Kā nodrošināt privātumu higiēnas laikā? Hospisa aprūpe ģimenēm
Īsā atbilde
Privātumu higiēnas laikā nodrošina ar konkrētu un mierīgu rīcību. Aizver durvis, aizvelk aizkarus, lūdz liekajiem cilvēkiem iziet, sagatavo visu vajadzīgo pirms pacienta atsegšanas un atklāj tikai to ķermeņa daļu, kuru tajā brīdī mazgā vai aprūpē.
Katru darbību paskaidro un lūdz pacienta piekrišanu. Cilvēks drīkst izvēlēties, kurš palīdz, kādā secībā notiek aprūpe un kad vajadzīga pauze. Smaga slimība vai nespēja pašam nomazgāties neatņem tiesības uz ķermeņa robežām, privātumu un cieņpilnu attieksmi.
Privātums sākas pirms mazgāšanas
Steiga bieži rada nevajadzīgu atsegšanu. Pirms sākuma vienuviet sagatavo siltu ūdeni, dvieļus, segu, tīras drēbes, mazgāšanas līdzekli un nepieciešamos aprūpes piederumus. Telpai jābūt siltai, bet durvīm un logu aizkariem aizvērtiem.
Ja mājās ir citi tuvinieki vai apmeklētāji, skaidri pasaka, ka aprūpes laikā telpā nedrīkst ienākt. Arī profesionālam aprūpētājam jāpiezvana vai jāpieklauvē pirms ieiešanas. Privātums nozīmē gan aizsargātu ķermeni, gan sarunas, kuras citi nevar nejauši dzirdēt.
Piekrišana attiecas arī uz ikdienas aprūpi
Mazgāšana nav darbība, kas automātiski drīkst notikt tikai tāpēc, ka ģimene to uzskata par vajadzīgu. Pacientam jāpasaka, ko plāno darīt, un jāpajautā, vai viņš piekrīt. Vienkārša izvēle par ūdens siltumu, laiku vai palīgu palīdz saglabāt kontroli.
Latvijas Pacientu tiesību likums aizsargā pacienta gribu, cieņu un tiesības uz aprūpi tikai iesaistīto personu klātbūtnē. Parasta higiēna mājās nav formāla medicīniska procedūra, tomēr tās laikā pacienta atteikums un robežas joprojām ir jārespektē.
Atklāj tikai mazgājamo ķermeņa daļu
Mazgājot gultā, pārējo ķermeni sedz ar segu vai siltu dvieli. Vienu ķermeņa daļu nomazgā, saudzīgi nosusina un atkal nosedz, pirms pāriet pie nākamās. Tas samazina gan kauna sajūtu, gan aukstumu un nogurumu.
Intīmās zonas aprūpei izmanto atsevišķu tīru drānu un ievēro aprūpes komandas parādīto virzienu un higiēnas paņēmienu. Nedrīkst atstāt pacientu atsegtu, kamēr meklē trūkstošus piederumus vai sarunājas ar citu cilvēku.
Runā ar cilvēku nevis pāri viņam
Pat ļoti vājam vai miegainam pacientam pirms pieskāriena pasaka, ko darīs. Aprūpes laikā var mierīgi nosaukt nākamo soli un pajautāt, vai ūdens nav par aukstu un pieskāriens nav sāpīgs. Tas palīdz cilvēkam saglabāt paredzamību un drošības sajūtu.
Par pacientu nevajag runāt trešajā personā tā, it kā viņa telpā nebūtu. Arī ģimenes strīdi un sarunas par prognozi nav risināmi intīmās aprūpes laikā. Higiēnas brīdim jābūt mierīgam, īsam un vērstam uz cilvēka komfortu.
Pacienta spējas jāsaglabā tik ilgi cik iespējams
Ja cilvēks spēj pats nomazgāt seju, rokas vai izvēlēties apģērbu, viņam to ļauj darīt. Tuvinieks var sagatavot piederumus, atbalstīt roku vai palīdzēt tikai grūtākajā daļā. Pat neliela līdzdalība var saglabāt patstāvību un pašcieņu.
Drošība tomēr paliek svarīga. Ja cilvēkam ir reibonis, ļoti izteikts vājums vai krišanas risks, duša vai vanna var nebūt piemērota. Medicīnas māsa vai ergoterapeits var ieteikt mazgāšanu gultā, dušas krēslu, satvērienus vai citu palīglīdzekli.
