Ko darīt, ja elpošana kļūst skaļa? Hospisa aprūpe ģimenēm
Jautājums no sērijas par aprūpi dzīves beigās
Ko darīt, ja elpošana kļūst skaļa
Īsā atbilde
Ja dzīves beigās elpošana kļūst skaļa, mitra vai grabējoša, ģimenei vispirms jāpaliek mierīgai un jāvērtē pacienta komforts. Šāda skaņa bieži rodas tāpēc, ka cilvēks ir ļoti vājš, vairāk guļ un vairs nespēj norīt vai izklepot siekalas un sekrētus kā agrāk.
Skaņa var būt ļoti satraucoša tuviniekiem, bet pacients, kurš ir dziļi miegains vai maz reaģē, ne vienmēr to izjūt kā smakšanu. Jāpalīdz ar pozu, mutes kopšanu, mierīgu telpu un saziņu ar aprūpes komandu, īpaši tad, ja pacients izskatās mokoši vai elpošana pēkšņi pasliktinās.
Kāpēc elpošana kļūst skaļa
Dzīves beigās rīšanas un klepus reflekss kļūst vājāks. Siekalas, gļotas un elpceļu sekrēti var sakrāties rīkles vai augšējo elpceļu tuvumā. Kad gaiss iet garām šiem sekrētiem, rodas mitra, burbuļojoša vai grabējoša skaņa.
Ģimenei šī skaņa bieži šķiet kā smakšana. Tomēr daudzos gadījumos tā vairāk satrauc tuviniekus nekā pašu pacientu, īpaši tad, ja cilvēks ir dziļi miegains. Tas nenozīmē, ka skaņa jāignorē. Tas nozīmē, ka jāvērtē pacienta ciešanas, ne tikai skaņas stiprums.
Ko darīt pirmajā brīdī
Vispirms jāskatās, vai pacients izskatās mokoši. Vai seja ir saspringta. Vai viņš raujas sēdus. Vai ir bailes, zilgana āda, spēcīga piepūle vai jauns apjukums. Ja tā nav un pacients ir mierīgs, var rīkoties saudzīgi un nesteidzīgi.
Var nedaudz pagriezt pacientu uz sāniem, ja tas ir droši un viņš to panes. Var viegli pacelt galvgali. Var sakopt muti un lūpas. Telpā vajag mazāk trokšņa un mazāk cilvēku, kas vienlaikus dod padomus. Mierīga vide palīdz arī elpošanai.
Kāpēc nevajag liet mutē daudz šķidruma
Ja cilvēks vairs droši nenorij, šķidruma došana var pastiprināt klepu, aizrīšanos un mitru elpošanu. Sausa mute un slāpju sajūta ir jāmazina, bet to bieži drošāk darīt ar mutes kopšanu, lūpu mitrināšanu un ļoti mazu mitrināšanu pēc aprūpes komandas ieteikuma.
Ģimenei var šķist, ka skaļā elpošana rodas no sausuma un ka ūdens palīdzēs. Reizēm notiek pretējais. Šķidrums, kuru pacients nespēj norīt, var palikt mutē vai nonākt elpceļu tuvumā. Tāpēc jābūt ļoti uzmanīgiem.
Vai vajag atsūkt sekrētus
Sekrētu atsūkšana ne vienmēr palīdz un var būt ļoti nepatīkama. Dziļa atsūkšana var kairināt rīkli, izraisīt klepu, asiņošanu, bailes un vēl lielāku diskomfortu. To nevajag darīt tikai tāpēc, ka skaņa traucē ģimenei.
Par atsūkšanu jālemj speciālistam, ņemot vērā pacienta stāvokli. Dažreiz pietiek ar pozu, mutes kopšanu un medikamentu plānu. Dažreiz īsa, saudzīga virspusēja palīdzība var būt vajadzīga, bet tai jābūt pamatotai ar pacienta komfortu.
Zāles sekrētu mazināšanai
Dažās situācijās ārsts var nozīmēt zāles, kas samazina sekrētu veidošanos. Tās ne vienmēr pilnībā noņem skaņu, un tās labāk darbojas, ja lietotas savlaicīgi. Tām var būt blaknes, piemēram, sausa mute vai apjukuma pastiprināšanās.
Tāpēc ģimenei nevajag pašai prasīt zāles tikai skaņas dēļ. Jājautā, vai pacients cieš, vai zāles šajā brīdī palīdzēs, kā vērtēt iedarbību un kad tās nevajag turpināt. Aprūpes mērķis ir cilvēka miers, nevis klusuma panākšana par katru cenu.
Kā palīdzēt tuviniekiem izturēt šo skaņu
Skaļa elpošana ir viena no grūtākajām pieredzēm ģimenei. Tā var radīt sajūtu, ka cilvēks smok, pat ja pacients pats izskatās mierīgs. Tuviniekiem vajag skaidru paskaidrojumu, ka šī skaņa bieži rodas no vāja rīšanas un klepus refleksa.
Palīdz, ja kāds speciālists vai pieredzējis aprūpētājs mierīgi izskaidro, ko vērot. Ne tikai skaņu, bet seju, ķermeņa saspringumu, ādas krāsu, nemieru un reakciju uz pozu. Tad ģimene mazāk krīt panikā un spēj būt blakus.
Ja skaņa sākas naktī
Naktī skaļa elpošana šķiet vēl biedējošāka, jo telpa ir klusa un ģimene bieži ir ļoti nogurusi. Pirmais solis ir ieslēgt mierīgu gaismu, pienākt pie pacienta un paskatīties uz viņu, nevis tikai klausīties skaņu no durvīm.
