Ko nozīmē cieņpilna aiziešana? Hospisa aprūpe ģimenēm

Cieņpilna aiziešana hospisa aprūpē, kur ģimene mierīgi ir līdzās pacientam dzīves beigās Latvijā

Jautājums no sērijas par aprūpi dzīves beigās

Ko nozīmē cieņpilna aiziešana

Īsā atbilde

Cieņpilna aiziešana nozīmē, ka cilvēks dzīves beigās netiek atstāts tikai ar diagnozi, bailēm un procedūrām. Viņam joprojām ir tiesības uz sāpju mazināšanu, mieru, privātumu, saprotamu sarunu, tīrību, drošu pozu un iespēju būt kopā ar cilvēkiem, kuri viņam ir svarīgi.

Tas nenozīmē skaistu frāzi par nāvi. Tas nozīmē ļoti konkrētu aprūpi. Jautājums vairs nav tikai par to, cik dienu palicis. Jautājums ir par to, vai šajās dienās cilvēkam mazāk sāp, vai viņam netrūkst elpas, vai viņu nepārvieto bez vajadzības un vai ģimene zina, kā būt blakus bez panikas.

Cieņa sākas ar cilvēka redzēšanu

Dzīves beigās slimība var aizņemt gandrīz visu telpu. Ir analīzes, zāles, vizītes, aprūpes grafiki, dokumenti un noguruši tuvinieki. Tajā visā viegli pazūd pats cilvēks. Cieņpilna aprūpe sākas brīdī, kad viņu atkal ierauga kā cilvēku, nevis kā aprūpes uzdevumu.

Tas nozīmē runāt ar viņu, ne tikai par viņu. Tas nozīmē paskaidrot, ko dara ar viņa ķermeni. Tas nozīmē pajautāt, vai viņš grib klusumu, gaismu, segu, ūdens malku, roku pie pleca vai mazāk cilvēku istabā. Pat tad, ja cilvēks vairs daudz nerunā, viņa ķermenis un seja var daudz pateikt.

Cieņa nav tikai medicīna

Sāpju mazināšana un elpas atvieglošana ir ļoti svarīga, bet cieņa nav tikai medikamentu jautājums. Cieņa ir arī tīrs palags, saudzīgi aizvērta durvis, mutes kopšana, mierīga balss, nevajadzīgas steigas samazināšana un prasme nepārvērst pēdējās dienas par nepārtrauktu rosību ap gultu.

Dažreiz ģimenei šķiet, ka jādara vairāk, jo citādi viņi it kā padodas. Taču dzīves beigās vairāk ne vienmēr nozīmē labāk. Reizēm cieņa ir nevis vēl viena procedūra, bet lēmums ļaut cilvēkam atpūsties, ja šī procedūra vairs nedod mieru vai drošību.

Ģimene nav skatītāji

Tuvinieki bieži baidās kļūdīties. Viņi nezina, vai drīkst pieskarties, ko teikt, vai vajag runāt par nāvi, kā reaģēt uz klusumu un vai pacients dzird. Cieņpilna aprūpe nozīmē, ka ģimenei nav jāmin. Viņiem vajag skaidru skaidrojumu un praktisku atbalstu.

Ģimene var palīdzēt ar klātbūtni, mutes mitrināšanu, mierīgu sarunu, roku turēšanu, pacienta vēlmju aizstāvēšanu un novērojumiem par sāpēm vai elpu. Taču ģimenei nav jākļūst par medicīnas komandu bez zināšanām. Profesionāla aprūpe palīdz tuviniekiem būt līdzās drošāk un mierīgāk.

Ko nozīmē miers pēdējās dienās

Miers nav tas pats, kas pilnīgs klusums. Dažam cilvēkam miers nozīmē ģimenes balsis. Citam tas nozīmē mazāk apmeklētāju un mazāk jautājumu. Vēl citam svarīga ir mūzika, lūgšana, pazīstama sega vai istabas gaisma. Cieņpilna aiziešana prasa pielāgoties konkrētam cilvēkam.

Miers arī nozīmē, ka ģimene zina, ko darīt krīzes brīdī. Ja sākas elpas trūkums, sāpes vai nemiers, tuviniekiem vajag plānu, nevis tikai cerību, ka kaut kā pāries. Jo skaidrāks plāns, jo mazāk pēdējās dienas pārvēršas haosā.

Pacienta vēlmes un robežas

Cieņpilna aiziešana nav iespējama, ja pacienta vēlmes tiek ignorētas. Ne vienmēr cilvēks var izvēlēties visu, bet bieži viņš var izvēlēties vairāk, nekā apkārtējie domā. Viņš var gribēt palikt mājās, ja tas ir droši. Viņš var negribēt daudz apmeklētāju. Viņš var gribēt, lai par kādu jautājumu runā tikai viens tuvinieks.

Ja cilvēks vairs nevar skaidri runāt, ģimene un aprūpes komanda var balstīties uz viņa agrāk izteiktajām vēlmēm. Svarīgi ir nepārvērst viņa ķermeni par vietu, kur katrs cits mēģina izdarīt to, kas pašam šķiet pareizi. Cieņa nozīmē arī spēju apstāties un pajautāt, vai šis cilvēkam tiešām palīdz.

