Kā samazināt kritienu risku smagi slimam cilvēkam mājās?

Droša mājas vide smagi slimam cilvēkam. Brīvs ceļš pie gultas, nakts gaisma, stabils atbalsts un kritienu riska mazināšana.

Jautājums ģimenei Kā samazināt kritienu risku smagi slimam cilvēkam mājās?

Īsā atbilde

Kritienu risku mājās samazina skaidra vide, labs apgaismojums, neslīdoši apavi vai zeķes, brīvs ceļš līdz tualetei, palīglīdzekļi, nesteidzīga piecelšanās un regulāra reiboņa, vājuma, zāļu ietekmes un apjukuma vērošana.

Dzīves noslēgumā mērķis nav panākt, lai cilvēks par katru cenu staigā. Mērķis ir drošība un cieņa. Ja cilvēks ir ļoti vājš, apjucis vai reibst, drošākais risinājums var būt palīdzība gultā, krēslā vai tikai īsas kustības ar atbalstu.

Kāpēc kritieni šajā posmā ir īpaši bīstami

Smagi slimam cilvēkam kritiens var nozīmēt ne tikai zilumu. Tas var radīt lūzumu, sāpes, bailes kustēties, asiņošanu, galvas traumu un pēkšņu aprūpes sarežģīšanos. Ja cilvēks ir novājināts vai lieto zāles, atlabšana pēc kritiena var būt ļoti grūta.

Kritiena risks pieaug, ja ir vājums, reibonis, apjukums, bieža celšanās naktī, sāpes, slikta redze, neskaidra gaita, urīna steidzamība vai medikamenti, kas rada miegainību. Ģimenei jāskatās ne tikai uz grīdu, bet arī uz pacienta stāvokli.

Mājas vide bez liekiem šķēršļiem

Pirmais solis ir ļoti praktisks. No ceļa jānoņem paklāji, vadi, mazi galdiņi, sliekšņu šķēršļi un priekšmeti, aiz kuriem var aizķerties. Īpaši svarīgs ir ceļš no gultas līdz tualetei, krēslam un durvīm.

Naktī jābūt vieglai gaismai, lai cilvēkam nav jāceļas tumsā. Ja pacients ceļas bez brīdinājuma, zvaniņš, telefons vai vienkāršs skaņas signāls pie gultas var palīdzēt ģimenei laikus pamanīt kustību.

Piecelšanās bez steigas

Daudzi kritieni notiek brīdī, kad cilvēks pieceļas pārāk ātri. Vispirms jāapsēžas gultā, jāpagaida, jānovērtē reibonis un tikai tad jāceļas kājās. Ja parādās tumšs gar acīm, slikta dūša vai vājums, jāapsēžas vai jāapguļas atpakaļ.

Ja cilvēkam ir zems asinsspiediens, maz šķidruma organismā vai zāles, kas var pazemināt spiedienu, steiga ir īpaši bīstama. Droša piecelšanās ir lēna, ar atbalstu un ar cilvēku blakus.

Tualete un higiēna

Tualete ir viena no riskantākajām vietām mājās. Cilvēks var steigties, būt noguris, apjucis vai kautrēties prasīt palīdzību. Jānodrošina rokturi, stabils krēsls, neslīdoša virsma un iespēja apsēsties, ja spēks pazūd.

Ja ceļš līdz tualetei ir pārāk garš, jāapsver nakts pods, urīna pudele vai cits risinājums, kas samazina steidzamu staigāšanu. Tas nav cieņas zaudējums. Tas ir veids, kā pasargāt cilvēku no kritiena un sāpēm.

Apavi un apģērbs

Slidenas zeķes, garas bikses, pārāk lieli halāti un nestabili čību papēži var būt reāls kritiena iemesls. Labāk der apavi vai zeķes ar neslīdošu pamatni, apģērbs, kas neķeras zem kājām, un viegli uzvelkams apģērbs, kas netraucē kustībai.

