Vai pēdējās dienās elpošana var kļūt neregulāra? Hospisa aprūpe ģimenēm

Neregulāra elpošana dzīves beigās hospisa aprūpē un mierīga paliatīvā aprūpe mājās

Jautājums 55 no 200: Vai pēdējās dienās elpošana var kļūt neregulāra?

Elpas trūkums vai elpošanas izmaiņas ģimeni var ļoti nobiedēt. Šādā brīdī svarīgi saprast, kas var palīdzēt pacientam un kas tikai palielina steigu.

Īsā atbilde

Elpošanas grūtības jāuztver nopietni, bet palīdzība ne vienmēr nozīmē tikai skābekli. Bieži svarīga ir poza, miers, gaisa plūsma un ārstniecības personas izvērtēti līdzekļi.

Kāpēc šis jautājums ir svarīgs?

Ģimenei ēdiens un ūdens bieži nozīmē rūpes un mīlestību. Tieši tāpēc ir tik grūti pieņemt, ka dzīves noslēgumā organisms var vairs negribēt vai nespēt uzņemt ierasto daudzumu. Šeit svarīgi domāt nevis par porciju, bet par drošību, mutes komfortu un pacienta pašsajūtu.

Ko tas nozīmē ikdienas aprūpē?

Ikdienā jāpiedāvā mazi malki vai kumosi tikai tad, ja pacients ir pietiekami modrs un spēj droši norīt. Ja ēšana kļūst mokoša, aprūpes uzsvars var pāriet uz lūpu un mutes mitrināšanu, garšas sajūtu un mierīgu klātbūtni bez spiediena.

Ko ģimene var darīt praktiski?

  • vispirms mazināt steigu telpā un palīdzēt pacientam ieņemt pozu, kurā krūškurvis nav saspiests;
  • runāt īsi, mierīgi un nepaniski;
  • palīdzēt ieņemt pozu, kurā elpot ir vieglāk;
  • samazināt telpā troksni un cilvēku skaitu;
  • vērot, vai elpas trūkumu nepastiprina sāpes, trauksme vai pārvietošana;

Kad jāsazinās ar aprūpes komandu?

Ar aprūpes komandu jāsazinās, ja elpas trūkums parādās pēkšņi, pastiprinās miera stāvoklī, pacients kļūst zilgans, ļoti satraukts vai ģimene jūtas bezspēcīga. Pierakstīti novērojumi palīdz ārstniecības personai saprast, kas tieši ir mainījies.

Ko nevajadzētu darīt pašiem?

Nevajadzētu pēdējās stundās piepildīt telpu ar steigu, skaļām sarunām vai daudzām darbībām, ja pacients ir mierīgs. Nevajadzētu sevi vainot, ja viss nenotiek pēc iecerēta plāna. Šajā laikā svarīgākais bieži ir miers, mutes komforts, saudzīga poza un skaidri zināms kontakts, kam zvanīt.

Kā saglabāt mierīgu un cieņpilnu klātbūtni?

Klātbūtne šajā tēmā bieži nozīmē pacietību: nepiespiest, nesteidzināt un nepadarīt ēdienu par pārbaudījumu. Maigs pieskāriens, samitrinātas lūpas un droša poza var būt ļoti praktiska mīlestības forma.

Ģimenei nav jābūt nevainojamai. Pietiek būt uzmanīgai, jautāt palīdzību un pakāpeniski saprast, kas konkrētajam pacientam dod vairāk drošības un miera.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai atteikšanās no ēdiena nozīmē, ka ģimene dara par maz?

Nē. Dzīves noslēgumā apetīte bieži samazinās slimības procesa dēļ. Ģimene var palīdzēt ar mutes komfortu, drošu pozu un piedāvājumu bez piespiešanas.

Kad ēdināšana jāpārtrauc un jālūdz padoms?

Ja parādās klepus, aizrīšanās, mitra balss, panika vai izteikts nogurums, ēdināšana jāpārtrauc un jālūdz ārstniecības personas izvērtējums.

Avoti un tālāka lasīšana

Raksts balstīts uz starptautiski atzītiem paliatīvās un dzīves noslēguma aprūpes principiem. Avoti izmantoti kā informatīvs pamats, teksts ir latviski pielāgots ģimenēm saprotamā valodā.

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Kā palīdzēt tuviniekam dzīves noslēguma posmā?

