Kā organizēt tuvinieku apmeklējumus dzīves beigās

Tuvinieku apmeklējumi dzīves beigās. Ģimene mierīgi plāno klātbūtni, pacienta atpūtu un cieņpilnu aprūpi mājās.

Jautājums no sērijas par aprūpi dzīves beigās

Kā organizēt tuvinieku apmeklējumus dzīves beigās

Īsā atbilde

Apmeklējumus dzīves beigās vajag organizēt pēc pacienta spēka, nevis pēc radinieku grafika. Vislabāk darbojas īsas, mierīgas un iepriekš saskaņotas vizītes.

Galvenais jautājums nav, cik cilvēku vēl paspēs atnākt. Galvenais jautājums ir, vai pacients pēc apmeklējuma jūtas drošāk, mierīgāk un mazāk noguris.

Kāpēc apmeklējumi jāplāno

Dzīves beigās cilvēka spēks var mainīties ļoti ātri. No rīta viņš var gribēt satikties, bet pēcpusdienā vairs nevar runāt. Tāpēc apmeklējumi jāplāno elastīgi un ar iespēju tos atcelt bez aizvainojuma.

Daudz cilvēku vienā telpā var dot mīlestības sajūtu, bet var arī radīt troksni, karstumu, smaržas, spriedzi un nogurumu. Pacients var negribēt sāpināt citus un tāpēc nepasaka, ka viņam jau ir par daudz.

Labs apmeklējumu plāns aizsargā pacientu un arī palīdz ģimenei. Visi zina, kad drīkst nākt, cik ilgi palikt un kurš pieņem lēmumu, ja pacients nogurst.

Pacienta nogurums nav necieņa pret tuviniekiem

Ja pacients nevar uzņemt daudz cilvēku, tas nenozīmē, ka viņš nevēlas tuviniekus. Tas nozīmē, ka viņa ķermenim ir maz spēka. Saruna, pieskāriens un pat svešas balsis var prasīt vairāk, nekā viņš spēj dot.

Ģimenei reizēm ir grūti pateikt nē cilvēkiem, kuri vēlas atvadīties. Tomēr pacienta miers ir pirmajā vietā. Tuvinieku tiesības atnākt nav lielākas par pacienta tiesībām atpūsties.

Ja cilvēks pēc apmeklējuma kļūst ļoti miegains, nemierīgs vai viņam pastiprinās elpas trūkums, nākamās vizītes jāsaīsina.

Kā praktiski sakārtot vizītes

Visdrošāk ir iecelt vienu ģimenes cilvēku, kurš koordinē apmeklējumus. Viņš saskaņo laikus, paskaidro noteikumus un palīdz novērst situāciju, kur vienlaikus ierodas pārāk daudz cilvēku.

Vizīte var būt īsa. Dažreiz pietiek ar desmit vai piecpadsmit minūtēm. Cilvēks var turēt roku, pateikt dažus vārdus, paklusēt un aiziet, pirms pacients ir izsmelts.

Svarīgi iepriekš pateikt, ka apmeklējums var tikt pārtraukts jebkurā brīdī. Tas nav personisks aizvainojums. Tā ir aprūpe.

Ko lūgt apmeklētājiem

Apmeklētājiem vajadzētu nākt bez stiprām smaržām, skaļām sarunām un spiediena uz pacientu runāt. Telefoni jāatstāj klusumā. Fotogrāfijas drīkst tikai tad, ja pacients to skaidri vēlas.

Ir labi lūgt cilvēkus nerunāt par pacientu tā, it kā viņa telpā nebūtu. Arī tad, ja cilvēks šķiet miegains, viņš var dzirdēt un just noskaņu.

Labs apmeklētājs necenšas aizpildīt katru klusumu. Viņš spēj būt klāt mierīgi, bez prasības saņemt atbildes.

Latvijas mājas aprūpes situācija

Latvijā daudzām ģimenēm aprūpe dzīves beigās notiek dzīvoklī vai mājā, kur nav daudz telpas. Tāpēc apmeklējumu organizēšana nav formalitāte. Tā ir daļa no drošas ikdienas.

