Ko darīt, ja pacients atsakās no pretsāpju zālēm? Hospisa aprūpe ģimenēm
Jautājums no sērijas par aprūpi dzīves beigās
Ko darīt, ja pacients atsakās no pretsāpju zālēm
Īsā atbilde
Ja pacients atsakās no pretsāpju zālēm, pirmais solis nav piespiest un nav arī vienkārši atkāpties. Vispirms jānoskaidro iemesls. Cilvēks var baidīties no atkarības, miegainības, apjukuma, nāves pasteidzināšanas, kontroles zaudēšanas vai arī viņam var būt slikta pieredze ar zālēm agrāk.
Pacienta izvēle ir jārespektē, bet neārstētas sāpes arī nav neitrālas. Tās var atņemt miegu, elpu, spēku, mieru un cieņu. Tāpēc ģimenei vajag mierīgu sarunu ar pacientu un skaidru saziņu ar ārstu vai māsu, lai atrastu palīdzību, kas mazina ciešanas un pēc iespējas saglabā cilvēka gribu.
Atteikums nav spīts
Tuviniekiem var šķist, ka pacients atsakās no zālēm spīta, neticības vai neizpratnes dēļ. Reizēm tā tiešām var būt, bet ļoti bieži aiz atteikuma stāv bailes. Cilvēks var baidīties, ka pēc zālēm vairs nebūs viņš pats, ka zaudēs skaidru prātu, ka ģimene viņu vairs nedzirdēs vai ka zāles nozīmē tuvo nāvi.
Tāpēc saruna jāsāk nevis ar pārmetumu, bet ar interesi. Var pajautāt, kas tieši viņu biedē. Vai viņš baidās no miegainības. Vai viņam šķiet, ka pretsāpju zāles nozīmē padošanos. Vai viņš ir piedzīvojis nepatīkamas blaknes. Šāds jautājums bieži atver durvis, kur spiediens tās tikai aizver.
Pacientam ir tiesības uz izvēli
Dzīves beigās cilvēkam joprojām ir tiesības piedalīties lēmumos par savu ķermeni. Ja viņš saprot situāciju un spēj pieņemt lēmumu, viņa atteikumu nedrīkst vienkārši ignorēt. Cieņpilna aprūpe nenozīmē darīt ar cilvēku visu, ko ģimene uzskata par pareizu.
Vienlaikus cieņa nenozīmē atstāt cilvēku mokās. Ja atteikums balstās bailēs vai maldīgā priekšstatā, aprūpes komanda var skaidrot, piedāvāt citu zāļu formu, mazāku sākuma soli, blakņu kontroli vai nefarmakoloģisku atbalstu. Mērķis ir nevis uzvarēt strīdā, bet samazināt ciešanas.
Bailes no atkarības un morfīna
Viena no biežākajām bailēm ir atkarība. Cilvēks var domāt, ka opioīdi dzīves beigās padarīs viņu par atkarīgu vai ka ģimene viņu vairs neredzēs tādu pašu. Šīs bailes jāuztver nopietni, jo tās var būt dziļas un kaunpilnas.
Paliatīvajā aprūpē opioīdi tiek lietoti medicīniski, lai mazinātu stipras sāpes un reizēm mokošu elpas trūkumu. Tas nav tas pats, kas nekontrolēta zāļu lietošana. Ārstam jāizskaidro mērķis, deva, blaknes, vērošana un tas, kāpēc konkrētajā situācijā zāles var dot vairāk miera nekā riska.
Bailes no miegainības
Dažreiz pacients atsakās no zālēm, jo grib palikt skaidrs. Viņam var būt svarīgi vēl runāt ar tuviniekiem, sakārtot lietas vai vienkārši just, ka viņš nav pārvērsts par guļošu ķermeni. Šāda vēlme ir saprotama un cienījama.
Tajā pašā laikā stipras sāpes pašas var padarīt cilvēku noslēgtu, dusmīgu, nespējīgu runāt un nogurušu. Reizēm pareizi mazinātas sāpes nevis atņem klātbūtni, bet atgriež to. Tāpēc jārunā ar ārstu par līdzsvaru starp skaidrību un ciešanu mazināšanu.
