Trauksme un nemiers pacientam: klātbūtne bez steigas
Trauksme, apjukums un nemiers dzīves noslēgumā ģimenei var būt viens no visgrūtākajiem brīžiem. Cilvēks var mēģināt celties, rauj segas, runā nesakarīgi, sauc kādu, baidās vai šķietami neatpazīst tuviniekus.
Šādā situācijā zāles var būt nepieciešamas, bet tās nav pirmais nejaušais solis. Vispirms jādomā par iespējamiem cēloņiem un pacienta drošību. Medikamentu izvēli vienmēr izvērtē ārstniecības persona.
Kāpēc cilvēks var kļūt nemierīgs?
Nemieru var izraisīt sāpes, elpas trūkums, pilns urīnpūslis, aizcietējums, infekcija, drudzis, zāļu blaknes, miega trūkums, bailes vai delīrijs. Reizēm cēlonis ir novēršams, reizēm dzīves pēdējās dienās mērķis ir komforts.
Apjukums nenozīmē, ka cilvēks “speciāli pretojas”. Smagas slimības laikā smadzenes var nespēt skaidri uztvert vidi, laiku un ķermeņa sajūtas.
Ko ģimene var darīt pirmajā brīdī?
- Runāt īsi un mierīgi: “Tu esi mājās. Es esmu blakus. Mēs palīdzēsim.” Garas sarunas apjukumā var nogurdināt.
- Samazināt troksni, spilgtu gaismu un cilvēku skaitu istabā.
- Pārbaudīt vienkāršas lietas: vai nav slapjš apģērbs, sāpes, pārāk karsti, pilns urīnpūslis, aizcietējums vai neērta poza.
- Nestrīdēties ar halucinācijām vai nepareiziem apgalvojumiem. Labāk atbildēt uz sajūtu: “Es redzu, ka tev ir bail. Es palikšu tepat.”
- Ja cilvēks mēģina celties un var nokrist, jānodrošina klātbūtne un jāsazinās ar aprūpes komandu.
- Pierakstīt, kad nemiers sākās, cik ilgi turpinājās, kas palīdzēja un kādas zāles lietotas pēc norādījuma.
Kad jāzvana ārstam vai aprūpes komandai?
- Ja nemiers ir jauns, straujš vai apdraud pacienta drošību.
- Ja pacients kļūst agresīvs, ļoti nobijies, mēģina izkāpt no gultas vai izraut medicīniskas ierīces.
- Ja ir drudzis, sāpes, elpas trūkums, urīna aizture, aizcietējums vai jaunas zāles.
- Ja nozīmētie medikamenti nepalīdz vai rada pārmērīgu miegainību.
Ko nedarīt?
- Nedot nomierinošas zāles pēc citu cilvēku pieredzes vai veciem krājumiem.
- Nepiespiest cilvēku “saņemties” vai “domāt loģiski”. Delīrija laikā tas var nebūt iespējams.
- Neatstāt ļoti nemierīgu cilvēku vienu, ja pastāv kritiena risks.
- Nekliegt un neturēt ar spēku, ja vien nav tūlītēja drošības riska. Labāk lūgt profesionālu palīdzību.
Kā saglabāt mieru pašiem?
Tuviniekiem jāzina: šādi brīži var satricināt, un tas nenozīmē, ka ģimene kaut ko dara nepareizi. Svarīgi ir drošība, īsi teikumi, klātbūtne un saziņa ar speciālistiem.
Ja zāles tiek nozīmētas, ģimenei drīkst pajautāt, kāds ir mērķis: mazināt bailes, atvieglot miegu, samazināt bīstamu nemieru vai palīdzēt pacienta komfortam pēdējās dienās.
Zāļu drošības lapa mājās
Ja mājās ir vairāki medikamenti, ģimenei vajadzīga viena skaidra zāļu lapa. Tajā jābūt nevis sarežģītai medicīnas valodai, bet saprotamai kārtībai: kas ir regulāri, kas ir tikai konkrētai situācijai, ko nedrīkst dubultot un kad jāzvana ārstam.
- Pierakstiet zāļu nosaukumu tieši tā, kā tas ir uz iepakojuma vai ārsta norādījumā.
- Blakus rakstiet mērķi: sāpes, elpa, nelabums, nemiers, tūska vai cits simptoms.
- Atzīmējiet pēdējo lietošanas laiku, lai nogurumā neveidojas dubulta deva.
- Uzrakstiet, par kādām pazīmēm nekavējoties jāziņo aprūpes komandai.
- Ja ģimenē aprūpē iesaistās vairāki cilvēki, visiem jālieto viena un tā pati zāļu lapa.
Kā aprakstīt efektu speciālistam?
Frāze “palika sliktāk” ir saprotama, bet ārstam vai māsai vairāk palīdz konkrēti novērojumi: pēc cik minūtēm bija vieglāk, vai cilvēks varēja aizmigt, vai elpa kļuva mierīgāka, vai nemiers mazinājās, vai parādījās apjukums, reibonis, nelabums vai citas pārmaiņas.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai nemiers vienmēr ir psiholoģisks?
Nē. Tam var būt fiziski cēloņi: sāpes, elpa, urīnpūslis, aizcietējums, infekcija vai zāļu ietekme.
Vai zāles nozīmē, ka cilvēku vienkārši iemidzina?
Mērķis ir mazināt ciešanas un bīstamu nemieru. Konkrētas zāles un to lietošanu izvērtē ārstniecības persona.
Vai apjukums var pāriet?
Dažreiz jā, ja cēlonis ir novēršams. Dzīves pēdējās dienās aprūpes mērķis var būt komforts un drošība.
Noslēgumā
Hospisa un paliatīvā aprūpe nav solījums izārstēt vai pagarināt dzīvi. Tā ir atbildīga palīdzība, kas var mazināt ciešanas, sakārtot aprūpi un atbalstīt ģimeni atkarībā no pacienta stāvokļa.
Šis raksts ir informatīvs. Tas neaizstāj ārsta vai citas ārstniecības personas konsultāciju, nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.
Komentāri
Ierakstīt komentāru