Vai hospisa aprūpe beidzas uzreiz pēc pacienta nāves? Hospisa aprūpe ģimenēm

Atbalsts ?imenei p?c pacienta n?ves hospisa apr?p? un s?ru laik?

Jautājums 14 no 200: Vai hospisa aprūpe beidzas uzreiz pēc pacienta nāves?

Pēc nāves ģimenei visbiežāk vajadzīgs nevis daudz vārdu, bet skaidra secība: ko darīt tagad, kam piezvanīt un kā ļaut sev atvadīties bez steigas.

Īsā atbilde

Atbilde jāvērtē pēc pacienta stāvokļa, drošības un viņa vēlmēm. Dažās situācijās pietiek ar vienkāršu atbalstu, citās nepieciešams ārstniecības personas izvērtējums.

Kāpēc šis jautājums ir svarīgs?

Šis jautājums ir svarīgs tāpēc, ka pēc nāves ģimene bieži vienlaikus pārdzīvo šoku, nogurumu un praktisku neziņu. Skaidra rīcības secība palīdz nesteigties, saglabāt cieņu pret mirušo cilvēku un neuzlikt visu atbildību vienam tuviniekam.

Ko tas nozīmē ikdienas aprūpē?

Praktiski tas nozīmē zināt, kam zvanīt, kādi dokumenti vai norādījumi būs vajadzīgi un cik daudz laika ģimene drīkst dot sev atvadām. Ja mājās ir bērni vai ļoti satraukti tuvinieki, vienam pieaugušajam vēlams uzņemties mierīgu saziņu ar ārējiem dienestiem.

Ko ģimene var darīt praktiski?

  • saglabāt iepriekš norādīto kontaktu un nesteidzīgi paziņot par notikušo atbildīgajai personai;
  • ļaut ģimenei atvadīties tik mierīgi, cik apstākļi to ļauj;
  • atcerēties, ka klātbūtne slimības laikā nav jāmēra pēdējās minūtēs.
  • neuzspiest sev vienu pareizu sērošanas veidu;
  • runāt par mirušo cilvēku, ja tas palīdz, un klusēt, ja vārdu nav;

Kad jāsazinās ar aprūpes komandu?

Ar aprūpes komandu jāsazinās, ja sēras kļūst tik smagas, ka cilvēks nespēj parūpēties par sevi vai parādās domas par paškaitējumu. Labāk pajautāt agrāk, kamēr situāciju vēl var mierīgi izskaidrot un sakārtot.

Ko nevajadzētu darīt pašiem?

Šādā brīdī nevajadzētu steidzināt sevi vai citus ar “pareizu” sērošanu. Nevajadzētu arī uzņemties visu praktisko kārtošanu vienam cilvēkam, ja ģimenē ir iespējams sadalīt atbildību. Ja nāve notikusi mājās, jāseko iepriekš saskaņotajam rīcības plānam un jāsazinās ar norādīto kontaktpersonu, nevis jāpieņem sarežģīti lēmumi panikā.

Kā saglabāt mierīgu un cieņpilnu klātbūtni?

Cieņpilna klātbūtne pēc nāves nozīmē nesteigties vairāk, nekā prasa situācija, runāt mierīgi un ļaut katram ģimenes loceklim atvadīties savā veidā. Ne visiem vajag vienu un to pašu rituālu, un tas ir jārespektē.

Ģimenei nav jāizdara viss perfekti. Šajā brīdī pietiek zināt nākamo drošo soli, saglabāt cieņu pret aizgājušo cilvēku un ļaut sev būt cilvēciski satricinātiem.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai pēc nāves viss jādara uzreiz?

Parasti nav jāskrien. Jāseko iepriekš saskaņotajam rīcības plānam un jāsazinās ar norādīto kontaktpersonu, bet ģimenei drīkst būt laiks klusai atvadu brīdim.

Ko darīt, ja tuvinieki reaģē ļoti atšķirīgi?

Tas ir iespējams. Vienam vajag runāt, citam klusēt, vēl kādam nepieciešama praktiska darbība. Svarīgi neuzspiest visiem vienu sērošanas veidu.

Avoti un tālāka lasīšana

Raksts balstīts uz starptautiski atzītiem paliatīvās un dzīves noslēguma aprūpes principiem. Avoti izmantoti kā informatīvs pamats, teksts ir latviski pielāgots ģimenēm saprotamā valodā.

