Vai hospisa aprūpe var notikt mājās? Hospisa aprūpe ģimenēm

Hospisa aprūpe mājās Latvijā. Smagi slima pacienta aprūpe mājās, paliatīvā aprūpe, tuvinieku atbalsts un cieņpilna dzīves noslēguma aprūpe

Jautājums 20 no 200 Vai hospisa aprūpe var notikt mājās?

Īsā atbilde

Jā, hospisa aprūpe var notikt mājās, ja pacienta stāvoklis, ģimenes iespējas un pieejamie profesionālie pakalpojumi to ļauj darīt droši. Mājas aprūpes mērķis nav atstāt ģimeni vienu ar smagu situāciju. Tās mērķis ir palīdzēt cilvēkam palikt pazīstamā vidē, mazināt sāpes un citus simptomus, saglabāt cieņu un dot tuviniekiem skaidru rīcības plānu.

Ko nozīmē hospisa aprūpe mājās

Hospisa aprūpe mājās nav tikai gulta istabā un zāļu kastīte uz galda. Tā ir aprūpes veids, kurā slimība vairs netiek skatīta tikai kā diagnoze, bet kā cilvēka ikdiena ar sāpēm, elpu, miegu, bailēm, nogurumu, ģimenes slodzi un vajadzību pēc cieņas.

Mājās cilvēks bieži jūtas drošāk. Tur ir viņa balss, viņa istaba, viņa smaržas, viņa cilvēki. Tomēr mājas pašas par sevi vēl nav hospisa aprūpe. Par hospisa aprūpi tās kļūst tikai tad, ja ir profesionāls izvērtējums, saprotams plāns, pieejama palīdzība un ģimene zina, kā rīkoties brīdī, kad stāvoklis mainās.

Latvijas situācija

Latvijā paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojums dzīvesvietā ir valsts finansēts pakalpojums noteiktām pacientu grupām. Valsts informācijā ir norādīts, ka pakalpojums ietver gan veselības aprūpes daļu, gan sociālā atbalsta daļu. Tas nozīmē, ka jautājums nav tikai par ārstu vai medikamentu. Svarīga ir arī aprūpe mājās, psihosociāls atbalsts, tehniskie palīglīdzekļi un ģimenes spēja izturēt aprūpes slodzi.

Ģimenei praktiski jānoskaidro trīs lietas. Vai ārstējošais ārsts redz vajadzību pēc paliatīvās aprūpes. Vai ir nepieciešams konsīlija lēmums konkrētam pakalpojumam. Kurš pakalpojuma sniedzējs konkrētajā reģionā ir atbildīgs par palīdzību dzīvesvietā.

Kad mājas aprūpe var būt piemērota

Mājas aprūpe var būt piemērota, ja pacients vēlas palikt mājās, ja simptomi ir vadāmi vai tos var pārskatāmi vadīt ar profesionālu palīdzību, ja ģimene saprot savas robežas un ja mājās ir iespējams nodrošināt drošību. Drošība nozīmē ne tikai to, ka nav slidenas grīdas. Tā nozīmē arī to, ka ģimene zina, kam zvanīt, ko vērot un ko nedrīkst darīt bez speciālista norādes.

Ja pacients ir ļoti vājš, bet mierīgs, ja viņam ir sakārtots sāpju un elpas trūkuma plāns, ja ir aprūpes līdzekļi un cilvēki, kas var būt klāt, mājas var būt ļoti piemērota vieta. Ja simptomi ir strauji, neparedzami vai ģimene vairs fiziski nespēj aprūpēt cilvēku, mājas aprūpes plāns jāpārskata.

Kad ar mājām var nepietikt

Ar mājas vidi var nepietikt, ja sāpes kļūst nevaldāmas, elpa ir mokoša, pacients ir izteikti apjucis vai nemierīgs, ir atkārtoti kritieni, asiņošana, krampji, rīšanas grūtības ar aizrīšanās risku vai ģimene ir pilnībā izsmelta. Šādos brīžos nav jādomā, ka ģimene izgāžas. Tieši pretēji, robežas atzīšana ir daļa no atbildīgas aprūpes.