Šis raksts ir šaurāks. Tas palīdz ģimenei sakārtot tuvinieku klātbūtni, lai pacients netiek pārslogots un ģimene nejūtas vainīga par robežām.

Kad apmeklējumu labāk atlikt

Vizīti labāk atlikt, ja pacientam ir stipras sāpes, izteikts elpas trūkums, apjukums, vemšana, liels nogurums vai viņš pats saka, ka šodien nevēlas nevienu redzēt.

Apmeklējumu var aizvietot ar īsu ziņu, balss ierakstu vai sveicienu, ko ģimene nodod tad, kad pacientam ir spēks.

Reizēm viscieņpilnākā klātbūtne ir nevis ienākt istabā, bet ļaut cilvēkam gulēt.

Kā pamanīt, ka vizīte kļūst par garu

Par nogurumu var liecināt klusēšana, acu aizvēršana, nemierīga kustība, sejas sasprindzinājums, biežāka elpošana vai vēlme novērsties. Dažreiz pacients nesaka, ka ir noguris, jo redz, cik ļoti tuvinieki grib palikt.

Aprūpētājam ir tiesības pārtraukt apmeklējumu laipni un skaidri. Tagad viņam vajag atpūtu. Mēs ļoti novērtējam, ka atnācāt. Šie vārdi pasargā pacientu un palīdz apmeklētājiem saprast, ka aiziešana arī var būt rūpes.

Ja cilvēkam ir grūti runāt, apmeklētājs var vienkārši pasēdēt blakus. Tomēr arī klusai klātbūtnei ir robeža. Ja telpā ir spriedze, raudāšana vai daudz skatienu, cilvēks var justies novērots, nevis atbalstīts.

Pēc apmeklējuma arī vajag mieru

Pēc vizītes pacientam bieži vajag laiku atgūties. Nav jāsteidzas uzreiz mainīt pozu, dot ēdienu, prasīt, kā viņš jūtas, vai turpināt sarunu par to, kas tikko notika. Dažreiz labākais ir sakārtot segu, samazināt gaismu un ļaut viņam klusumā atpūsties.

Ģimenei var palīdzēt īsa piezīme par to, kā pacients panesa apmeklējumu. Cik ilgi viņš bija mierīgs. Kad parādījās nogurums. Vai pēc vizītes pastiprinājās sāpes, trauksme vai elpas trūkums. Šādas piezīmes nav birokrātija. Tās palīdz nākamās vizītes padarīt saudzīgākas.

Apmeklējumu organizēšana dzīves beigās nav viesu saraksta vadīšana. Tā ir pacienta spēka sargāšana. Ja ģimene to saprot, atvadīšanās var kļūt mierīgāka un mazāk haotiska.

Ja ģimenē ir konflikts par apmeklējumiem

Dzīves beigās ģimenes konflikti mēdz kļūt asāki. Viens cilvēks grib nākt katru dienu. Cits domā, ka pacientu nedrīkst traucēt. Vēl kāds jūtas atstumts, ja viņam pasaka, ka šodien nav īstais brīdis. Šādās situācijās vajag nevis meklēt vainīgo, bet atgriezties pie pacienta pašsajūtas.

Var palīdzēt vienkāršs noteikums. Lēmumu par vizīti pieņem pēc pacienta stāvokļa konkrētajā dienā. Ne pēc tā, kurš skaļāk prasa, un ne pēc tā, kurš vairāk apvainojas.

Ja ģimenei pašai ir grūti vienoties, var lūgt palīdzību aprūpes komandai, ģimenes ārstam, māsai, sociālajam darbiniekam vai psihologam. Neitrāls skaidrojums bieži palīdz radiniekiem pieņemt, ka ierobežojumi nav vērsti pret viņiem.

Ko nozīmē laba klātbūtne

Laba klātbūtne nav obligāti gara saruna. Tā var būt mierīga sēdēšana blakus, rokas turēšana, ūdens glāzes padošana, telpas izvēdināšana vai vienkārša atļauja pacientam neizklaidēt citus.

