Nelabums un grabējoša elpošana dzīves beigās

Nelabums un grabējoša elpošana dzīves beigās, mierīga aprūpe mājās, mutes kopšana un ģimenes atbalsts.

Īsā atbilde

Šajā tēmā jāatdala divas lietas. Nelabums un vemšana var būt aktīvs, pacientam ļoti mokošs simptoms. Grabējoša elpošana bieži ir skaņa, ko ģimene dzird brīdī, kad cilvēks vairs nespēj norīt siekalas un sekrētus tik labi kā agrāk. Abos gadījumos vajadzīga mierīga vērošana un saziņa ar aprūpes komandu, bet palīdzības veids nav vienāds.

Nelabuma gadījumā ģimenei svarīgi pierakstīt, kad tas sākās, vai ir vemšana, vēdera pūšanās, aizcietējums, jaunas zāles, sāpes, nepatīkamas smakas vai trauksme. Šādi novērojumi palīdz ārstam vai māsai saprast, vai jāvērtē zāles, zarnu darbība, mutes sausums, ēdiena piedāvāšana vai cita cēloņa iespēja.

Grabējošas elpošanas gadījumā ģimenei vispirms jāskatās uz pacienta seju un ķermeni. Ja cilvēks ir mierīgs, seja nav saspringta, nav paniskas elpas meklēšanas un viņš šķiet dziļi aizmidzis vai ļoti vājš, pati skaņa ne vienmēr nozīmē smagu ciešanu. Ģimenei tā var būt ļoti grūti klausāma, tāpēc vajadzīgs skaidrojums, nevis steigā pieņemts lēmums par agresīvu rīcību.

Parasti palīdz mierīga pozas maiņa, galvas un plecu saudzīga atbalstīšana, mutes dobuma mitrināšana, telpas vēdināšana, smaku mazināšana un izvairīšanās no ēdiena vai šķidruma spiešanas. Sekrētu atsūkšana vai zāļu lietošana jāizvērtē ārstniecības personai, jo dzīves beigās pārlieku aktīva iejaukšanās var radīt vairāk diskomforta nekā labuma.

Ar speciālistu jāsazinās, ja nelabums atkārtojas, cilvēks nespēj paturēt nozīmētās zāles, parādās asiņu piejaukums, stipras vēdera sāpes, izteikts nemiers, mokoša elpas trūkuma sajūta vai ģimenei nav drošas rīcības. Šis nav brīdis, kad tuviniekiem jāmin pašiem. Laba aprūpe nozīmē skaidru sarunu par to, ko redzam un ko darām tālāk.

Ģimenei var palīdzēt vienkārša novērojumu lapa. Tajā var pierakstīt nelabuma sākumu, vemšanas biežumu, zarnu darbību, pēdējo ēdiena vai šķidruma daudzumu, zāļu maiņu, smakas telpā un to, vai pēc pozas maiņas kļuva vieglāk. Šī informācija ir vērtīgāka par vispārīgu teikumu, ka cilvēkam ir slikti. Tā ļauj speciālistam domāt par cēloņiem un izvēlēties saudzīgāku palīdzību.

Ja parādās grabējoša elpošana, ģimenei nav jākrata cilvēks, jāmēģina viņu piespiest klepot vai jādod dzert pret viņa spēku. Dzīves beigās rīšanas spēks var būt ļoti vājš, un šķidruma spiešana mutē var palielināt aizrīšanās risku. Dažreiz vislabākā palīdzība ir ļoti maiga mutes kopšana, lūpu mitrināšana, klusa klātbūtne un pacienta galvas novietošana tā, lai elpa būtu brīvāka.

Nozīmīgi ir arī paskaidrot ģimenei, ka skaņa un ciešanas nav viens un tas pats. Skaļa, slapja elpa tuviniekam var izklausīties nepanesami, bet pacients var būt dziļā miegā un nejust to tik mokoši. Savukārt kluss cilvēks var ciest no nelabuma vai vēdera sāpēm. Tāpēc jāvēro ne tikai skaņa, bet seja, ķermeņa saspringums, nemiers, reakcija uz pieskārienu un elpas ritms.

Latvijas mājas aprūpē šie simptomi jāizrunā savlaicīgi. Ģimenei jāzina, kam zvanīt vakarā un brīvdienās, kādas zāles jau ir nozīmētas, kuras darbības drīkst veikt mājās un kurā brīdī situācija vairs nav tikai vērojama. Tas samazina paniku un pasargā pacientu no liekas pārvadāšanas brīdī, kad viņam visvairāk vajadzīgs miers.

Sarunā ar ārstu vai māsu ģimene var jautāt, kas šim cilvēkam visbiežāk var izraisīt nelabumu, kā rīkoties, ja zāles neturas iekšā, kā kopt muti pie grabējošas elpošanas un kā saprast, vai pacients jūtas mierīgi. Šādi jautājumi nav traucēšana. Tie ir drošas aprūpes daļa un palīdz saglabāt mieru brīdī, kad skaņa vai vemšana ģimeni ļoti satrauc mājās nakts laikā.

Nelabums, vemšana un grabējoša elpošana dzīves beigās ir simptomi, kas ģimenei var izskatīties biedējoši. Tie jāuztver nopietni, bet ne vienmēr tie nozīmē, ka pacients smok vai ka viņam noteikti jāved uz slimnīcu. Svarīgākais ir novērtēt komfortu, sāpes, elpu, spēju norīt, apziņu un sazināties ar aprūpes komandu, ja simptomi ir jauni, mokoši vai strauji mainās.