Ja cilvēks pārvietojas tikai dažus soļus, arī tad apaviem un apģērbam ir nozīme. Kritiens bieži notiek tieši īsā ceļā, kad visi domā, ka nekas slikts nevar notikt.

Kad labāk nestaigāt

Ja pacients ir ļoti vājš, apjucis, miegains, reibst, nespēj noturēt līdzsvaru vai viņam ir stipras sāpes, staigāšanu nevajag uztvert kā obligātu pienākumu. Dzīves noslēgumā drošība un komforts ir svarīgāki par formālu aktivitāti.

Dažreiz labāk ir palīdzēt apsēsties krēslā pie gultas vai izmantot gultas galvgaļa pacelšanu, nevis vest cilvēku pa istabu. Kustība ir laba tikai tad, ja tā cilvēku stiprina vai nomierina, nevis padara ievainojamāku.

Latvijas mājas aprūpes konteksts

Latvijā mājās bieži nav pilnībā pielāgotas vides. Šauri koridori, sliekšņi, vanna, paklāji un nepietiekams apgaismojums var palielināt risku. Tāpēc ģimenei jādomā praktiski un jājautā aprūpes komandai, ko var uzlabot bez lielām pārbūvēm.

Dažreiz pietiek ar naktslampu, noņemtu paklāju, stabilu krēslu, rokturi pie tualetes un skaidru vienošanos, ka pacients naktī nesceļas viens. Mazas izmaiņas var novērst ļoti smagas sekas.

Ko jautāt aprūpes komandai

Jājautā, vai pacientam ir zāles, kas var radīt reiboni vai miegainību, kā droši palīdzēt piecelties, vai vajadzīgs staigulis, kruķis, rokturis, podkrēsls vai funkcionāla gulta. Jājautā arī, kad staigāšana vairs nav droša.

Ja kritiens jau noticis, nevajag tikai piecelt pacientu un turpināt kā iepriekš. Jāziņo ārstam vai māsai, īpaši ja ir sāpes, galvas sitiens, apjukums, asiņošana vai cilvēks pēc kritiena vairs nav tāds kā pirms tam.

Kā pieņemt lēmumu bez steigas

Par tēmu kā samazināt kritienu risku smagi slimam cilvēkam mājās ģimenei nav jāpieņem lēmums vienā saspringtā brīdī. Labāk ir apstāties, paskatīties uz pacienta elpu, sejas izteiksmi, sāpēm, nogurumu un spēju piedalīties. Ja darbība dod mieru, tā var būt piemērota. Ja tā palielina ciešanas, jāmeklē saudzīgāks risinājums.

Labs aprūpes lēmums nav tas, kas visiem izskatās aktīvs. Labs lēmums ir tas, kas konkrētajam cilvēkam šajā dienā dod mazāk sāpju, mazāk baiļu un vairāk cieņas. Dzīves noslēgumā pacienta spēki var mainīties ļoti strauji, tāpēc vakardienas risinājums šodien var vairs nederēt.

Ko pierakstīt ģimenei

Ģimenei palīdz īsi pieraksti. Jāpieraksta, kas tika darīts, cik ilgi tas notika, kā pacients reaģēja, kas palīdzēja un kas pasliktināja pašsajūtu. Šādi pieraksti nav birokrātija. Tie palīdz ārstam, māsai vai aprūpes komandai saprast situāciju, kad visi ir noguruši un detaļas ātri sajūk.

Pierakstos nav vajadzīgi gari teikumi. Pietiek atzīmēt sāpes, elpu, reiboni, nogurumu, ādas izmaiņas, miegu, ēšanu, dzeršanu, apjukumu un pacienta vārdos izteiktu vēlmi. Šī informācija bieži ir precīzāka par vispārīgu frāzi, ka šodien bija slikti.

