Vai pēdējās dienās elpošana var kļūt neregulāra? Hospisa aprūpe ģimenēm
Jautājums no sērijas par aprūpi dzīves beigās
Vai pēdējās dienās elpošana var kļūt neregulāra
Īsā atbilde
Jā. Dzīves pēdējās dienās elpošana var kļūt lēnāka, seklāka, ātrāka, ar pauzēm vai nevienmērīgu ritmu. Tas ģimenei var izskatīties ļoti biedējoši, bet ne vienmēr nozīmē, ka cilvēks tajā brīdī cieš vai smok.
Svarīgākais ir vērot ne tikai elpošanas ritmu, bet arī pacienta seju, ķermeņa saspringumu, nemieru, sāpes, ādas krāsu un to, vai viņš izskatās mokoši. Ja elpošana pēkšņi kļūst smaga, pacients ir ļoti nobijies, zilgans, apjucis vai ģimene vairs netiek galā, jāsazinās ar aprūpes komandu vai neatliekamo palīdzību.
Kāpēc elpošana mainās
Smagas slimības beigās organisms kļūst vājāks un vairs neregulē elpošanu tāpat kā agrāk. Cilvēks vairāk guļ, mazāk kustas, mazāk ēd un dzer, mainās vielmaiņa, asinsrite un reakcija uz ogļskābo gāzi asinīs. Tāpēc elpošana var vairs nebūt vienmērīga.
Ģimenei tas bieži šķiet kā pēkšņa krīze, lai gan ķermenim tā var būt daļa no dabiskas norises. Tas nenozīmē, ka katra pauze starp ieelpām ir mokas. Tomēr tas nozīmē, ka jāvēro cilvēks kopumā, nevis tikai jāskaita ieelpas.
Kā tas var izskatīties
Elpošana var kļūt seklāka, tad atkal dziļāka. Var būt garākas pauzes starp ieelpām. Dažreiz cilvēks ieelpo vairākas reizes ātrāk, pēc tam uz brīdi apklust. Var būt nopūtas, skaļāka izelpa, mutes elpošana vai sajūta, ka ritms vairs nav paredzams.
Šāds ritms ģimeni var ļoti satraukt, jo katra pauze izklausās kā pēdējā. Tomēr pacientam, kurš ir dziļi miegains vai maz reaģē, šīs pārmaiņas ne vienmēr ir saistītas ar apzinātu paniku. Tuviniekiem palīdz zināt, ka šādas elpošanas pārmaiņas aprūpē dzīves beigās ir zināmas un bieži sagaidāmas.
Kā atšķirt ritma pārmaiņas no ciešanām
Jāskatās uz pacienta seju un ķermeni. Ja seja ir mierīga, pleci nav saspringti, rokas nemeklē gaisu, cilvēks necenšas sēsties un nav redzamu sāpju pazīmju, neregulāra elpošana var būt slimības gaitas daļa, nevis ciešanu pierādījums.
Ja seja ir izbiedēta, cilvēks raujas sēdus, satver gultu, svīst, kļūst zilgans, elpo ar lielu piepūli vai izskatās mokoši, tas ir cits stāsts. Tad nevajag mierināt sevi tikai ar domu, ka tā notiek dzīves beigās. Jāmeklē palīdzība un jāizmanto iepriekš saskaņotais simptomu plāns.
Ko ģimene var darīt mierīgi
Vispirms vajag samazināt troksni un steigu. Viens cilvēks paliek blakus, runā īsi un mierīgi, tur roku, ja pacientam tas patīk, un neuzdod daudz jautājumu. Pārējie var sagatavot telpu, sakārtot spilvenus un sazināties ar aprūpes komandu, ja tas vajadzīgs.
Var palīdzēt viegli pacelt galvgali, pagriezt pacientu ērtākā stāvoklī, atbrīvot ciešu apģērbu, samitrināt muti un lūpas, pavērt logu vai nodrošināt maigu gaisa plūsmu sejai. Katra darbība jāveic lēni. Ja pozas maiņa pasliktina elpu, jāapstājas.
Ko nevajadzētu darīt
Nevajag kratīt pacientu, modināt ar spēku vai prasīt, lai viņš elpo pareizi. Cilvēks dzīves beigās bieži vairs nevar apzināti sakārtot elpas ritmu. Šādi centieni var palielināt bailes un nogurumu.
Nevajag arī automātiski dot dzert, ja cilvēks ir ļoti miegains vai slikti norij. Mutes sausumu labāk mazināt ar lūpu un mutes kopšanu. Ja šķidrums nonāk elpceļos, elpošana var kļūt vēl smagāka.
Kā runāt ar citiem tuviniekiem
Kad elpošana kļūst neregulāra, telpā bieži ienāk arī citi radinieki, kuri nav bijuši blakus iepriekšējās dienās. Viņi var nobīties un prasīt nekavējoties darīt visu iespējamo. Tas ir saprotami, bet tas var palielināt troksni un pacienta slodzi.
Palīdz vienkāršs skaidrojums. Elpošanas ritms dzīves beigās var mainīties. Mēs skatāmies, vai viņš cieš. Mēs turam viņu ērtā pozā, kopjam muti un zinām, kam zvanīt, ja kļūst sliktāk. Šāds teikums nav auksts. Tas palīdz ģimenei nekrist haosā.
Ja kāds tuvinieks ļoti uzstāj uz agresīvu rīcību, labāk sarunāties ārpus pacienta istabas. Pie gultas vajadzīgs miers. Pat tad, ja pacients neatbild, viņa telpa joprojām ir viņa telpa.
