Vai aukstas rokas un kājas nozīmē, ka cilvēkam salst? Hospisa aprūpe ģimenēm

Aukstas rokas un kājas dzīves beigās hospisa aprūpē, mierīga komforta aprūpe mājās

Jautājums 56 no 200: Vai aukstas rokas un kājas nozīmē, ka cilvēkam salst?

Smagas slimības laikā tuviniekiem vajadzīga ne tikai medicīniska informācija, bet arī skaidra valoda, kas palīdz saprast nākamo soli bez panikas.

Īsā atbilde

Atbilde jāvērtē pēc pacienta stāvokļa, drošības un viņa vēlmēm. Dažās situācijās pietiek ar vienkāršu atbalstu, citās nepieciešams ārstniecības personas izvērtējums.

Kāpēc šis jautājums ir svarīgs?

Pēdējās dienās un stundās ģimenei visvairāk vajadzīga skaidrība. Daudzas izmaiņas, kas izskatās biedējoši, var būt daļa no dabīga dzīves noslēguma procesa.

Ko tas nozīmē ikdienas aprūpē?

Ikdienā tas nozīmē vērot pacienta reakciju, nepārspīlēt ar darbībām un pierakstīt izmaiņas, kuras vēlāk var skaidri izstāstīt aprūpes komandai.

Ko ģimene var darīt praktiski?

  • turpināt runāt cieņpilni arī tad, ja pacients neatbild;
  • nepildīt telpu ar daudziem cilvēkiem, ja tas pacientu nogurdina;
  • zināt, kam zvanīt nāves brīdī vai strauju izmaiņu gadījumā;
  • nepārmest sev, ja pēdējais brīdis notiek bez visu tuvinieku klātbūtnes.
  • saglabāt telpā mieru un maigu apgaismojumu;

Kad jāsazinās ar aprūpes komandu?

Ar aprūpes komandu jāsazinās, ja elpošana, apziņa vai miers būtiski mainās, vai ģimene nezina, kam zvanīt nāves brīdī. Šādos brīžos ģimenei nav jāpierāda, ka tā visu spēj pati; jautājums ir par pacienta drošību un mieru.

Ko nevajadzētu darīt pašiem?

Nevajadzētu pēdējās stundās censties darīt pārāk daudz, ja pacients ir mierīgs. Pārmērīga modināšana, grozīšana vai rosīšanās var radīt vairāk slodzes nekā ieguvuma. Ja rodas bažas, labāk sazināties ar aprūpes komandu.

Kā saglabāt mierīgu un cieņpilnu klātbūtni?

Pacientam var palīdzēt pazīstama balss, tīra un klusa telpa, saudzīgs pieskāriens, ja tas viņam ir patīkams, un sajūta, ka viņš joprojām tiek uzrunāts kā cilvēks, nevis kā aprūpes uzdevums.

Aprūpe dzīves noslēgumā nav sacensība ar ideālu. Tā ir pacietīga pielāgošanās cilvēkam, viņa spēkam, viņa robežām un ģimenes iespējām.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai pēdējās stundās jādara daudz?

Bieži svarīgākais ir miers, mutes komforts, saudzīga poza un klātbūtne. Ne katra minūte jāaizpilda ar darbībām.

Vai ģimenei jābūt klāt tieši nāves brīdī?

Nē. Ja cilvēks aiziet brīdī, kad tuvinieks izgājis no istabas, tas nav mīlestības trūkums vai kļūda.

Avoti un tālāka lasīšana

Raksts balstīts uz starptautiski atzītiem paliatīvās un dzīves noslēguma aprūpes principiem. Avoti izmantoti kā informatīvs pamats, teksts ir latviski pielāgots ģimenēm saprotamā valodā.

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Kā palīdzēt tuviniekam dzīves noslēguma posmā?

