Nelabums un trokšņaina elpošana paliatīvajā aprūpē Latvijā
Nelabums, vemšana vai trokšņaina elpošana dzīves noslēgumā tuviniekiem var būt ļoti satraucoša. Skaņa un ķermeņa pārmaiņas reizēm izskatās dramatiskākas, nekā pats pacients tās izjūt.
Tas nenozīmē, ka situāciju drīkst ignorēt. Ģimenei vajag zināt, ko vērot, ko var darīt mierīgi un kurā brīdī nepieciešama ārstniecības personas palīdzība.
Kāpēc var būt nelabums vai trokšņaina elpošana?
Nelabumu var pastiprināt slimības gaita, aizcietējums, zāles, kuņģa darbības palēnināšanās, sāpes, trauksme vai vielmaiņas pārmaiņas. Tāpēc svarīgi aprakstīt situāciju, nevis tikai pateikt “viņam ir slikti”.
Trokšņaina elpošana bieži rodas, ja cilvēks vairs nevar norīt vai atklepot siekalas un sekrētus. Skaņa var būt ļoti grūta ģimenei, bet ne vienmēr nozīmē, ka pacients smok vai cieš. Tomēr aprūpes komandai jāzina, ja skaņa mainās vai parādās kopā ar nemieru.
Ko var darīt mājās?
- Nelabuma gadījumā pierakstīt, kad tas sākās, vai bija vemšana, vēdera pūšanās, aizcietējums, sāpes vai jaunas zāles.
- Piedāvāt mazus daudzumus ēdiena vai šķidruma tikai tad, ja pacients pats vēlas un spēj droši norīt.
- Turēt telpu mierīgu, bez spēcīgām smaržām un steigas. Smakas un troksnis var pastiprināt nelabumu.
- Trokšņainas elpošanas gadījumā saudzīgi pagriezt cilvēku uz sāniem vai nedaudz pacelt galvgali, ja tas viņam ir ērti.
- Regulāri kopt muti un lūpas. Tas var mazināt sausumu un nepatīkamu sajūtu, pat ja skaņa pilnībā nepazūd.
- Ja ģimenei skaņa ir ļoti grūta, lūgt aprūpes komandai paskaidrot, kas notiek. Skaidrojums bieži mazina paniku.
Kad jāsazinās ar speciālistu?
- Ja nelabums vai vemšana atkārtojas un pacients nespēj paturēt zāles vai šķidrumu.
- Ja ir stipras vēdera sāpes, vēdera uzpūšanās, aizcietējums vai asiņaina vemšana.
- Ja trokšņaina elpošana parādās kopā ar izteiktu nemieru, sejas sasprindzinājumu vai elpas trūkuma sajūtu.
- Ja ģimene domā par sekrētu vai nelabuma zālēm. Tās izvērtē ārstniecības persona.
Ko labāk nedarīt?
- Nemēģināt ar spēku izsūkt sekrētus dziļi no mutes vai kakla, ja ģimene nav apmācīta. Tas var būt traumatiski.
- Nespiediet pacientu dzert, ja viņš ir miegains vai klepo pie šķidruma.
- Nedot pretvemšanas vai sekrētu zāles pēc saviem ieskatiem, jo cēloņi var būt dažādi.
- Nerunāt pacienta klātbūtnē tā, it kā viņš noteikti cieš, ja tas nav izvērtēts. Mierīga balss palīdz arī ģimenei.
Kā skaidrot šo tuviniekiem?
Ģimenei bieži vajag dzirdēt: šī skaņa ir smaga mums, kas klausāmies, bet pacienta pašsajūtu vērtē pēc vairākām pazīmēm kopā. Jāskatās uz seju, ķermeņa saspringumu, nemieru, elpu un reakciju uz aprūpi.
Skaidrs aprūpes plāns palīdz: ko darīt ar pozu, mutes kopšanu, kam zvanīt un kādos gadījumos zāles jāizvērtē atkārtoti.
Zāļu drošības lapa mājās
Ja mājās ir vairāki medikamenti, ģimenei vajadzīga viena skaidra zāļu lapa. Tajā jābūt nevis sarežģītai medicīnas valodai, bet saprotamai kārtībai: kas ir regulāri, kas ir tikai konkrētai situācijai, ko nedrīkst dubultot un kad jāzvana ārstam.
- Pierakstiet zāļu nosaukumu tieši tā, kā tas ir uz iepakojuma vai ārsta norādījumā.
- Blakus rakstiet mērķi: sāpes, elpa, nelabums, nemiers, tūska vai cits simptoms.
- Atzīmējiet pēdējo lietošanas laiku, lai nogurumā neveidojas dubulta deva.
- Uzrakstiet, par kādām pazīmēm nekavējoties jāziņo aprūpes komandai.
- Ja ģimenē aprūpē iesaistās vairāki cilvēki, visiem jālieto viena un tā pati zāļu lapa.
Kā aprakstīt efektu speciālistam?
Frāze “palika sliktāk” ir saprotama, bet ārstam vai māsai vairāk palīdz konkrēti novērojumi: pēc cik minūtēm bija vieglāk, vai cilvēks varēja aizmigt, vai elpa kļuva mierīgāka, vai nemiers mazinājās, vai parādījās apjukums, reibonis, nelabums vai citas pārmaiņas.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai trokšņaina elpošana vienmēr nozīmē smakšanu?
Nē. Bieži tā saistīta ar sekrētu uzkrāšanos, ko cilvēks vairs nespēj atklepot. Tomēr simptomi jāvērtē kopā ar pacienta stāvokli.
Vai nelabumu vienmēr ārstē ar vienām un tām pašām zālēm?
Nē. Zāļu izvēle ir atkarīga no cēloņa un pacienta stāvokļa.
Vai ģimene var palīdzēt bez zālēm?
Jā. Miers, poza, smaku mazināšana, mutes kopšana un skaidra novērošana var būt ļoti nozīmīga palīdzība.
Noslēgumā
Hospisa un paliatīvā aprūpe nav solījums izārstēt vai pagarināt dzīvi. Tā ir atbildīga palīdzība, kas var mazināt ciešanas, sakārtot aprūpi un atbalstīt ģimeni atkarībā no pacienta stāvokļa.
Šis raksts ir informatīvs. Tas neaizstāj ārsta vai citas ārstniecības personas konsultāciju, nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.
Komentāri
Ierakstīt komentāru