Labs hospisa plāns mājās ietver arī atbildi uz jautājumu, kad mājās vairs nav pietiekami droši. Šo jautājumu vajag pārrunāt savlaicīgi, nevis naktī, kad visi jau ir panikā.

Kas ģimenei jāsagatavo mājās

Skaidrs ārsta, māsas un pakalpojuma sniedzēja kontaktu saraksts.
Aktuāls medikamentu saraksts ar norādēm, ko drīkst dot un ko nedrīkst mainīt pašiem.
Vieta aprūpes līdzekļiem, lai tie nav jāmeklē krīzes brīdī.
Droša piekļuve gultai no sāniem, ja cilvēks jāaprūpē guļus.
Gaisma naktī, brīvs ceļš līdz durvīm un noņemti šķēršļi.
Pierakstu lapa par sāpēm, elpu, miegu, apjukumu, ēšanu un dzeršanu.
Vienošanās ģimenē, kurš atbild par zvaniem un kurš var atpūsties.

Ko jautāt ārstam vai komandai

Vai šajā situācijā ir nepieciešama paliatīvā vai hospisa aprūpe mājās?
Kādi simptomi mums jāvēro katru dienu?
Kuras zāles nedrīkst mainīt bez speciālista norādes?
Ko darīt, ja pacients vairs nevar norīt tabletes?
Kā rīkoties, ja pastiprinās sāpes vai elpas trūkums?
Kurā brīdī jāsauc neatliekama palīdzība?
Kādi tehniskie palīglīdzekļi var samazināt ciešanas un aprūpētāju slodzi?

Kā ģimenei nepārslogot sevi

Mājas aprūpē viens no lielākajiem riskiem ir klusā izdegšana. Ģimene sākumā turas, jo mīl cilvēku un grib palīdzēt. Pēc tam naktis kļūst īsas, rokas sāp, galva ir pilna ar jautājumiem, bet vainas sajūta neļauj prasīt palīdzību.

Hospisa aprūpe mājās nedrīkst balstīties uz vienu cilvēku, kurš sabrūk aiz pienākuma. Ir jābūt maiņām, atpūtai, skaidri sadalītiem uzdevumiem un tiesībām pateikt, ka šodien ir par smagu. Aprūpes kvalitāte cieš nevis tad, kad ģimene lūdz palīdzību, bet tad, kad tā izliekas, ka palīdzība nav vajadzīga.

Ko mājas aprūpe nedrīkst nozīmēt

Tā nedrīkst nozīmēt, ka pacients tiek atstāts bez simptomu kontroles. Tā nedrīkst nozīmēt, ka ģimene pati lemj par zāļu devām. Tā nedrīkst nozīmēt, ka smagi slims cilvēks tiek pārvietots, mazgāts vai celts tā, ka viņam kļūst sāpīgāk tikai tāpēc, ka nav pieejama praktiska palīdzība.

Mājas ir laba vieta hospisa aprūpei tikai tad, ja tajās ir miers, profesionāla piesaiste un cieņa pret pacienta ķermeņa robežām.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai hospisa aprūpe mājās nozīmē atteikšanos no palīdzības?

Nē. Tā nozīmē, ka palīdzības mērķis mainās. Galvenais kļūst komforts, cieņa, simptomu mazināšana un ģimenes atbalsts.

Vai ģimenei viss jādara pašai?

Nē. Ģimenei vajadzīgs profesionāls plāns, kontakti, apmācība un skaidrs brīdis, kad jālūdz papildu palīdzība.

Kad mājas aprūpe vairs nav droša?

Tad, ja sāpes, elpas trūkums, apjukums, rīšanas grūtības, krišanas risks vai ģimenes izsīkums kļūst nevadāms mājas apstākļos.

Saistītie raksti

Avoti un tālāka lasīšana

Avoti izmantoti, lai pārbaudītu aprūpes principus un Latvijas kontekstu. Tie neaizstāj individuālu ārsta vai māsas izvērtējumu.

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Meklēt šajā emuārā