Kad jāmaina plāns

Plāns jāmaina, ja pacients kļūst vājāks, sāk vairāk gulēt, viņam pastiprinās sāpes, parādās elpas trūkums, reibonis, apjukums, ādas bojājumi vai ģimene vairs nevar palīdzēt droši. Tas nenozīmē, ka kāds ir kļūdījies. Tas nozīmē, ka slimība mainās un aprūpei jāmainās tai līdzi.

Svarīgi nepārvērst aprūpi par sacensību ar sevi. Ja iepriekš kaut ko varēja izdarīt viegli, bet tagad tas rada ciešanas, ir atļauts rīkoties citādi. Hospisa un paliatīvās aprūpes centrā ir dzīvs cilvēks, nevis iepriekš izdomāts grafiks.

Kā saglabāt cieņu

Cieņa parādās sīkumos. Cilvēkam pasaka, ko darīs. Viņu neceļ, nevelk, neaprunā un neatstāj atsegtu ilgāk, nekā vajadzīgs. Ģimene jautā, vai tā ir ērti, un vēro arī tad, ja cilvēks vairs neatbild skaidri. Klusa grimase, saspringta roka vai novērsts skatiens var būt atbilde.

Ja aprūpes darbība ir vajadzīga, to var izdarīt mierīgi. Ja tā nav steidzama, to var atlikt. Ja ir šaubas, labāk jautāt profesionālim. Šāda piesardzība nav bailīgums. Tā ir laba aprūpe, jo dzīves noslēgumā katra lieka ciešana ir pārāk dārga.

Kopsavilkums ģimenei

Svarīgākais ir vērot konkrēto cilvēku, nevis akli sekot vispārīgai instrukcijai. Ja rīcība palīdz elpai, mieram, tīrībai, ādai un drošībai, tā ir vērtīga. Ja tā rada sāpes, bailes vai pārgurumu, plāns jāmaina.

Ģimenei nav jābūt perfektai. Tai vajadzīgs skaidrs plāns, profesionāls atbalsts un drosme laikus pateikt, ka kaut kas vairs nav droši. Tieši šāds brīdis bieži ir labas aprūpes sākums, nevis tās neveiksme.

Mazie signāli, kurus nevajag ignorēt

Ģimenei jāuzticas arī mazām pārmaiņām. Ja cilvēks kļūst klusāks, vairāk saspringst, atsakās no darbības, sāk ātrāk elpot, vairāk guļ vai pēc aprūpes ilgāk neatgūstas, tas var nozīmēt, ka slodze kļuvusi par lielu. Šādos brīžos nevajag sevi piespiest turpināt tāpat.

Mazs signāls dzīves noslēgumā reizēm ir svarīgāks par lielu teoriju. Pārmaiņas jāpieraksta un jāizrunā ar aprūpes komandu. Tādā veidā aprūpe paliek dzīva un pielāgojas pacientam, nevis pacients tiek pielāgots aprūpes ieradumam.

Biežākie jautājumi

Vai smagi slimam cilvēkam vienmēr jāturpina staigāt?

Nē. Kustība ir vērtīga tikai tad, ja tā ir droša un palīdz komfortam. Ja staigāšana rada kritiena risku, jāmeklē cits risinājums.

Ko darīt, ja pacients grib celties viens?

Jānoskaidro iemesls un jānodrošina zvans, gaisma, tuvumā esoša palīdzība un drošāks tualetes risinājums.

Vai paklāji ir bīstami?

Jā, ja tie slīd, rullējas vai veido malu, aiz kuras var aizķerties. Drošāk tos noņemt no galvenajiem ceļiem.

Kad pēc kritiena jāsazinās ar mediķi?

Ja ir sāpes, galvas trauma, asiņošana, apjukums, vājums, elpas trūkums vai cilvēks pēc kritiena mainās.

Saistītie raksti

Avoti un tālāka lasīšana

Avoti izmantoti, lai pārbaudītu medicīnisko drošību, starptautisko praksi, praktisku mājas aprūpi un Latvijas kontekstu.

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Meklēt šajā emuārā