Sāpes elpas trūkums un nogurums maina aprūpes apjomu
Pilna mazgāšana nav jāveic katru reizi un par katru cenu. Ja pacients cieš no sāpēm, elpas trūkuma vai ātra noguruma, higiēnu sadala īsās daļās. Vienā reizē var sakopt seju, rokas un muti, bet pārējo paveikt vēlāk.
Ja kustība izraisa sāpes, aprūpes laiku var saskaņot ar ārsta nozīmēto pretsāpju līdzekļu iedarbību. Zāļu devu ģimene pati nemaina. Ja sāpes joprojām neļauj veikt nepieciešamo higiēnu, jāsazinās ar aprūpes komandu un jāmeklē saudzīgāks plāns.
Delīrijs un apjukums prasa lēnāku pieeju
Apjucis cilvēks var nesaprast, kāpēc viņu atsedz vai pieskaras intīmām ķermeņa vietām. Vispirms nosauc sevi, izskaidro vienu mazu darbību un dod laiku reakcijai. Daudzi cilvēki telpā, skaļa saruna un straujas kustības var palielināt bailes.
Ja pacients pretojas, saspringst vai kļūst ļoti satraukts, aprūpi pārtrauc. Spēks un piespiešana nav pieļaujami. Pēkšņs apjukums var būt medicīniski nozīmīga pārmaiņa, tāpēc par to jāziņo ārstam vai māsai, nevis tikai jāmeklē ātrāks mazgāšanas paņēmiens.
Ja pacients nevar skaidri atbildēt
Nespēja runāt nenozīmē, ka privātums vairs nav svarīgs. Darbības turpina izskaidrot, ķermeni sedz un telpā atstāj tikai vajadzīgos cilvēkus. Vēro sejas izteiksmi, elpošanu, saspringumu, roku kustības un mēģinājumu novērsties.
Lēmumos jāņem vērā pacienta agrāk izteiktās vēlmes un ierastā attieksme pret fizisku palīdzību. Ja zināms, ka viņš nevēlējās konkrēta cilvēka klātbūtni vai deva priekšroku noteikta dzimuma aprūpētājam, šo vēlmi cenšas ievērot arī tad, kad viņš vairs nevar to atkārtot.
Intīmā aprūpe nav publisks ģimenes uzdevums
Pacientam nav pienākuma pieņemt visu radinieku palīdzību. Viņš drīkst izvēlēties vienu uzticamu cilvēku vai lūgt profesionālu aprūpētāju. Pārējiem ģimenes locekļiem šī robeža jāpieņem, pat ja viņi vēlas būt noderīgi.
Ja palīdz divi cilvēki drošas pārvietošanas dēļ, katram jāzina savs uzdevums un telpā nav jāpaliek nevienam liekam. Aprūpes laikā nedrīkst fotografēt, filmēt vai apspriest intīmu informāciju ar cilvēkiem, kuri nav iesaistīti pacienta aprūpē.
Ādas aizsardzība un droša pārvietošana
Mazgāšanas laikā ādu nevajag stipri berzt. Trauslu ādu saudzīgi nosusina ar piespiešanas kustībām un īpaši pārbauda ādas krokas, spiediena vietas un zonas, kur ilgstoši bijis mitrums. Ja parādās apsārtums, brūce, izdalījumi vai sāpes, jāinformē medicīnas māsa.
Pacientu nedrīkst vilkt aiz rokām vai mēģināt vienatnē pacelt, ja tas nav droši. Arī laba vēlme saglabāt tīrību neattaisno kritiena, lūzuma vai aprūpētāja traumas risku. Pareizu pagriešanu un palīglīdzekļu lietošanu ģimenei jāparāda speciālistam.
Latvijas ģimenei noderīgs aprūpes plāns
Ģimene var pierakstīt, kurš palīdz ar higiēnu, ko pacients pieņem, kuras kustības izraisa sāpes un kādi līdzekļi nekairina ādu. Vēlams norādīt, kam zvanīt, ja rodas jauna brūce, asiņošana, pēkšņs apjukums vai aprūpi vairs nav iespējams veikt droši.
Plašāks Latvijas aprūpes sistēmas skaidrojums pieejams galvenajā rakstā Hospisa aprūpe Latvijā. Pacienta privātums nav greznība un nav atkarīgs no tā, vai aprūpe notiek slimnīcā vai mājās. Tā ir ikdienas kvalitātes un cilvēka cieņas pazīme.