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Kā palīdzēt tuviniekam dzīves noslēguma posmā?

Attēls
Ilustratīvs vēsturisks attēls par aprūpes klātbūtni pie pacienta. Avots: Wikimedia Commons / Library of Congress, public domain . Palīdzēt tuviniekam dzīves noslēguma posmā nenozīmē atrast vienu lielu pareizo rīcību. Parasti tā ir daudzu mazu, saudzīgu darbību summa. Cilvēkam var būt vajadzīgs miers, tīra mute, ērta poza, mazāk trokšņa, drošība, sāpju izvērtēšana, pazīstama balss un sajūta, ka viņš nav kļuvis par nastu. Kas parasti kļūst svarīgi? Svarīgākas kļūst pamatvajadzības: komforts, elpa, sāpes, āda, higiēna, mute, miegs, nemiers, privātums un ģimenes klātbūtne. Tuviniekiem bieži jāmaina domāšana no “kā panākt, lai viņš ēd un pieceļas” uz “kā palīdzēt viņam justies drošāk šajā stāvoklī”. Ikdienas palīdzības kontrolsaraksts Pajautāt vai novērot: vai cilvēkam ir sāpes, auksti, karsti, neērta poza vai bailes. Pārbaudīt muti un lūpas, īpaši ja cilvēks maz dzer vai elpo caur muti. Pagriezt vai pārvietot saudzīgi, paskaidrojot katru soli. Sargāt privātumu higiēnas la...
Read more »

Hospisa aprūpe Latvijā

Attēls
Bijusi hospisa aprūpes virsmāsa Tatjana Jirgensone: "Mirstošie pacienti ir ļoti dažādi" Šis ir stāsts par sociālā uzņēmuma “Hospiss Māja” bijušo virsmāsu Tatjanu Jirgensoni – profesionāli, kuras ikdienas darbs ir pieskarties dzīves vistrauslākajai robežai. Viņa palīdz cilvēkiem aiziet ar cieņu, ar mieru sirdī, nevis vientulībā un slimnīcas burzmā. Saruna ar viņu - žurnāla "Ko Ārsti Tev Nestāsta" jaunākajā numurā.  Bijusi “Hospiss Māja” virsmāsa Tatjana Jirgensone palīdz cilvēkiem “aiziet mājās”. Burtiskā un simboliskā nozīmē. Jautājums par nedziedināmi slimu cilvēku tiesībām uz cieņpilnām dzīves pēdējām dienām sabiedrībā aktualizēts jau vairākus gadus. Proti, runa ir par tiesībām un iespēju šiem pacientiem nomirt savās mājās, tuvinieku lokā, neciešot sāpes un saņemot hospisa aprūpi. Ja paliatīvā aprūpe var būt nepieciešama gadiem, tad hospisa aprūpe ir paliatīvās aprūpes beigu posms, un tās mērķis ir novērst vai samazināt slimības radītās sāpes un ciešanas, sniegt a...
Read more »

Kā notiek pirmais hospisa komandas apmeklējums?

Attēls
Ilustratīvs konsultāciju telpas attēls par sarunu ar speciālistu. Avots: Wikimedia Commons, brīvi izmantojams attēls . Pirmais hospisa vai paliatīvās aprūpes komandas apmeklējums ģimenei var šķist satraucošs. Tuvinieki nezina, ko jautās, ko skatīsies un vai viņus kāds vērtēs. Labs pirmais apmeklējums nav eksāmens. Tā ir iespēja saprast situāciju: pacienta vajadzības, ģimenes spēkus, drošības riskus un praktiskos soļus turpmākajām dienām. Kas parasti jānoskaidro? Aprūpes komanda var jautāt par diagnozi, simptomiem, zālēm, ēšanu, dzeršanu, pārvietošanos, ādu, miegu, elpošanu, sāpēm, nemieru un ģimenes iespējām. Tikpat svarīgi ir tas, ko ģimene pati vēlas saprast: kam zvanīt, ko darīt naktī, kā dot zāles, kā kopt ādu un kā pamanīt pārmaiņas. Ko sagatavot pirms apmeklējuma? Zāļu sarakstu ar lietošanas laikiem un pēdējām izmaiņām. Izrakstus, diagnozes informāciju un kontaktus, ja tie ir pieejami. Pierakstu par simptomiem pēdējās dienās: sāpes, elpa, ēšana, dzeršana, vēdera ...
Read more »