Attēls
Ilustratīvs vēsturisks attēls par aprūpes klātbūtni pie pacienta. Avots: Wikimedia Commons / Library of Congress, public domain . Palīdzēt tuviniekam dzīves noslēguma posmā nenozīmē atrast vienu lielu pareizo rīcību. Parasti tā ir daudzu mazu, saudzīgu darbību summa. Cilvēkam var būt vajadzīgs miers, tīra mute, ērta poza, mazāk trokšņa, drošība, sāpju izvērtēšana, pazīstama balss un sajūta, ka viņš nav kļuvis par nastu. Kas parasti kļūst svarīgi? Svarīgākas kļūst pamatvajadzības: komforts, elpa, sāpes, āda, higiēna, mute, miegs, nemiers, privātums un ģimenes klātbūtne. Tuviniekiem bieži jāmaina domāšana no “kā panākt, lai viņš ēd un pieceļas” uz “kā palīdzēt viņam justies drošāk šajā stāvoklī”. Ikdienas palīdzības kontrolsaraksts Pajautāt vai novērot: vai cilvēkam ir sāpes, auksti, karsti, neērta poza vai bailes. Pārbaudīt muti un lūpas, īpaši ja cilvēks maz dzer vai elpo caur muti. Pagriezt vai pārvietot saudzīgi, paskaidrojot katru soli. Sargāt privātumu higiēnas la...
Read more »

Hospisa aprūpe Latvijā

Attēls
Bijusi hospisa aprūpes virsmāsa Tatjana Jirgensone: "Mirstošie pacienti ir ļoti dažādi" Šis ir stāsts par sociālā uzņēmuma “Hospiss Māja” bijušo virsmāsu Tatjanu Jirgensoni – profesionāli, kuras ikdienas darbs ir pieskarties dzīves vistrauslākajai robežai. Viņa palīdz cilvēkiem aiziet ar cieņu, ar mieru sirdī, nevis vientulībā un slimnīcas burzmā. Saruna ar viņu - žurnāla "Ko Ārsti Tev Nestāsta" jaunākajā numurā.  Bijusi “Hospiss Māja” virsmāsa Tatjana Jirgensone palīdz cilvēkiem “aiziet mājās”. Burtiskā un simboliskā nozīmē. Jautājums par nedziedināmi slimu cilvēku tiesībām uz cieņpilnām dzīves pēdējām dienām sabiedrībā aktualizēts jau vairākus gadus. Proti, runa ir par tiesībām un iespēju šiem pacientiem nomirt savās mājās, tuvinieku lokā, neciešot sāpes un saņemot hospisa aprūpi. Ja paliatīvā aprūpe var būt nepieciešama gadiem, tad hospisa aprūpe ir paliatīvās aprūpes beigu posms, un tās mērķis ir novērst vai samazināt slimības radītās sāpes un ciešanas, sniegt a...
Read more »

Kā notiek pirmais hospisa komandas apmeklējums?

Attēls
Ilustratīvs konsultāciju telpas attēls par sarunu ar speciālistu. Avots: Wikimedia Commons, brīvi izmantojams attēls . Pirmais hospisa vai paliatīvās aprūpes komandas apmeklējums ģimenei var šķist satraucošs. Tuvinieki nezina, ko jautās, ko skatīsies un vai viņus kāds vērtēs. Labs pirmais apmeklējums nav eksāmens. Tā ir iespēja saprast situāciju: pacienta vajadzības, ģimenes spēkus, drošības riskus un praktiskos soļus turpmākajām dienām. Kas parasti jānoskaidro? Aprūpes komanda var jautāt par diagnozi, simptomiem, zālēm, ēšanu, dzeršanu, pārvietošanos, ādu, miegu, elpošanu, sāpēm, nemieru un ģimenes iespējām. Tikpat svarīgi ir tas, ko ģimene pati vēlas saprast: kam zvanīt, ko darīt naktī, kā dot zāles, kā kopt ādu un kā pamanīt pārmaiņas. Ko sagatavot pirms apmeklējuma? Zāļu sarakstu ar lietošanas laikiem un pēdējām izmaiņām. Izrakstus, diagnozes informāciju un kontaktus, ja tie ir pieejami. Pierakstu par simptomiem pēdējās dienās: sāpes, elpa, ēšana, dzeršana, vēdera ...
Read more »