Kad vajadzīga profesionāla palīdzība
Ar aprūpes komandu jāsazinās, ja higiēnas laikā atkārtoti rodas stipras sāpes, elpas trūkums, reibonis, asiņošana, jauns ādas bojājums, izteikts nemiers vai pretošanās. Palīdzība vajadzīga arī tad, ja ģimene nevar pacientu droši pagriezt vai aprūpēt intīmo zonu.
Profesionālis var palīdzēt pārskatīt mazgāšanas biežumu, izvēlēties piemērotu ādas kopšanu, iemācīt drošu pārvietošanu un ieteikt palīglīdzekļus. Mērķis nav izpildīt nevainojamu rituālu. Mērķis ir tīrība un komforts bez pazemojuma, aukstuma, steigas un liekām sāpēm.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai higiēnas laikā vienmēr jāizdara viss uzreiz?
Nē. Ja pacients salst, nogurst vai izjūt sāpes, aprūpi var sadalīt īsās daļās un veikt tikai to, kas tajā brīdī vajadzīgs tīrībai un komfortam.
Ko darīt ja pacients atsakās no mazgāšanas?
Vispirms jānoskaidro iespējamais iemesls. Sāpes, aukstums, kauns, nogurums vai bailes var prasīt citu laiku, citu palīgu vai īsāku aprūpi.
Vai tuviniekam drīkst būt klāt intīmās aprūpes laikā?
Tikai tad, ja pacients to vēlas vai tas atbilst viņa agrāk zināmajām vēlmēm. Ģimenes interese pati par sevi nav atļauja piedalīties.
Kā rīkoties ja pacients vairs nevar runāt?
Darbības joprojām izskaidro un vēro sejas izteiksmi, saspringumu, pretošanos un elpošanu. Jāievēro agrāk izteiktās vēlmes un aprūpes plāns.
Vai visu ķermeni drīkst atsegt lai aprūpi paveiktu ātrāk?
Nē. Atklāj tikai mazgājamo ķermeņa daļu, bet pārējo nosedz ar segu vai dvieli. Steiga nav pietiekams iemesls mazināt privātumu.
Kad higiēnu vajag pārtraukt?
Pauze vajadzīga, ja pieaug sāpes, elpas trūkums, reibonis, drebuļi, nogurums, nemiers vai pretošanās. Turpmāko rīcību pārrunā ar aprūpes komandu.
Kas var palīdzēt ja aprūpe ģimenei šķiet par sarežģītu?
Medicīnas māsa vai ergoterapeits var parādīt drošu mazgāšanu, pārvietošanu un piemērotu palīglīdzekļu lietošanu. Palīdzības lūgšana nav neveiksme.
Saistītie raksti
Avoti un tālāka lasīšana
Avoti atlasīti tieši šai tēmai. Tie aptver pacientu tiesības, praktisku aprūpi, drošību un pierādījumu robežas vairākos reģionos.
- Latvijas Pacientu tiesību likums par privātumu piekrišanu un pacienta gribu
- NICE par privātumu un cieņu personīgās higiēnas aprūpes laikā
- CQC par privātumu intīmās higiēnas un personīgās aprūpes laikā
- NHS praktiskais skaidrojums par privātumu mazgāšanas un higiēnas laikā
- MedlinePlus par privātumu un drošu pacienta mazgāšanu gultā
- Marie Curie par privātumu un cieņu mazgāšanas laikā dzīves beigās
- Pasaules Veselības organizācijas pacientu drošības harta par privātumu un cieņu
- Nīderlandes Palliaweb par privātumu autonomiju un cieņu paliatīvajā aprūpē
- Nīderlandes Palliaweb par saudzīgu ādas higiēnu pēc mazgāšanas
- Jaunzēlandes pacientu tiesību kodekss par privātumu cieņu un piekrišanu
- Austrālijas CareSearch par privātumu autonomiju un pacienta izvēli
- Kanādas materiāls par privātumu un cieņu higiēnas aprūpē dzīves beigās
- Kanādas aprūpētāju ceļvedis par higiēnu un mazgāšanu dzīves beigās
- Pasaules Veselības organizācija par personīgo higiēnu ilgstošā aprūpē
- Marie Curie par higiēnu privātumu un ādas aizsardzību nesaturēšanas aprūpē
- NHS slimnīcas standarts par privātumu un cieņu pacienta aprūpes laikā
Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.