Ja pacients ir mierīgs, var lēni pielāgot pozu, samitrināt lūpas un pārbaudīt, vai galva nav atgāzta tā, ka sekrēti krājas rīklē. Ja pacients izskatās mokoši, jāzvana pēc plāna. Naktī nav jāvar visu izdomāt pašiem.
Ģimenei palīdz iepriekš nolikts pieraksts ar telefona numuriem un īsu rīcības kārtību. Tad brīdī, kad skaņa sākas, nav jāmeklē informācija panikā. Šāds plāns ir daļa no drošas aprūpes mājās.
Kā saglabāt cieņu
Skaļas elpošanas laikā cilvēks joprojām ir cilvēks, nevis tikai simptoms. Pie viņa gultas nevajag strīdēties, apspriest viņu kā prombūtnē esošu vai izteikt biedējošas prognozes. Labāk runāt mierīgi un īsi.
Var pateikt, ka jūs esat blakus, ka viņš nav viens un ka palīdzat viņam būt ērtāk. Pat ja pacients neatbild, šāda valoda saglabā cieņu un arī tuviniekiem palīdz turēties pie aprūpes būtības.
Ko nedarīt
Nevajag kratīt pacientu, prasīt, lai viņš izklepojas, dot lielus malkus, barot vai dzirdīt ar varu, dziļi tīrīt rīkli bez speciālista norādījuma vai strauji mainīt pozu. Tas var palielināt ciešanas.
Nevajag arī runāt pacienta klātbūtnē tā, it kā viņš jau neko nedzirdētu. Pat ja cilvēks neatbild, drošāk ir pieņemt, ka pazīstama balss un mierīga attieksme joprojām var būt nozīmīga.
Kad jāzvana aprūpes komandai
Jāzvana, ja skaļā elpošana sākas pēkšņi, strauji pastiprinās, pacients izskatās mokoši, ir zilgana āda, stiprs nemiers, aizrīšanās, asiņošana, jauns apjukums vai ģimene nezina, vai drīkst mainīt pozu un ko darīt tālāk.
Jāzvana arī tad, ja skaņa ģimenei rada nepanesamu paniku. Aprūpes komandas uzdevums ir atbalstīt arī tuviniekus. Skaidrs paskaidrojums un praktisks plāns bieži samazina bailes vairāk nekā steidzīga un nepiemērota procedūra.
Latvijas konteksts
Latvijā ģimenei, kas aprūpē pacientu mājās, jāprasa konkrēts plāns par skaļu elpošanu. Ko drīkst darīt ar pozu. Kā kopt muti. Kad neliet šķidrumu. Kad zvanīt māsai, ārstam, mobilajai komandai vai neatliekamajai palīdzībai.
Ja aprūpes plāns nav skaidrs, skaļa elpošana naktī var pārvērsties panikā. Tāpēc šis jautājums jāizrunā jau iepriekš, nevis tikai tad, kad skaņa pirmo reizi parādās.
Kopsavilkums
Skaļa elpošana dzīves beigās bieži rodas no sekrētiem, kurus ļoti vājš cilvēks vairs nespēj norīt vai izklepot. Tā var būt satraucoša, bet ne vienmēr nozīmē, ka pacients smok.
Ģimenei palīdz mierīga novērošana, saudzīga poza, mutes kopšana, šķidruma nedošana ar varu, izvairīšanās no nepiemērotas atsūkšanas un savlaicīga saziņa ar aprūpes komandu. Mērķis ir pacienta miers un cieņa.
Biežākie jautājumi
Vai skaļa elpošana nozīmē ka pacients smok
Ne vienmēr. Bieži skaņu rada siekalas vai sekrēti, kurus cilvēks vairs nespēj norīt vai izklepot.
Vai pacientam tas sāp
To nevar droši zināt tikai pēc skaņas. Jāvērtē seja, ķermeņa saspringums, nemiers, ādas krāsa un kopējais stāvoklis.
Vai drīkst dot ūdeni
Ja pacients slikti norij vai ir ļoti miegains, lielus malkus dot nevajag. Drošāk ir mutes un lūpu kopšana.
Vai vajag atsūkt gļotas
Ne vienmēr. Atsūkšana var kairināt un mocīt. Par to jālemj speciālistam pēc pacienta stāvokļa.
Kad jāsauc palīdzība
Ja elpošana kļūst mokoša, pēkšņi pasliktinās, ir zilgana āda, aizrīšanās, asiņošana, apjukums vai ģimene netiek galā.
Saistītie raksti
- Grabējoša elpošana dzīves beigās
- Vai pēdējās dienās elpošana var kļūt neregulāra
- Kā ģimene var palīdzēt ar mutes kopšanu
- Galvenais raksts par hospisa aprūpi Latvijā
Avoti un tālāka lasīšana
- NHS par elpošanas pārmaiņām pēdējās stundās un dienās
- NHS par elpas trūkuma un simptomu kontroli
- NICE par elpošanas komfortu un sekrētiem pēdējās dienās
- Marie Curie par elpošanas pārmaiņām pēdējās dienās
- Hospice UK par elpošanas ritmu un pēdējām dienām
- National Cancer Institute par elpošanu pēdējās dienās
- National Cancer Institute profesionāļiem par elpošanu un sekrētiem
- Cancer Research UK par elpošanu pēdējās dienās
- MyHealth Alberta par elpošanas pārmaiņām pēdējās dienās
- Better Health par elpošanu miršanas procesā
- Hospice Foundation par pazīmēm un elpošanas pārmaiņām
- Canadian Virtual Hospice par elpošanu un nāves tuvumu
- Palliative Care Network par skaļu elpošanu un sekrētiem
- AAFP par elpošanas simptomiem dzīves beigās
- NVD par paliatīvo aprūpi Latvijā
- Likumi par paliatīvās aprūpes noteikumiem
Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.
