Īsā atbilde Jā, drīkst atpūsties arī tad, ja tuvinieks mirst. Atpūta nav nodevība un nav mīlestības trūkums. Tā ir nepieciešama, lai ģimene spētu domāt skaidri, dot zāles pareizi, pamanīt simptomus un palikt pie pacienta ar mieru, nevis tikai ar izmisumu. Dzīves beigās klātbūtne ir svarīga, bet klātbūtne nenozīmē, ka vienam cilvēkam jābūt nomodā bez pārtraukuma. Cilvēks, kurš neguļ un vairs nespēj uztvert notiekošo, nevar droši aprūpēt pacientu. Kāpēc atpūta šķiet vainīga Daudzi tuvinieki jūt, ka atpūsties ir nepareizi. Viņiem šķiet, ka, aizverot acis, izejot pastaigā vai paēdot citā telpā, viņi pamet cilvēku, kurš tuvojas nāvei. Šī sajūta ir saprotama, jo pēdējās dienās katra minūte šķiet ļoti vērtīga. Tomēr vainas sajūta ne vienmēr saka patiesību. Tā bieži rodas no bezspēcības. Ģimene nevar apturēt slimību un tāpēc mēģina vismaz nepamest gultas malu. Bet cilvēka atrašanās pie gultas bez miega, ēdiena un skaidras domas ne vienmēr nozīmē labāku klātbūtni. Ko pacientam patie...

Jautājums no sērijas par aprūpi dzīves beigās Vai aukstas rokas un kājas nozīmē ka cilvēkam salst Īsā atbilde Ne vienmēr. Dzīves beigās rokas un kājas bieži kļūst vēsas tāpēc, ka asinsrite pakāpeniski vairāk uztur svarīgākos orgānus un mazāk sasilda ķermeņa tālākās daļas. Tas var būt daļa no smagas slimības beigu posma, nevis pierādījums, ka cilvēks noteikti salst. Tomēr komforts joprojām ir svarīgs. Ģimene var saudzīgi apsegt pacientu, uzvilkt mīkstas zeķes, pārbaudīt, vai nav sviedru vai pārkaršanas, un vērot seju, elpu, nemieru un ķermeņa saspringumu. Mērķis nav ar spēku sasildīt rokas un kājas, bet panākt, lai cilvēkam kopumā ir mierīgi. Kāpēc rokas un kājas kļūst vēsas Kad organisms ir ļoti novājināts, asinsrite mainās. Asinis vairāk tiek virzītas uz sirdi, plaušām un smadzenēm, bet rokas, pēdas, pirksti un āda saņem mazāk siltuma. Tāpēc ekstremitātes var kļūt vēsas, zilganas vai plankumainas. Ģimenei tas bieži izskatās biedējoši. Rodas vēlme uzreiz likt karstus ...

Jautājums no sērijas par aprūpi dzīves beigās Vai pacients dzird, ja šķiet, ka viņš guļ vai nereaģē Īsā atbilde Jā, ir iespējams, ka pacients dzird vai uztver pazīstamas balsis arī tad, ja viņš šķiet dziļi aizmidzis vai nereaģē. To nevar droši pateikt katrā konkrētā brīdī, bet aprūpē dzīves beigās drošākais un cieņpilnākais pieņēmums ir runāt tā, it kā cilvēks varētu dzirdēt. Tas nenozīmē, ka ģimenei jāmēģina viņu modināt vai panākt atbildi. Drīzāk vajag runāt mierīgi, īsi un saudzīgi, nespriest par pacientu tā, it kā viņa nebūtu klāt, un saglabāt telpā mieru. Pat ja cilvēks neatbild, balss, pieskāriens un cieņpilna klātbūtne var būt nozīmīga. Kāpēc nevar spriest tikai pēc reakcijas Dzīves beigās cilvēks var zaudēt spēju atvērt acis, runāt, saspiest roku vai atbildēt uz jautājumu. Tas nenozīmē, ka pilnīgi viss uztveres process ir izslēgts. Ķermenis var būt pārāk vājš reakcijai, pat ja pazīstama balss joprojām sasniedz cilvēku. Tāpēc nav pareizi teikt, ka pacients note...

Jautājums no sērijas par aprūpi dzīves beigās Ko darīt, ja pacients vairāk guļ Īsā atbilde Ja hospisa pacients dzīves beigās vairāk guļ, tas bieži ir dabiska slimības progresēšanas pazīme. Ķermenim paliek mazāk spēka, sarunas un kustības prasa vairāk enerģijas, un cilvēks var būt nomodā tikai īsus brīžus. Tas pats par sevi nenozīmē, ka ģimene kaut ko dara nepareizi. Tomēr pēkšņa, neparasta miegainība var būt arī simptoms, par kuru jāziņo ārstam vai māsai. Īpaši tad, ja tā sākas strauji, kopā ar jaunu apjukumu, elpas trūkumu, stiprām sāpēm, drudzi, kritienu, jaunu zāļu sākšanu vai nespēju pamodināt pacientu tā, kā iepriekš bija iespējams. Kāpēc cilvēks dzīves beigās guļ vairāk Smagas slimības beigās ķermenis taupa spēku. Tas vairs nevar uzturēt iepriekšējo nomoda, kustību un sarunu ritmu. Pat īsa saruna, mazgāšana vai pārsēdināšana var prasīt tik daudz enerģijas, ka pēc tam cilvēks ilgi guļ. Šī miegainība bieži nav slinkums, atteikšanās no ģimenes vai cīņas zaudēšana. ...