Ko darīt, ja pacients atsakās no pretsāpju zālēm? Hospisa aprūpe ģimenēm

Jautājums 25 no 200: Ko darīt, ja pacients atsakās no pretsāpju zālēm?

Sāpes un medikamenti ģimenei bieži rada bailes kļūdīties. Tāpēc svarīgs ir vienkāršs skaidrojums par novērošanu, drošību un sarunu ar ārstniecības personu.

Īsā atbilde

Pirmais solis ir saglabāt mieru, novērot situāciju un sazināties ar aprūpes komandu, ja simptoms ir jauns, kļūst izteiktāks vai ģimenei nav skaidrs, kā rīkoties.

Kāpēc šis jautājums ir svarīgs?

Dzīves noslēgumā ģimene nereti baidās, ka mazāk procedūru nozīmē mazāk rūpju. Taču reizēm tieši rūpīgāka izvērtēšana pasargā pacientu no slodzes, kas vairs nedod viņam reālu ieguvumu. Svarīgākais jautājums ir: vai šī darbība palīdzēs konkrētajam cilvēkam justies labāk vai drošāk?

Ko tas nozīmē ikdienas aprūpē?

Ikdienā lēmumus palīdz pieņemt trīs jautājumi: ko šī darbība dos pacientam, kādu slodzi tā radīs un vai tā mainīs aprūpes plānu. Ja atbilde nav skaidra, ģimenei ir tiesības lūgt mierīgu skaidrojumu bez steigas.

Ko ģimene var darīt praktiski?

• pirms lēmuma pajautāt, kā šī darbība palīdzēs tieši pacientam šodien;
• pierakstīt, kad sāpes pastiprinās un kas tās mazina;
• nepalielināt un nepārtraukt zāles bez ārsta vai māsas norādījuma;
• vērot miegainību, apjukumu, aizcietējumus un citus iespējamos blakusefektus;
• jautāt, vai sāpes var būt saistītas ar pozu, izgulējumu risku, urīna aizturi vai aizcietējumiem;

Kad jāsazinās ar aprūpes komandu?

Ar aprūpes komandu jāsazinās, ja sāpes kļūst stiprākas, parādās jauns nemiers, pacients atsakās kustēties vai zāles vairs nepalīdz kā iepriekš. Savlaicīga saruna palīdz ģimenei justies drošāk un ļauj ātrāk pielāgot aprūpi pacienta stāvoklim.

Ko nevajadzētu darīt pašiem?

Nevajadzētu pašiem mainīt pretsāpju zāļu devas, pārtraukt nozīmētos medikamentus vai gaidīt, līdz sāpes kļūst neizturamas. Svarīgāk ir pierakstīt, kad sāpes pastiprinās, kas palīdz un par izmaiņām sazināties ar ārstniecības personu.

Kā saglabāt mierīgu un cieņpilnu klātbūtni?

Dažreiz vispalīdzošākā ir vienkārša klātbūtne bez steigas. Ne katrs brīdis jāaizpilda ar padomiem; reizēm pietiek ar drošu balsi un cieņpilnu klusumu.

Ģimenei nav jābūt nevainojamai. Pietiek būt uzmanīgai, jautāt palīdzību un pakāpeniski saprast, kas konkrētajam pacientam dod vairāk drošības un miera.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai stipras sāpes nozīmē, ka neko vairs nevar palīdzēt?

Nē. Daudzas sāpes var mazināt, bet zāļu izvēli un aprūpes taktiku nosaka ārsts vai cita ārstniecības persona.

Kāpēc jāpieraksta sāpju novērojumi?

Tas palīdz saprast, kad sāpes pastiprinās, kas tās mazina un vai nepieciešams pārskatīt aprūpes plānu.

Avoti un tālāka lasīšana

Raksts balstīts uz starptautiski atzītiem paliatīvās un dzīves noslēguma aprūpes principiem. Avoti izmantoti kā informatīvs pamats, teksts ir latviski pielāgots ģimenēm saprotamā valodā.

• WHO: Palliative care and access to symptom relief
• NCI: Last Days of Life
• IAHPC: Consensus-Based Definition of Palliative Care
• NICE NG31: Care of dying adults in the last days of life
• National Cancer Institute: End-of-Life Care for People Who Have Cancer

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.