Dažreiz cilvēkam dzīves noslēgumā vairs nav spēka ilgai sarunai. Dažreiz slimība ir mainījusi runu, uzmanību vai atmiņu. Un dažreiz ģimenei vienkārši pietrūkst vārdu. Šādos brīžos pazīstama melodija var kļūt par klusu sarunu: atgādināt par mājām, kāzām, bērnību, kopīgu ceļojumu vai cilvēku, kura vairs nav blakus. Havaju Universitātes medicīnas skolas stāsts par geriatru, kurš paliatīvo aprūpi māca arī ar dziesmu, atgādina svarīgu lietu: aprūpe nav tikai procedūru kopums. Tā ir spēja ieraudzīt personu aiz diagnozes. Tomēr mūzika nav universāla recepte un skaļrunis istabā pats par sevi nav mūzikas terapija. Ko mūzika var dot pacientam? Mūzika var palīdzēt atslābināties, mazināt vientulības sajūtu, atbalstīt emocionālu izpausmi un radīt pazīstamu ritmu dienā, kuru citādi nosaka zāles un aprūpes darbības. Sistemātiskajos pārskatos aprakstīts iespējams ieguvums sāpju un psiholoģisku simptomu mazināšanā, taču pētījumi ir atšķirīgi un to rezultātus nedrīkst pārvērst pārspīlētā solījum...