Vai vajag mērīt skābekli
Skābekļa mērītājs var dot informāciju, bet tas nevar aizvietot pacienta novērošanu. Dzīves beigās rādījumi var svārstīties, un ģimene var sākt skatīties tikai ekrānā, aizmirstot pašu cilvēku. Ja speciālists lūdz mērīt, jāzina, ko darīt ar rezultātu.
Ja mērījums nemaina rīcību un tikai palielina paniku, par tā lietošanu jārunā ar aprūpes komandu. Hospisa aprūpē mērķis nav iegūt perfektu skaitli, bet mazināt ciešanas un saglabāt mieru.
Ko pierakstīt aprūpes komandai
Ja elpošana kļūst neregulāra, ģimenei palīdz īss pieraksts. Kad pārmaiņas sākās. Cik ilgi ir pauzes. Vai pacients ir mierīgs vai saspringts. Vai mainījās ādas krāsa. Vai ir sāpes, drudzis, klepus, jauns apjukums vai stiprs nemiers.
Šāds pieraksts nav birokrātija. Tas palīdz ārstam vai māsai saprast, vai runa ir par sagaidāmu dzīves beigu elpošanas ritmu vai par simptomu, kam vajadzīga aktīva palīdzība. Pieraksts arī mazina ģimenes paniku, jo uzmanība pāriet no minēšanas uz konkrētu vērošanu.
Ja ģimenē pie pacienta mainās vairāki cilvēki, pieraksts palīdz visiem runāt vienā valodā. Tad viens tuvinieks neapraksta situāciju kā briesmīgu, bet cits kā mierīgu tikai tāpēc, ka katrs redzējis citu brīdi.
Kad jāzvana aprūpes komandai
Jāzvana, ja elpošana pēkšņi kļūst ļoti smaga, ja parādās sāpes krūtīs, zilgana āda, jauns apjukums, asiņošana, smakšanas sajūta, stiprs nemiers vai ģimene jūt, ka situāciju vairs nevar droši vadīt mājās.
Jāzvana arī tad, ja iepriekšējais plāns vairs nedarbojas. Piemēram, poza, mutes kopšana un nozīmētās zāles vairs nedod atvieglojumu. Tas nav ģimenes izgāšanās brīdis. Tas ir signāls, ka vajadzīga profesionāla palīdzība.
Latvijas konteksts
Latvijā ģimenei jau iepriekš jāzina, kam zvanīt dienā, vakarā, naktī un brīvdienās. Tas var būt ģimenes ārsts, ārstējošais speciālists, paliatīvās aprūpes mobilā komanda vai neatliekamā palīdzība, ja situācija ir akūta.
Ja pacients saņem aprūpi mājās, elpošanas pārmaiņu plānam jābūt praktiskam. Kā pozicionēt. Kad mitrināt muti. Kādas zāles lietot tikai pēc norādījuma. Kad saukt palīdzību. Šāds plāns ģimenei ļauj palikt mierīgākai, kad elpa mainās.
Kopsavilkums
Neregulāra elpošana pēdējās dienās var būt daļa no dzīves noslēguma procesa. Tā pati par sevi ne vienmēr nozīmē, ka cilvēks cieš. Tomēr tā vienmēr ir jāvēro uzmanīgi un cilvēcīgi.
Ģimenei palīdz mierīga klātbūtne, saudzīga poza, mutes kopšana, mazāk trokšņa un skaidrs saziņas plāns. Ja elpa kļūst mokoša vai situācija strauji mainās, palīdzība jāmeklē uzreiz.
Biežākie jautājumi
Vai neregulāra elpošana nozīmē ka nāve ir ļoti tuvu
Tā var liecināt par dzīves noslēguma tuvošanos, bet precīzu laiku pēc elpošanas vien noteikt nevar.
Vai pauzes starp ieelpām nozīmē ciešanas
Ne vienmēr. Jāvērtē seja, ķermeņa saspringums, nemiers, ādas krāsa un kopējais stāvoklis.
Vai pacientu vajag modināt ja elpa mainās
Parasti nevajag modināt ar spēku. Labāk mierīgi vērot, sakārtot pozu un rīkoties pēc aprūpes plāna.
Vai jāliek skābeklis
Tikai tad, ja to iesaka ārstniecības persona. Skābeklis nav automātiska atbilde uz katru elpošanas ritma maiņu.
Kad jāsauc palīdzība
Ja elpa ir mokoša, pēkšņi pasliktinās, ir zilgana āda, sāpes krūtīs, apjukums, stiprs nemiers vai ģimene netiek galā.
Saistītie raksti
- Kas ir elpas trūkums dzīves beigās
- Ko darīt, ja elpošana kļūst skaļa
- Grabējoša elpošana dzīves beigās
- Galvenais raksts par hospisa aprūpi Latvijā
Avoti un tālāka lasīšana
- NHS par elpošanas pārmaiņām pēdējās stundās un dienās
- NHS par elpas trūkuma un simptomu kontroli
- NICE par elpošanas komfortu un sekrētiem pēdējās dienās
- Marie Curie par elpošanas pārmaiņām pēdējās dienās
- Hospice UK par elpošanas ritmu un pēdējām dienām
- National Cancer Institute par elpošanu pēdējās dienās
- National Cancer Institute profesionāļiem par elpošanu un sekrētiem
- Cancer Research UK par elpošanu pēdējās dienās
- MyHealth Alberta par elpošanas pārmaiņām pēdējās dienās
- Better Health par elpošanu miršanas procesā
- Hospice Foundation par pazīmēm un elpošanas pārmaiņām
- Canadian Virtual Hospice par elpošanu un nāves tuvumu
- Palliative Care Network par skaļu elpošanu un sekrētiem
- AAFP par elpošanas simptomiem dzīves beigās
- NVD par paliatīvo aprūpi Latvijā
- Likumi par paliatīvās aprūpes noteikumiem
Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.
