Vai katra aprūpes procedūra dzīves beigās ir vajadzīga? Hospisa aprūpe ģimenēm

Apr?pes proced?ru izv?rt??ana dz?ves beig?s hospisa un paliat?vaj? apr?p?

Jautājums 47 no 200: Vai katra aprūpes procedūra dzīves beigās ir vajadzīga?

Dzīves noslēgumā ne katra medicīniska iespēja automātiski nozīmē labāku aprūpi. Lēmumiem jābūt saudzīgiem, saprotamiem un balstītiem pacienta vajadzībās.

Īsā atbilde

Atbilde jāvērtē pēc pacienta stāvokļa, drošības un viņa vēlmēm. Dažās situācijās pietiek ar vienkāršu atbalstu, citās nepieciešams ārstniecības personas izvērtējums.

Kāpēc šis jautājums ir svarīgs?

Ģimenei ēdiens un ūdens bieži nozīmē rūpes un mīlestību. Tieši tāpēc ir tik grūti pieņemt, ka dzīves noslēgumā organisms var vairs negribēt vai nespēt uzņemt ierasto daudzumu. Šeit svarīgi domāt nevis par porciju, bet par drošību, mutes komfortu un pacienta pašsajūtu.

Ko tas nozīmē ikdienas aprūpē?

Ikdienā jāpiedāvā mazi malki vai kumosi tikai tad, ja pacients ir pietiekami modrs un spēj droši norīt. Ja ēšana kļūst mokoša, aprūpes uzsvars var pāriet uz lūpu un mutes mitrināšanu, garšas sajūtu un mierīgu klātbūtni bez spiediena.

Ko ģimene var darīt praktiski?

  • pirms lēmuma pajautāt, kā šī darbība palīdzēs tieši pacientam šodien;
  • salīdzināt iespējamo ieguvumu ar sāpēm, nogurumu un transportēšanas slodzi;
  • pierakstīt pacienta vēlmes, kamēr viņš tās var izteikt;
  • nepārtraukt medikamentus vai ārstēšanu pašiem bez saskaņošanas.
  • jautāt, kāds ir konkrētās darbības mērķis;

Kad jāsazinās ar aprūpes komandu?

Ar aprūpes komandu jāsazinās, ja ģimenei jāpieņem lēmums par procedūru, slimnīcu, medikamentu maiņu vai ārstēšanas robežām. Pierakstīti novērojumi palīdz ārstniecības personai saprast, kas tieši ir mainījies.

Ko nevajadzētu darīt pašiem?

Nevajadzētu piekrist izmeklējumam, procedūrai vai pārvešanai tikai tāpēc, ka ģimene jūtas vainīga vai nobijusies. Jānoskaidro, kāds ir konkrētais mērķis, kāds var būt ieguvums un kāda slodze pacientam.

Kā saglabāt mierīgu un cieņpilnu klātbūtni?

Klātbūtne šajā tēmā bieži nozīmē pacietību: nepiespiest, nesteidzināt un nepadarīt ēdienu par pārbaudījumu. Maigs pieskāriens, samitrinātas lūpas un droša poza var būt ļoti praktiska mīlestības forma.

Aprūpe dzīves noslēgumā nav sacensība ar ideālu. Tā ir pacietīga pielāgošanās cilvēkam, viņa spēkam, viņa robežām un ģimenes iespējām.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai atteikšanās no ēdiena nozīmē, ka ģimene dara par maz?

Nē. Dzīves noslēgumā apetīte bieži samazinās slimības procesa dēļ. Ģimene var palīdzēt ar mutes komfortu, drošu pozu un piedāvājumu bez piespiešanas.

Kad ēdināšana jāpārtrauc un jālūdz padoms?

Ja parādās klepus, aizrīšanās, mitra balss, panika vai izteikts nogurums, ēdināšana jāpārtrauc un jālūdz ārstniecības personas izvērtējums.

Avoti un tālāka lasīšana

Raksts balstīts uz starptautiski atzītiem paliatīvās un dzīves noslēguma aprūpes principiem. Avoti izmantoti kā informatīvs pamats, teksts ir latviski pielāgots ģimenēm saprotamā valodā.

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Kā palīdzēt tuviniekam dzīves noslēguma posmā?

Hospisa aprūpe Latvijā

Kā notiek pirmais hospisa komandas apmeklējums?