Ko darīt, ja šķiet, ka pacientam sāp? Hospisa aprūpe ģimenēm

Jautājums 18 no 200: Ko darīt, ja šķiet, ka pacientam sāp?

Sāpes un medikamenti ģimenei bieži rada bailes kļūdīties. Tāpēc svarīgs ir vienkāršs skaidrojums par novērošanu, drošību un sarunu ar ārstniecības personu.

Īsā atbilde

Pirmais solis ir saglabāt mieru, novērot situāciju un sazināties ar aprūpes komandu, ja simptoms ir jauns, kļūst izteiktāks vai ģimenei nav skaidrs, kā rīkoties.

Kāpēc šis jautājums ir svarīgs?

Cieņa dzīves noslēgumā nav svinīgs vārds, bet praktiska rīcība: pajautāt, paskaidrot, nosegt, pagaidīt un nepārrunāt cilvēku tā, it kā viņš telpā nebūtu. Šādas mazas darbības palīdz saglabāt cilvēka pašcieņu arī tad, kad viņš kļūst ļoti atkarīgs no citu palīdzības.

Ko tas nozīmē ikdienas aprūpē?

Ikdienā cieņu var sargāt ļoti konkrēti: aizvērt durvis, nosegt ķermeni, uzrunāt pacientu vārdā, nepārrunāt viņu trešajā personā un dot mazas izvēles. Pat tad, ja medicīniski iespēju ir maz, cilvēciskas izvēles joprojām ir nozīmīgas.

Ko ģimene var darīt praktiski?

• pirms aprūpes darbības īsi paskaidrot, kas notiks, un pajautāt piekrišanu;
• jautāt, vai sāpes var būt saistītas ar pozu, izgulējumu risku, urīna aizturi vai aizcietējumiem;
• palīdzēt pacientam ieņemt pozu, kurā ķermenim ir mazāk spriedzes.
• pierakstīt, kad sāpes pastiprinās un kas tās mazina;
• nepalielināt un nepārtraukt zāles bez ārsta vai māsas norādījuma;

Kad jāsazinās ar aprūpes komandu?

Ar aprūpes komandu jāsazinās, ja sāpes kļūst stiprākas, parādās jauns nemiers, pacients atsakās kustēties vai zāles vairs nepalīdz kā iepriekš. Labāk pajautāt agrāk, kamēr situāciju vēl var mierīgi izskaidrot un sakārtot.

Ko nevajadzētu darīt pašiem?

Nevajadzētu pašiem mainīt pretsāpju zāļu devas, pārtraukt nozīmētos medikamentus vai gaidīt, līdz sāpes kļūst neizturamas. Svarīgāk ir pierakstīt, kad sāpes pastiprinās, kas palīdz un par izmaiņām sazināties ar ārstniecības personu.

Kā saglabāt mierīgu un cieņpilnu klātbūtni?

Cilvēcisks miers sākas mazās lietās: pieklauvēt, paskaidrot darbību, pagaidīt atbildi, sargāt privātumu un runāt tā, lai pacients nejustos pāri sev pārstumts.

Ja kaut kas nav skaidrs, tas nav ģimenes vājums. Tas ir brīdis pajautāt, pierakstīt novērojumus un kopā ar aprūpes komandu izvēlēties saudzīgāko nākamo soli.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai stipras sāpes nozīmē, ka neko vairs nevar palīdzēt?

Nē. Daudzas sāpes var mazināt, bet zāļu izvēli un aprūpes taktiku nosaka ārsts vai cita ārstniecības persona.

Kāpēc jāpieraksta sāpju novērojumi?

Tas palīdz saprast, kad sāpes pastiprinās, kas tās mazina un vai nepieciešams pārskatīt aprūpes plānu.

Avoti un tālāka lasīšana

Raksts balstīts uz starptautiski atzītiem paliatīvās un dzīves noslēguma aprūpes principiem. Avoti izmantoti kā informatīvs pamats, teksts ir latviski pielāgots ģimenēm saprotamā valodā.

• WHO: Palliative care and access to symptom relief
• NCI: Last Days of Life
• IAHPC: Consensus-Based Definition of Palliative Care
• NICE NG31: Care of dying adults in the last days of life
• National Cancer Institute: End-of-Life Care for People Who Have Cancer

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.