Vai guļošam pacientam vajag speciālu matraci mājas aprūpē?

Pretizgulējumu matracis guļošam pacientam mājas aprūpē. Ādas aizsardzība, papēžu atslogošana, pozicionēšana un pacienta komforts.

Jautājums ģimenei Vai guļošam pacientam vajag speciālu matraci?

Īsā atbilde

Speciāls matracis var būt ļoti vajadzīgs, ja pacients daudz guļ, pats nepagriežas, viņam ir trausla āda, sāpes, slikta asinsrite, svīšana, urīna nesaturēšana vai jau bijuši ādas bojājumi. Šāds matracis var mazināt spiedienu un palīdzēt sadalīt ķermeņa svaru saudzīgāk.

Tomēr matracis viens pats nepasargā no izgulējumiem. Tas neaizstāj ādas vērošanu, pozicionēšanu, mitruma kontroli, uztura izvērtēšanu, sāpju mazināšanu un profesionālu aprūpes plānu. Labs matracis ir palīgs, nevis brīnumlīdzeklis.

Kāpēc par matraci jādomā laikus

Izgulējums var sākties klusi. Sākumā redzams tikai apsārtums, siltāka āda vai pacienta sūdzība, ka kāda vieta sāp. Guļošam cilvēkam šīs pazīmes jāuztver nopietni, jo āda dzīves noslēgumā bieži ir plānāka un sliktāk atjaunojas.

Speciāls matracis palīdz samazināt ilgstošu spiedienu uz krustiem, gurniem, lāpstiņām un papēžiem. Ja par to domā tikai tad, kad brūce jau izveidojusies, aprūpe kļūst daudz sarežģītāka un pacientam sāpīgāka.

Ko matracis spēj un ko nespēj

Pretizgulējumu matracis var mazināt spiedienu, uzlabot komfortu un palīdzēt aprūpētājiem. Tas var būt putu, gaisa vai mainīga spiediena matracis. Izvēle atkarīga no riska, pacienta svara, kustīguma, sāpēm, ādas stāvokļa un aprūpes iespējām mājās.

Tas nespēj aizvietot cilvēka vērošanu. Ja pacients guļ slapjā apģērbā, ja palags ir sakrokots, ja papēži visu laiku balstās vienā punktā vai ja cilvēku sāpīgi velk pa gultu, pat labs matracis nevar pilnībā pasargāt ādu.

Kad vajadzīgs profesionāls izvērtējums

Matracis jāizvērtē īpaši tad, ja pacientam jau ir apsārtums, brūce, sūdzības par dedzināšanu vai sāpes vietās, kas balstās pret gultu. Jākonsultējas arī tad, ja cilvēks pats vairs nepagriežas, ir ļoti novājējis, daudz svīst vai viņam ir nesaturēšana.

Māsai vai ārstam jāparāda ādas vietas, kas rada bažas. Jāpastāsta, cik ilgi cilvēks atrodas vienā pozā, kāds ir esošais matracis, cik bieži maina palagus un vai pacients spēj pats kaut nedaudz mainīt stāvokli.

Pozas maiņa joprojām ir svarīga

Pat labs matracis nenozīmē, ka pacientu var atstāt vienā pozā bez vērošanas. Pozas maiņa jāpielāgo individuāli. Divu stundu ritms var būt sākuma orientieris, bet tas nav likums visiem, īpaši dzīves noslēgumā, kad pilna pagriešana var radīt sāpes un elpas trūkumu.

Ja pagriešana moka pacientu, var izmantot mazākas slodzes maiņas. Var mainīt spilvenu novietojumu, atslogot papēžus, mazliet mainīt gurnu leņķi un pārbaudīt ādu. Mērķis ir nevis izpildīt grafiku, bet pasargāt cilvēku.

Kā pārbaudīt ādu

Āda jāpārbauda vietās, kur kauli ir tuvu virsmai. Tie ir papēži, krusti, gurni, lāpstiņas, elkoņi, potītes un pakausis. Jāskatās, vai nav apsārtuma, mitruma, tulznu, plaisu, tumšāku plankumu vai vietas, kas nemainās pēc atslogošanas.

Ja ģimene pamana jaunu apsārtumu, kas nepazūd, brūci, smaku, šķidrumu vai pieaugošas sāpes, jāziņo ārstniecības personai. Šādu situāciju nevajag slēpt aiz kauna vai cerības, ka pāries pati.

Latvijas mājas aprūpes konteksts

Latvijā speciāla matrača pieejamība var būt atkarīga no ģimenes iespējām, pašvaldības atbalsta, pakalpojuma sniedzēja un konkrētās aprūpes situācijas. Tāpēc svarīgi laikus prasīt, vai matracis, funkcionāla gulta vai citi palīglīdzekļi ir pieejami.

Ja uzreiz nav iespējams iegūt ideālu risinājumu, jāizmanto tas, kas ir drošs. Gluds palags, spilveni, papēžu atslogošana, mitruma kontrole un saudzīga pārvietošana var palīdzēt, kamēr tiek meklēts piemērotāks aprīkojums.

Ko jautāt aprūpes komandai

Jājautā, kāds ir izgulējumu risks, kādu matraci izvēlēties, kā bieži pārbaudīt ādu, kā atslogot papēžus un kā rīkoties, ja parādās apsārtums. Jāprasa arī, vai pacienta sāpes vai kaulu metastāzes maina pozicionēšanas plānu.

Svarīgi noskaidrot, vai matracis jākombinē ar īpašiem spilveniem, papēžu aizsargiem vai slīdpalagu. Aprīkojums strādā vislabāk tad, ja ģimene saprot, kāpēc un kā to lieto.

