Kā ģimenei tikt galā ar vainas sajūtu? Hospisa aprūpe ģimenēm

Ģimenes vainas sajūta hospisa aprūpē un emocionāls atbalsts paliatīvajā aprūpē

Jautājums 61 no 200: Kā ģimenei tikt galā ar vainas sajūtu?

Smagas slimības laikā tuviniekiem vajadzīga ne tikai medicīniska informācija, bet arī skaidra valoda, kas palīdz saprast nākamo soli bez panikas.

Īsā atbilde

Palīdz skaidrs plāns, mierīga klātbūtne un darbības, kas pielāgotas konkrētajai situācijai. Ģimenei nav jāzina visas atbildes uzreiz; tā drīkst jautāt un saņemt saprotamu skaidrojumu.

Kāpēc šis jautājums ir svarīgs?

Tuvinieku emocijas dzīves noslēgumā reti ir vienkāršas. Mīlestība var pastāvēt līdzās dusmām, nogurumam, vainas sajūtai vai mieram pēc ilgas spriedzes. Šo sajūtu nosaukšana palīdz ģimenei nepārvērst sēras par klusām pārmetumu pilnām ciešanām.

Ko tas nozīmē ikdienas aprūpē?

Ikdienā palīdz mazi balsti: regulārs miegs, ēdiens, kāds, kam piezvanīt, un atļauja nesakārtot visu vienā dienā. Ja cilvēks ilgstoši nespēj funkcionēt vai parādās domas par paškaitējumu, tas ir signāls meklēt profesionālu palīdzību.

Ko ģimene var darīt praktiski?

  • nosaukt sajūtu vārdā un necensties to uzreiz labot vai apklusināt;
  • vienoties, kurš sazinās ar ārstniecības personām, lai informācija nepazūd;
  • atļaut sev atpūsties, ēst un gulēt;
  • runāt ar bērniem un pusaudžiem godīgi, bet vecumam atbilstoši;
  • meklēt profesionālu palīdzību, ja izmisums kļūst pārāk smags.

Kad jāsazinās ar aprūpes komandu?

Ar aprūpes komandu jāsazinās, ja ģimene vairs nespēj gulēt, ēst, sarunāties bez strīdiem vai aprūpētājam parādās izmisums. Savlaicīga saruna palīdz ģimenei justies drošāk un ļauj ātrāk pielāgot aprūpi pacienta stāvoklim.

Ko nevajadzētu darīt pašiem?

Nevajadzētu vienam ģimenes loceklim uzņemties visu aprūpi bez atpūtas un bez skaidras palīdzības. Nevajadzētu arī noklusēt nogurumu, bailes vai dusmas, līdz tās pārvēršas strīdos. Ģimenei drīkst būt vajadzīgs atbalsts.

Kā saglabāt mierīgu un cieņpilnu klātbūtni?

Tuviniekiem vajadzīga telpa arī savām sajūtām. Cieņpilna klātbūtne nenozīmē visu laiku būt stipram; tā nozīmē nepazust, kad ir grūti, un pieņemt palīdzību, kad spēka kļūst maz.

Ģimenei nav jābūt nevainojamai. Pietiek būt uzmanīgai, jautāt palīdzību un pakāpeniski saprast, kas konkrētajam pacientam dod vairāk drošības un miera.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai aprūpētājam drīkst būt vajadzīga atpūta?

Jā. Atpūta nav nodevība. Noguris aprūpētājs kļūst ievainojamāks, un viņam var būt grūtāk mierīgi palīdzēt pacientam.

Kā lūgt palīdzību praktiski?

Labāk lūgt konkrētu darbu: dežūru, ēdienu, bērnu pieskatīšanu, dokumentu kārtošanu vai nakts atbalstu.

Avoti un tālāka lasīšana

Raksts balstīts uz starptautiski atzītiem paliatīvās un dzīves noslēguma aprūpes principiem. Avoti izmantoti kā informatīvs pamats, teksts ir latviski pielāgots ģimenēm saprotamā valodā.

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Kā palīdzēt tuviniekam dzīves noslēguma posmā?

Hospisa aprūpe Latvijā

Kā notiek pirmais hospisa komandas apmeklējums?