņi var izdomāt vēl biedējošāku skaidrojumu paši. Tāpēc patiesība jāpasaka saudzīgi, īsi un vecumam atbilstoši.
Ko tas nozīmē ikdienas aprūpē?
Ikdienā bērnam vajag paredzamu pieaugušo: kādu, kurš atbild īsi, nemelo, bet arī neuzliek bērnam pieaugušo nastu. Bērns drīkst zīmēt, klusēt, jautāt vēlāk vai atteikties no sarunas tajā brīdī.
Ko ģimene var darīt praktiski?
- izvēlēties dažus skaidrus teikumus, ko bērns var saprast un vēlāk pārjautāt;
- ļauj bērnam atteikties no apmeklējuma vai atvadīšanās;
- dod vietu jautājumiem arī vēlāk, ne tikai vienā sarunā;
- piesaisti speciālistu, ja bērns ilgstoši nespēj gulēt, ēst, mācīties vai ir ļoti noslēdzies.
- runā īsos, patiesos teikumos;
Kad jāsazinās ar aprūpes komandu?
Ar aprūpes komandu jāsazinās, ja bērns ilgstoši kļūst noslēgts, agresīvs, pārstāj gulēt vai sāk vainot sevi. Savlaicīga saruna palīdz ģimenei justies drošāk un ļauj ātrāk pielāgot aprūpi pacienta stāvoklim.
Ko nevajadzētu darīt pašiem?
Nevajadzētu bērnu maldināt ar neskaidriem izteicieniem, piemēram, ka cilvēks “aizmiga”, ja patiesībā runa ir par nāvi. Nevajadzētu arī piespiest bērnu atvadīties vai apmeklēt smagi slimu tuvinieku, ja viņš tam nav gatavs. Bērnam vajadzīgs godīgs, vecumam atbilstošs skaidrojums un droša pieaugušā klātbūtne.
Kā saglabāt mierīgu un cieņpilnu klātbūtni?
Bērnam drošību dod pieaugušais, kurš neizvairās no patiesības, bet arī nebaida ar detaļām. Svarīgi ļaut bērnam jautāt atkārtoti, jo saprašana bieži atnāk pa daļām.
Aprūpe dzīves noslēgumā nav sacensība ar ideālu. Tā ir pacietīga pielāgošanās cilvēkam, viņa spēkam, viņa robežām un ģimenes iespējām.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai bērnam labāk neko neteikt, lai viņu pasargātu?
Parasti nē. Bērnam vajadzīgs vienkāršs un godīgs skaidrojums. Pilnīga noklusēšana var radīt vēl lielākas bailes.
Vai bērnam jāatvadās obligāti?
Nē. Bērnu var sagatavot un piedāvāt iespēju, bet piespiest nevajag. Viņa temps ir jārespektē.
Avoti un tālāka lasīšana
Raksts balstīts uz starptautiski atzītiem paliatīvās un dzīves noslēguma aprūpes principiem. Avoti izmantoti kā informatīvs pamats, teksts ir latviski pielāgots ģimenēm saprotamā valodā.
- NCI: Plans and decisions for end-of-life care as a caregiver
- NHS: End of life care
- World Health Organization: Palliative care
- IAHPC: Consensus-Based Definition of Palliative Care
- NICE NG31: Care of dying adults in the last days of life
Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.
Komentāri
Ierakstīt komentāru