Latvijas konteksts

Latvijā ģimenei ir īpaši svarīgi prasīt skaidru aprūpes ceļu. Jāzina, kas ir atbildīgais ārsts, kā sazināties ar ģimenes ārstu, speciālistu vai mobilo komandu, kā rīkoties ārpus darba laika un kādi pakalpojumi konkrētajā situācijā ir pieejami dzīvesvietā.

Normatīvais regulējums un NVD informācija apraksta paliatīvās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā, kur līdzās veselības aprūpei ir arī sociāls, psihosociāls un garīgs atbalsts. Taču ģimenei svarīgākais nav tikai zināt noteikumus. Ģimenei jāsaņem saprotama atbilde, ko tie nozīmē tieši šim pacientam šajā mājā un šajā nedēļā.

Jautājumi ārstam un aprūpes komandai

Sarunā ar ārstu vai māsu ģimene var jautāt, kādi simptomi šobrīd ir svarīgākie, kā tos vērot, ko darīt pie sāpēm, ko darīt pie elpas trūkuma, kādos gadījumos zvanīt un kādos gadījumos labāk netraucēt pacientu ar nevajadzīgu pārvietošanu.

Vajag arī pajautāt, ko pacients vēl drīkst darīt pats un kur viņu labāk saudzēt. Cieņa nozīmē ne tikai aizsargāt no ciešanām, bet arī neatņemt pēdējo neatkarību. Ja cilvēks vēl var pats padzerties vai pateikt, ko vēlas, šī iespēja ir jāatstāj tik ilgi, cik tas ir droši.

Kad aprūpes plāns jāpārskata

Aprūpes plāns dzīves beigās nav akmenī iecirsts. Ja sāpes kļūst stiprākas, ja elpa kļūst smaga, ja pacients vairs nevar norīt, ja rodas apjukums vai ģimene vairs nespēj droši turpināt aprūpi, plāns ir jāpārskata. Tas nav neveiksmes pierādījums. Tā ir atbildīga aprūpe.

Cieņpilna aiziešana neprasa, lai ģimene izturētu visu viena pati. Dažreiz vajag papildu vizīti, zāļu plāna maiņu, aprīkojumu, sociālu atbalstu vai citu aprūpes vietu. Pareizais jautājums ir nevis kuram ir ērtāk, bet kur pacientam būs drošāk un mierīgāk.

Ko sev drīkst pajautāt tuvinieks

Tuviniekiem bieži paliek vainas sajūta, jo šķiet, ka varēja darīt vairāk. Reizēm palīdz sev pajautāt, vai cilvēkam bija mazāk sāpju, vai viņš nebija viens, vai viņa ķermeni neaiztika rupji, vai viņa vēlmes tika sadzirdētas un vai ģimene meklēja palīdzību, kad paši vairs netika galā.

Šie jautājumi nepadara zaudējumu vieglu. Taču tie palīdz saprast, ka cieņpilna aiziešana nav perfekta aina. Tā ir godīga, saudzīga un uzmanīga klātbūtne, kurā cilvēks netiek pamests savā ievainojamībā.

Kopsavilkums

Cieņpilna aiziešana nozīmē aprūpi, kurā cilvēka pēdējais posms netiek pārvērsts par steigu, bailēm un tukšām procedūrām. Tajā svarīga ir sāpju kontrole, elpas atvieglošana, mutes kopšana, privātums, skaidrs plāns un ģimenes atbalsts.

Ģimenei nav jāzina visas atbildes. Taču ģimenei ir tiesības prasīt skaidru palīdzību. Pacientam ir tiesības tikt redzētam līdz galam. Un aprūpei ir pienākums saglabāt cilvēku kā cilvēku arī tad, kad slimība jau ir paņēmusi ļoti daudz.

Biežākie jautājumi

Vai cieņpilna aiziešana nozīmē atteikšanos no ārstēšanas

Nē. Tā nozīmē, ka ārstēšanas mērķis kļūst ciešanu mazināšana, komforts, drošība un pacienta vēlmju respektēšana.

Vai ģimenei jārunā ar pacientu par nāvi

Ja pacients pats grib runāt, sarunu nevajag slāpēt. Ja viņš negrib, jārespektē arī klusums. Svarīgākais ir būt blakus bez meliem un bez spiediena.

Kas visvairāk palīdz saglabāt cieņu

Bieži palīdz skaidrs aprūpes plāns, sāpju mazināšana, privātums, saudzīga ķermeņa kopšana, mierīga balss un iespēja respektēt pacienta izvēles.

Vai cieņpilna aprūpe iespējama mājās

Dažreiz jā, ja simptomi ir kontrolējami, ģimenei ir atbalsts un ir skaidrs rīcības plāns. Ja mājās vairs nav droši, jāmeklē cita palīdzība.

Ko darīt, ja ģimene vairs netiek galā

Jāsazinās ar ārstu, māsu, ģimenes ārstu, mobilo komandu vai sociālo dienestu. Lūgt palīdzību nav vājums, tā ir pacienta drošības daļa.

Saistītie raksti

Avoti un tālāka lasīšana

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, medicīnas māsas vai cita ārstniecības speciālista konsultāciju. Tas nav diagnoze, ārstēšanas shēma, zāļu devas norādījums vai individuāls aprūpes plāns. Konkrēti lēmumi par aprūpi jāpieņem kopā ar ārstniecības personām, ņemot vērā pacienta stāvokli, simptomus, vēlmes un drošību.

Meklēt šajā emuārā