Kāpēc rodas nelabums

Dzīves beigās nelabumam var būt vairāki iemesli vienlaikus. To var pastiprināt aizcietējums, zāles, sāpes, trauksme, kuņģa darbības palēnināšanās, audzējs, nieru vai aknu darbības pasliktināšanās un vielmaiņas pārmaiņas. Tāpēc ģimenei palīdz nevis minēšana, bet konkrēti novērojumi.

Jāpieraksta, kad nelabums sākās, vai bija vemšana, vai ir vēdera pūšanās, aizcietējums, jaunas zāles, sāpes vai nepatīkamas smakas telpā. Šāda informācija ārstam vai māsai ļauj ātrāk saprast, kādu palīdzību izvērtēt.

Ko ģimene var darīt nelabuma laikā

  • Piedāvāt ļoti mazus malkus tikai tad, ja pacients vēlas un droši norij
  • Nespiediet ēst, ja ēdiens palielina sliktu dūšu
  • Samazināt spēcīgas smaržas, troksni un steigu telpā
  • Pārbaudīt, vai nav ilgstoša aizcietējuma
  • Pierakstīt vemšanas reižu skaitu un izskatu
  • Par zālēm pret nelabumu jautāt ārstniecības personai

Kas ir grabējoša elpošana

Grabējoša vai slapja elpošanas skaņa bieži rodas tāpēc, ka cilvēks kļūst pārāk vājš, lai norītu vai atklepotu siekalas un sekrētus. Skaņa var būt ļoti smaga tuviniekiem. Tomēr starptautiskie paliatīvās aprūpes avoti uzsver, ka šī skaņa ne vienmēr nozīmē, ka pacients apzināti cieš vai smok.

Ģimenei tas ir grūti dzirdēt, jo skaņa šķiet dramatiska. Tāpēc aprūpes komandai ir jāpaskaidro, kas notiek, ko var darīt saudzīgi un kad vajadzīga cita rīcība.

Ko darīt grabējošas elpošanas laikā

Vispirms jāskatās uz cilvēku kopumā. Ja pacients ir mierīgs, seja nav saspringta un elpa nav acīmredzami mokoša, bieži palīdz saudzīga pozas maiņa, galvgaļa neliela pacelšana un mutes kopšana. Ja pacients kļūst nemierīgs, izskatās nobijies, viņam ir zilgana āda, izteikts elpas trūkums vai sāpes, jāsazinās ar mediķi.

Nav ieteicams pašiem agresīvi mēģināt izsūkt sekrētus vai dot šķidrumu ar varu. Tas var palielināt diskomfortu un aizrīšanās risku. Par zālēm, kas samazina sekrētu veidošanos, lemj ārsts vai māsa pēc pacienta stāvokļa.

Latvijas konteksts

Latvijā ģimenei jārunā ar ģimenes ārstu, ārstējošo speciālistu, māsu vai pieejamo paliatīvās aprūpes pakalpojumu, ja simptomi atkārtojas vai kļūst mokoši. NVD informācija un Paliatīvās aprūpes noteikumi palīdz saprast pakalpojuma robežas, bet konkrēta rīcība vienmēr jāpielāgo pacientam.

Ģimenei nav jāpaliek vienai ar skaņu, smaku, vemšanu vai bailēm. Šie simptomi ir pietiekams iemesls jautāt pēc profesionāla skaidrojuma un praktiska plāna mājās.

Kad jāsazinās steidzami

Steidzami jāsazinās ar ārstniecības personu, ja vemšana atkārtojas, pacients nevar noturēt zāles, ir stipras sāpes vēderā, asiņu piejaukums, jauns izteikts apjukums, mokošs elpas trūkums, strauja stāvokļa pasliktināšanās vai ģimene vairs nespēj droši aprūpēt cilvēku mājās.

Biežākie jautājumi

Vai grabējoša elpošana nozīmē, ka cilvēks smok

Ne vienmēr. Bieži tā rodas, kad cilvēks vairs nespēj norīt vai atklepot sekrētus, un skaņa ģimenei var būt smagāka nekā pašam pacientam.

Vai ģimene drīkst dot ēdienu vai dzērienu nelabuma laikā

Tikai tad, ja pacients pats vēlas un spēj droši norīt. Spiešana ēst vai dzert var palielināt nelabumu un aizrīšanās risku.

Vai sekrētus vajag atsūkt

Par to jālemj ārstniecības personai. Dzīves beigās agresīva atsūkšana var radīt diskomfortu un ne vienmēr palīdz.

Kad jāsazinās ar mediķi

Ja ir atkārtota vemšana, sāpes vēderā, asiņu piejaukums, izteikts nemiers, elpas trūkums vai ģimene nav droša, kā rīkoties.

Saistītie raksti

Avoti un tālāka lasīšana

Avoti atlasīti pēc šī raksta konkrētās tēmas, lai ģimene saņemtu praktiski pārbaudāmu un starptautiski salīdzināmu skaidrojumu.

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Šī emuāra populārākās ziņas

Hospisa aprūpe mājās. Praktisks ceļvedis ģimenei

Kas ir hospiss un paliatīvā aprūpe. Skaidrojums ģimenei

Hospisa aprūpe Latvijā – kad rūpes kļūst par mīlestības valodu