Ko ģimene var pateikt
Noder teikumi, kuros nav spiediena. Piemēram, es redzu, ka tev ir grūti, un gribu saprast, no kā tu baidies. Vai tu vari pastāstīt, kas tev nepatīk šajās zālēs. Vai tu gribētu, lai ārsts izskaidro citu iespēju. Vai tev svarīgāk ir būt pēc iespējas skaidram vai lai sāpes būtu mazākas.
Šādas frāzes palīdz cilvēkam just, ka viņš netiek pārvarēts. Viņš tiek sadzirdēts. Ja pacients jūt, ka viņam vēl ir balss, viņš bieži ir gatavāks pieņemt palīdzību vai vismaz apspriest citu risinājumu.
Kad jāiesaista ārsts vai māsa
Ārsts vai māsa jāiesaista, ja atteikuma dēļ sāpes kļūst stipras, ja cilvēks nevar gulēt, elpot, kustēties, ja parādās nemiers, apjukums vai ģimene vairs nezina, kā rīkoties. Speciālists var izvērtēt, vai vajadzīga cita zāle, cita deva, cita forma vai papildu skaidrojums.
Īpaši svarīgi ir ziņot, ja cilvēks atsakās tāpēc, ka viņam ir slikta dūša, aizcietējumi, halucinācijas, pārmērīga miegainība vai bailes no elpas nomākuma. Daudzas blaknes ir iespējams mazināt, bet tās nevar mazināt, ja ģimene par tām klusē.
Ja pacients vairs nespēj skaidri lemt
Dažreiz pacients atsakās no zālēm apjukuma, delīrija, smaga nemiera vai izteikta vājuma dēļ. Tad situācija kļūst sarežģītāka. Ģimene nedrīkst viena pati izlemt sarežģītus medicīniskus jautājumus. Vajadzīga ārstniecības personas izvērtēšana.
Speciālists skatās, vai atteikums ir apzināts lēmums, vai tas ir simptoms. Ja cilvēks ir apjucis un mokās sāpēs, aprūpes mērķis joprojām ir ciešanu mazināšana, bet tas jādara profesionāli un dokumentēti, ievērojot pacienta labākās intereses un iepriekš izteiktās vēlmes.
Nefarmakoloģiska palīdzība var papildināt, nevis aizstāt
Poza, spilveni, lēna pārvietošana, siltums vai vēsums, maiga klātbūtne, elpošanas ritms un trokšņa mazināšana var palīdzēt. Dažreiz tieši šīs lietas padara zāļu nepieciešamību mazāku vai palīdz cilvēkam pieņemt mazāku devu.
Tomēr stipru sāpju gadījumā šie paņēmieni parasti neaizstāj medicīnisku sāpju plānu. Tie ir atbalsts, nevis pierādījums, ka zāles nav vajadzīgas. Ja cilvēks cieš, aprūpei jābūt pietiekami drosmīgai to atzīt.
Latvijas konteksts
Latvijā ģimenei jāpārliecinās, kurš ārsts vai aprūpes komanda atbild par pretsāpju plānu. Ja pacients atsakās no zālēm, nav pietiekami pateikt, ka viņš pats negrib. Vajag noskaidrot iemeslu, pierakstīt novērojumus un lūgt profesionālu sarunu.
Ja pacients saņem aprūpi dzīvesvietā, ģimenei jāprasa skaidrs rīcības plāns. Ko darīt, ja cilvēks atsakās. Kādas blaknes vērot. Kādas citas zāļu formas iespējamas, ja norīšana kļūst grūta. Kā rīkoties naktī vai brīvdienās. Skaidrība šeit tieši samazina ciešanas.
Ko nevajag darīt
Nevajag slēpt zāles ēdienā vai dzērienā bez ārstniecības personas skaidra norādījuma un bez tiesiska pamata. Nevajag draudēt, ka bez zālēm būs sliktāk. Nevajag kaunināt pacientu par bailēm. Nevajag arī atteikumu izmantot kā iemeslu, lai vairs neinteresētos par sāpēm.