Attēls
Ilustratīvs vēsturisks attēls par aprūpes klātbūtni pie pacienta. Avots: Wikimedia Commons / Library of Congress, public domain . Palīdzēt tuviniekam dzīves noslēguma posmā nenozīmē atrast vienu lielu pareizo rīcību. Parasti tā ir daudzu mazu, saudzīgu darbību summa. Cilvēkam var būt vajadzīgs miers, tīra mute, ērta poza, mazāk trokšņa, drošība, sāpju izvērtēšana, pazīstama balss un sajūta, ka viņš nav kļuvis par nastu. Kas parasti kļūst svarīgi? Svarīgākas kļūst pamatvajadzības: komforts, elpa, sāpes, āda, higiēna, mute, miegs, nemiers, privātums un ģimenes klātbūtne. Tuviniekiem bieži jāmaina domāšana no “kā panākt, lai viņš ēd un pieceļas” uz “kā palīdzēt viņam justies drošāk šajā stāvoklī”. Ikdienas palīdzības kontrolsaraksts Pajautāt vai novērot: vai cilvēkam ir sāpes, auksti, karsti, neērta poza vai bailes. Pārbaudīt muti un lūpas, īpaši ja cilvēks maz dzer vai elpo caur muti. Pagriezt vai pārvietot saudzīgi, paskaidrojot katru soli. Sargāt privātumu higiēnas la...
Read more »

Hospisa aprūpe Latvijā

Attēls
Bijusi hospisa aprūpes virsmāsa Tatjana Jirgensone: "Mirstošie pacienti ir ļoti dažādi" Šis ir stāsts par sociālā uzņēmuma “Hospiss Māja” bijušo virsmāsu Tatjanu Jirgensoni – profesionāli, kuras ikdienas darbs ir pieskarties dzīves vistrauslākajai robežai. Viņa palīdz cilvēkiem aiziet ar cieņu, ar mieru sirdī, nevis vientulībā un slimnīcas burzmā. Saruna ar viņu - žurnāla "Ko Ārsti Tev Nestāsta" jaunākajā numurā.  Bijusi “Hospiss Māja” virsmāsa Tatjana Jirgensone palīdz cilvēkiem “aiziet mājās”. Burtiskā un simboliskā nozīmē. Jautājums par nedziedināmi slimu cilvēku tiesībām uz cieņpilnām dzīves pēdējām dienām sabiedrībā aktualizēts jau vairākus gadus. Proti, runa ir par tiesībām un iespēju šiem pacientiem nomirt savās mājās, tuvinieku lokā, neciešot sāpes un saņemot hospisa aprūpi. Ja paliatīvā aprūpe var būt nepieciešama gadiem, tad hospisa aprūpe ir paliatīvās aprūpes beigu posms, un tās mērķis ir novērst vai samazināt slimības radītās sāpes un ciešanas, sniegt a...
Read more »

Kā notiek pirmais hospisa komandas apmeklējums?

Attēls
Ilustratīvs konsultāciju telpas attēls par sarunu ar speciālistu. Avots: Wikimedia Commons, brīvi izmantojams attēls . Pirmais hospisa vai paliatīvās aprūpes komandas apmeklējums ģimenei var šķist satraucošs. Tuvinieki nezina, ko jautās, ko skatīsies un vai viņus kāds vērtēs. Labs pirmais apmeklējums nav eksāmens. Tā ir iespēja saprast situāciju: pacienta vajadzības, ģimenes spēkus, drošības riskus un praktiskos soļus turpmākajām dienām. Kas parasti jānoskaidro? Aprūpes komanda var jautāt par diagnozi, simptomiem, zālēm, ēšanu, dzeršanu, pārvietošanos, ādu, miegu, elpošanu, sāpēm, nemieru un ģimenes iespējām. Tikpat svarīgi ir tas, ko ģimene pati vēlas saprast: kam zvanīt, ko darīt naktī, kā dot zāles, kā kopt ādu un kā pamanīt pārmaiņas. Ko sagatavot pirms apmeklējuma? Zāļu sarakstu ar lietošanas laikiem un pēdējām izmaiņām. Izrakstus, diagnozes informāciju un kontaktus, ja tie ir pieejami. Pierakstu par simptomiem pēdējās dienās: sāpes, elpa, ēšana, dzeršana, vēdera ...
Read more »