Kā pieņemt lēmumus, ja ģimenei ir atšķirīgi viedokļi? Hospisa aprūpe ģimenēm
Īsā atbilde
Ja ģimenē ir atšķirīgi viedokļi, lēmums hospisa aprūpē nav jāpieņem pēc tā, kurš runā visskaļāk vai kurš jūtas visvairāk vainīgs. Lēmums jābalsta pacienta gribā, pašreizējās ciešanās, medicīniskā drošībā un skaidrā sarunā ar aprūpes komandu.
Labs jautājums nav kuram ģimenē ir taisnība. Labs jautājums ir kas šobrīd palīdz pacientam mazāk ciest un saglabāt cieņu.
Kāpēc ģimenes viedokļi atšķiras
Dzīves beigās katrs tuvinieks sargā kaut ko citu. Viens sargā cerību. Cits sargā mieru. Viens baidās, ka pacients netiek pietiekami ārstēts. Cits baidās, ka procedūras viņu moka. Viens ir pie gultas katru dienu. Cits atbrauc reti, bet nāk ar spēcīgu vainas sajūtu.
Šīs atšķirības nav automātiski ļaunas. Tās kļūst bīstamas tad, ja ģimene sāk cīnīties savā starpā un pacients pazūd no sarunas centra.
Pirmais orientieris ir pacienta griba
Ja pacients vēl spēj skaidri pateikt, ko viņš vēlas, viņa balss ir ļoti svarīga. Tas attiecas uz aprūpes vietu, apmeklējumiem, sarunām, procedūrām, privātumu un to, kas viņam rada mieru.
Ja pacients vairs nevar pilnvērtīgi piedalīties sarunā, ģimenei jādomā, ko viņš iepriekš ir teicis par cieņu, sāpēm, slimnīcu, mājām, garīgu atbalstu un savām robežām. Tas nav minējumu konkurss. Tā ir mēģināšana saglabāt cilvēka vērtības arī tad, kad viņa balss kļuvusi vājāka.
Latvijas konteksts
Latvijā ģimenēm bieži jāpieņem lēmumi mājās, kur aprūpes slodze ir ļoti praktiska. Jādomā par gultu, pārvietošanu, zālēm, elpas trūkumu, sāpēm, sociālo atbalstu, transportu un cilvēkiem, kuri tiešām var būt klāt.
Tāpēc lēmumu pieņemšanā jāiesaista ģimenes ārsts, ārstējošais speciālists, paliatīvās aprūpes komanda, sociālais darbinieks vai pakalpojuma sniedzējs. Ģimenei nav jāizdomā medicīnisks plāns vienai pašai.
Kā sarunu strukturēt
Vispirms jānosauc konkrētais lēmums. Piemēram, vai vest pacientu uz slimnīcu, vai mainīt aprūpes vietu, vai turpināt procedūru, vai ierobežot apmeklētājus.
Pēc tam jāuzdod trīs jautājumi. Ko vēlas pacients. Ko saka ārsts vai māsa. Kāds risinājums šobrīd samazina ciešanas un nepārslogo aprūpi mājās pāri drošai robežai.
Ja saruna aiziet pagātnes pārmetumos, tā jāaptur. Pagātnes strīds nepalīdz šodienas pacientam.
Ko jautāt komandai
Vai šis lēmums mainīs pacienta komfortu. Kāds ir ieguvums. Kāds ir kaitējums. Kas notiks, ja šo procedūru neveiks. Kas notiks, ja to turpinās. Ko ģimene drīkst darīt mājās. Kad jāzvana palīdzībai.
Šādi jautājumi pārvērš strīdu pārskatāmā plānā. Tie arī palīdz atšķirt mīlestību no panikas.
Ja vienošanās nav iespējama
Dažreiz ģimene nespēj vienoties, jo nogurums un bailes ir pārāk lielas. Tad vajadzīgs starpnieks. Tas var būt ārsts, māsa, sociālais darbinieks, psihologs, kapelāns vai cits profesionālis, kurš palīdz atgriezt sarunu pie pacienta vajadzībām.
Starpnieks nav tiesnesis ģimenes pagātnei. Viņa uzdevums ir palīdzēt pieņemt drošu un pacientam cieņpilnu lēmumu šodien.
Biežākie jautājumi
Vai visiem ģimenē jāpiekrīt vienam lēmumam?
Ideāli būtu vienoties, bet ne vienmēr tas ir iespējams. Svarīgi, lai lēmums balstās pacienta gribā, medicīniskā drošībā un aprūpes mērķī.
Ko darīt, ja kāds tuvinieks pieprasa vēl vienu procedūru?
Jājautā komandai, vai procedūra dos reālu labumu pacientam vai tikai mazinās ģimenes trauksmi.
Vai drīkst mainīt lēmumu?
Jā. Hospisa aprūpē situācija mainās. Lēmumi regulāri jāpārskata kopā ar komandu.
Kas jādara, ja pacients cieš strīdu dēļ?
Saruna jāiznes ārpus pacienta istabas un jāiesaista profesionāls starpnieks.
Saistītie raksti
- Ko darīt, ja ģimenes locekļi savā starpā strīdas
- Vai teikt pacientam patiesību par stāvokli
- Kā ģimenei tikt galā ar vainas sajūtu
- Kā runāt ar pacientu, kurš baidās
Avoti un tālāka lasīšana
- NVD informācija par mobilajām komandām dzīvesvietā
- Labklājības ministrija par pakalpojumu dzīvesvietā
- Likumi lv paliatīvās aprūpes noteikumi
- WHO par paliatīvo aprūpi
- WHO Eiropas birojs par paliatīvo aprūpi
- NICE dzīves noslēguma aprūpes organizēšana
- NICE aprūpe pēdējās dzīves dienās
- Marie Curie par saziņu paliatīvajā aprūpē
- Marie Curie par sarunu ar bērniem smagas slimības laikā
- Canadian Virtual Hospice par sarunu ar mirstošu cilvēku
- Canadian Virtual Hospice par nāves un miršanas sarunām
- Korejas pētījums par komunikāciju dzīves beigās
- palliAGED par sarunu dzīves beigās
- Palliative Care Network of Wisconsin par ģimenes sagatavošanu
- Unity Health Toronto sarunu padomi
- AMA Journal of Ethics par komunikāciju dzīves beigās
- CareSearch par mirstoša cilvēka aprūpi
- ELDAC Home Care Toolkit
- Palliaweb par paliatīvo aprūpi mājās
- Francijas HAS par paliatīvās aprūpes saglabāšanu mājās
- Vācijas Veselības ministrija par smagi slimajiem un mirstošajiem
- Japānas paliatīvās medicīnas biedrības publikācijas
Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.