Kā pieņemt lēmumu bez steigas

Par tēmu vai guļošam pacientam vajag speciālu matraci mājas aprūpē ģimenei nav jāpieņem lēmums vienā saspringtā brīdī. Labāk ir apstāties, paskatīties uz pacienta elpu, sejas izteiksmi, sāpēm, nogurumu un spēju piedalīties. Ja darbība dod mieru, tā var būt piemērota. Ja tā palielina ciešanas, jāmeklē saudzīgāks risinājums.

Labs aprūpes lēmums nav tas, kas visiem izskatās aktīvs. Labs lēmums ir tas, kas konkrētajam cilvēkam šajā dienā dod mazāk sāpju, mazāk baiļu un vairāk cieņas. Dzīves noslēgumā pacienta spēki var mainīties ļoti strauji, tāpēc vakardienas risinājums šodien var vairs nederēt.

Ko pierakstīt ģimenei

Ģimenei palīdz īsi pieraksti. Jāpieraksta, kas tika darīts, cik ilgi tas notika, kā pacients reaģēja, kas palīdzēja un kas pasliktināja pašsajūtu. Šādi pieraksti nav birokrātija. Tie palīdz ārstam, māsai vai aprūpes komandai saprast situāciju, kad visi ir noguruši un detaļas ātri sajūk.

Pierakstos nav vajadzīgi gari teikumi. Pietiek atzīmēt sāpes, elpu, reiboni, nogurumu, ādas izmaiņas, miegu, ēšanu, dzeršanu, apjukumu un pacienta vārdos izteiktu vēlmi. Šī informācija bieži ir precīzāka par vispārīgu frāzi, ka šodien bija slikti.

Kad jāmaina plāns

Plāns jāmaina, ja pacients kļūst vājāks, sāk vairāk gulēt, viņam pastiprinās sāpes, parādās elpas trūkums, reibonis, apjukums, ādas bojājumi vai ģimene vairs nevar palīdzēt droši. Tas nenozīmē, ka kāds ir kļūdījies. Tas nozīmē, ka slimība mainās un aprūpei jāmainās tai līdzi.

Svarīgi nepārvērst aprūpi par sacensību ar sevi. Ja iepriekš kaut ko varēja izdarīt viegli, bet tagad tas rada ciešanas, ir atļauts rīkoties citādi. Hospisa un paliatīvās aprūpes centrā ir dzīvs cilvēks, nevis iepriekš izdomāts grafiks.

Kā saglabāt cieņu

Cieņa parādās sīkumos. Cilvēkam pasaka, ko darīs. Viņu neceļ, nevelk, neaprunā un neatstāj atsegtu ilgāk, nekā vajadzīgs. Ģimene jautā, vai tā ir ērti, un vēro arī tad, ja cilvēks vairs neatbild skaidri. Klusa grimase, saspringta roka vai novērsts skatiens var būt atbilde.

Ja aprūpes darbība ir vajadzīga, to var izdarīt mierīgi. Ja tā nav steidzama, to var atlikt. Ja ir šaubas, labāk jautāt profesionālim. Šāda piesardzība nav bailīgums. Tā ir laba aprūpe, jo dzīves noslēgumā katra lieka ciešana ir pārāk dārga.

Kopsavilkums ģimenei

Svarīgākais ir vērot konkrēto cilvēku, nevis akli sekot vispārīgai instrukcijai. Ja rīcība palīdz elpai, mieram, tīrībai, ādai un drošībai, tā ir vērtīga. Ja tā rada sāpes, bailes vai pārgurumu, plāns jāmaina.

Ģimenei nav jābūt perfektai. Tai vajadzīgs skaidrs plāns, profesionāls atbalsts un drosme laikus pateikt, ka kaut kas vairs nav droši. Tieši šāds brīdis bieži ir labas aprūpes sākums, nevis tās neveiksme.

Mazie signāli, kurus nevajag ignorēt

Ģimenei jāuzticas arī mazām pārmaiņām. Ja cilvēks kļūst klusāks, vairāk saspringst, atsakās no darbības, sāk ātrāk elpot, vairāk guļ vai pēc aprūpes ilgāk neatgūstas, tas var nozīmēt, ka slodze kļuvusi par lielu. Šādos brīžos nevajag sevi piespiest turpināt tāpat.

Mazs signāls dzīves noslēgumā reizēm ir svarīgāks par lielu teoriju. Pārmaiņas jāpieraksta un jāizrunā ar aprūpes komandu. Tādā veidā aprūpe paliek dzīva un pielāgojas pacientam, nevis pacients tiek pielāgots aprūpes ieradumam.

Biežākie jautājumi

Vai pretizgulējumu matracis pilnībā novērš izgulējumus?

Nē. Tas mazina risku, bet neaizstāj ādas vērošanu, pozicionēšanu, mitruma kontroli un profesionālu izvērtējumu.

Kad matracis vajadzīgs steidzami?

Ja ir apsārtums, brūce, stipras sāpes balsta vietās, pacients pats nekustas vai āda kļūst ļoti trausla.

Vai parasts mīksts matracis ir pietiekams?

Ne vienmēr. Pārāk mīksts matracis var ļaut ķermenim iegrimt un palielināt spiedienu dažās vietās.

Vai dzīves beigās pacientu joprojām jāgroza?

Jāvērtē individuāli. Komforts un cieņa ir tikpat svarīgi kā profilakse. Dažreiz vajadzīgas tikai saudzīgas slodzes maiņas.

Saistītie raksti

Avoti un tālāka lasīšana

Avoti izmantoti, lai pārbaudītu medicīnisko drošību, starptautisko praksi, praktisku mājas aprūpi un Latvijas kontekstu.

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Meklēt šajā emuārā