Apmeklētājam nav jānāk ar gatavu runu. Viņam jāatnāk ar gatavību redzēt cilvēku tādu, kāds viņš šodien ir. Varbūt viņš runās. Varbūt gulēs. Varbūt tikai uz mirkli atvērs acis. Arī tas var būt svarīgi.

Ģimene var palīdzēt apmeklētājiem saprast, ka šis nav parasts ciemošanās brīdis. Šeit galvenais nav sociāla pieklājība. Galvenais ir pacienta drošība, miers un sajūta, ka viņš netiek pārslogots.

Ja apmeklētājs nezina, ko darīt, var ieteikt vienkāršas lietas. Runāt klusi. Nespiest uz sarunu. Pajautāt aprūpētājam, vai vajag palīdzību. Pieņemt, ka klusums šajā telpā nav neveiklība, bet daļa no rūpēm.

Dažreiz vislabākā vizīte ir tāda, pēc kuras pacients nav iztukšots. Ja viņš pēc apmeklējuma spēj mierīgāk atpūsties, vizīte ir bijusi pietiekama.

Ģimenei nav jāizpatīk visiem vienlaikus. Šajā brīdī pietiek ar vienu godīgu mērauklu. Vai šī klātbūtne palīdz pacientam justies drošāk un mierīgāk. Ja nepalīdz, vizīti vajag saīsināt. Tas ir rūpju, nevis noraidījuma žests.

Plašāks pārskats par hospisa aprūpi Latvijā ir galvenajā rakstā Hospisa aprūpe Latvijā.

Biežākie jautājumi

Cik ilgam jābūt apmeklējumam

Nav vienas pareizas minūšu normas. Dzīves beigās bieži labākas ir īsas vizītes, kuras beidzas pirms pacients nogurst.

Vai drīkst nākt vairāki cilvēki reizē

Dažreiz drīkst, bet tikai tad, ja pacients to panes. Parasti drošāk ir ierobežot cilvēku skaitu telpā.

Vai bērni drīkst apmeklēt pacientu

Bērni drīkst atnākt, ja tas ir droši, ja viņi ir sagatavoti un ja pacients to vēlas. Pieaugušajam jāpaliek blakus un jāizskaidro notiekošais vienkāršā valodā.

Ko darīt, ja radinieki uzstāj uz apmeklējumu

Ģimene var skaidri pateikt, ka šobrīd lēmums tiek pieņemts pēc pacienta pašsajūtas. Robežas šajā brīdī aizsargā pacientu.

Saistītie raksti

Avoti un tālāka lasīšana

  1. Apmeklējumus organizēt Virtual Hospice padomi apmeklējumam
  2. Apmeklējumus organizēt Virtual Hospice saruna ar mirstošu cilvēku
  3. Apmeklējumus organizēt Virtual Hospice komunikācijas jautājumi
  4. Apmeklējumus organizēt Marie Curie ko teikt cilvēkam dzīves beigās
  5. Apmeklējumus organizēt Marie Curie pēdējās dienas un stundas
  6. Apmeklējumus organizēt Marie Curie miršanas pazīmes
  7. Apmeklējumus organizēt NICE pēdējās dzīves dienas
  8. Apmeklējumus organizēt NHS end of life care
  9. Apmeklējumus organizēt Palliaweb ģimene privātums un miers
  10. Apmeklējumus organizēt Vācijas veselības ministrija
  11. Apmeklējumus organizēt NCI pēdējās dzīves dienas ģimenēm
  12. Apmeklējumus organizēt NCI pēdējās dzīves dienas profesionāļiem
  13. Apmeklējumus organizēt Health New Zealand dying at home
  14. Apmeklējumus organizēt NVD paliatīvā aprūpe
  15. Apmeklējumus organizēt Likumi paliatīvās aprūpes noteikumi

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Šī emuāra populārākās ziņas

Hospisa aprūpe mājās. Praktisks ceļvedis ģimenei

Kas ir hospiss un paliatīvā aprūpe. Skaidrojums ģimenei

Hospisa aprūpe Latvijā – kad rūpes kļūst par mīlestības valodu