Īsā atbilde Redzējumi dzīves beigās paši par sevi nenozīmē psihisku slimību. Cilvēks var runāt ar sen mirušu tuvinieku, redzēt cilvēkus istabā, dzirdēt balsi vai stāstīt par gatavošanos ceļam. Reizēm tas viņu nomierina, reizēm biedē un reizēm ir daļa no delīrija. Ģimenei svarīgākais nav strīdēties par to, vai redzētais ir īsts. Svarīgākais ir saprast, vai pacients cieš, vai viņam ir sāpes, elpas trūkums, drudzis, pēkšņs apjukums vai izteikts nemiers. Ja pacients ir mierīgs, ģimene var palikt blakus, uzklausīt un atbildēt īsi. Ja redzējumi izraisa bailes, trauksmi vai apdraud drošību, jāsazinās ar aprūpes komandu. Dzīves noslēgumā robeža starp sapni, atmiņu, delīriju un mierinošu pieredzi var būt neskaidra. Tāpēc vajadzīga klātbūtne un medicīniska piesardzība, nevis steidzams spriedums par psihisku slimību. Kāpēc redzējumi var parādīties dzīves beigās Smaga slimība maina miegu, vielmaiņu, smadzeņu darbību, spēku un zāļu panesamību. Cilvēks var vairāk gulēt, īslaicīgi mosties, r...