Ja pacients saka, ka grib iet mājās, lai gan jau atrodas savās mājās, vispirms nevajag strīdēties par adresi. Šie vārdi bieži izsaka ilgas pēc drošības, pazīstamības, miera vai cilvēka no agrāka dzīves posma. Tie var būt saistīti arī ar demenci, delīriju, sāpēm, elpas trūkumu, nogurumu vai bailēm. Tuvinieka uzdevums nav pierādīt, ka pacients kļūdās. Svarīgāk ir uzklausīt sajūtu, pārbaudīt komfortu un pamanīt, vai nav jaunu simptomu, par kuriem jāziņo aprūpes komandai. Frāze var būt emocionāli smaga. Ģimene ir centusies izveidot drošu vidi, bet cilvēks tomēr saka, ka nav mājās. Tas nenozīmē, ka aprūpe ir slikta vai ka pacients noraida savus tuviniekus. Slimības laikā vietas un laika izjūta var mainīties. Vārds mājas reizēm kļūst par nosaukumu sajūtai, kuru cilvēks vairs nespēj aprakstīt citādi. Ko cilvēkam var nozīmēt mājas Mājas var būt bērnības dzīvoklis, lauku sēta, agrāka ģimenes dzīve vai laiks, kad cilvēks jutās stiprs un patstāvīgs. Viņš var meklēt vecākus, dzīvesbiedru ...