Svarīgi ir neiekrist divās galējībās. Viena galējība ir piespiest. Otra ir pamest cilvēku viņa atteikumā. Labākā aprūpe meklē trešo ceļu, kur pacienta balss tiek cienīta un ciešanas tiek nopietni ārstētas.
Kopsavilkums
Ja pacients atsakās no pretsāpju zālēm, ģimenei jāmeklē iemesls, jārunā mierīgi un jāiesaista speciālists. Atteikums var būt apzināta izvēle, bet tas var būt arī baiļu, blakņu, apjukuma vai neizskaidrotu mītu rezultāts.
Cieņpilna sāpju aprūpe nenozīmē piespiest cilvēku. Tā nozīmē palīdzēt viņam saprast iespējas un atrast risinājumu, kurā ir mazāk ciešanu un pēc iespējas vairāk viņa paša gribas. Dzīves beigās šāds līdzsvars ir ļoti svarīgs.
Biežākie jautājumi
Vai pacients drīkst atteikties no pretsāpju zālēm
Ja pacients saprot situāciju un spēj lemt, viņa izvēle ir jārespektē. Vienlaikus ģimenei un komandai jānoskaidro iemesls un jāpiedāvā droši risinājumi.
Ko darīt, ja atteikuma iemesls ir bailes no morfīna
Jālūdz ārstam vai māsai skaidrot zāļu mērķi, blaknes un drošību. Bailes jāuztver nopietni, bet tās nedrīkst atstāt cilvēku neārstētās sāpēs.
Vai drīkst zāles iedot slepus
To nedrīkst darīt patvaļīgi. Šādas situācijas jārisina ar ārstniecības personu, vērtējot pacienta spēju lemt, drošību un tiesiskos nosacījumus.
Vai ir citas iespējas, ja tabletes negrib vai nevar norīt
Dažreiz ir citas zāļu formas vai citi aprūpes risinājumi. Par tiem jālemj ārstam vai aprūpes komandai.
Kad jāzvana speciālistam
Jāzvana, ja atteikuma dēļ sāpes pieaug, ja ir apjukums, elpas trūkums, nemiers, blaknes vai ģimene vairs nezina, kā droši palīdzēt.
Saistītie raksti
- Vai sāpes dzīves beigās vienmēr ir neizbēgamas
- Ko darīt, ja šķiet, ka pacientam sāp
- Morfīns un saruna par sāpēm
- Galvenais raksts par hospisa aprūpi Latvijā
Avoti un tālāka lasīšana
- WHO cancer pain guideline par sāpju ārstēšanu
- NICE pain un simptomu izvērtēšana pēdējās dienās
- NHS pain un citu simptomu kontrole dzīves beigās
- NHS morphine skaidrojums pacientiem un ģimenei
- NCI cancer pain profesionālais pārskats
- NCI last days pain un ģimenes novērošana
- Marie Curie pain management profesionāļiem
- Marie Curie pain when dying pacientiem un ģimenei
- Marie Curie pain relief skaidrojums ģimenei
- Canadian Virtual Hospice opioids concerns in palliative pain care
- Canadian Virtual Hospice morphine and pain near end of life
- Palliative Care Network morphine and hastened death pain concern
- Palliative Care Network opioid pain in imminently dying patient
- Macmillan painkillers frequently asked questions
- British Columbia guideline par palliative pain management
- PMC pārskats par cancer pain izvērtēšanu un ārstēšanu
- BPAC NZ medicines in the last days of life
- NVD paliatīvā aprūpe Latvijā un sāpju mazināšana
- Likumi paliatīvās aprūpes noteikumi Latvijā
Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, medicīnas māsas vai cita ārstniecības speciālista konsultāciju. Tas nav diagnoze, ārstēšanas shēma, zāļu devas norādījums vai individuāls aprūpes plāns. Konkrēti lēmumi par aprūpi jāpieņem kopā ar ārstniecības personām, ņemot vērā pacienta stāvokli, simptomus, vēlmes un drošību.
