Dažādu valstu pieredze hospisa aprūpē Austrijas pieredze hospisa un paliatīvajā aprūpē: aprūpe kā sistēma, nevis pēdējā brīža risinājums Austrijas hospisa un paliatīvās aprūpes pieeja rāda ļoti svarīgu domu: cilvēkam dzīves noslēgumā nav vajadzīga tikai viena iestāde vai viena medicīniska procedūra. Viņam vajadzīga sakārtota aprūpes sistēma, kurā ģimene saprot, kur vērsties, kādu palīdzību var saņemt un kurā brīdī nepieciešams specializēts atbalsts. Rakstā par Austrijas pakāpeniski organizēto hospisa un paliatīvo aprūpi skaidrots, ka valstī jau kopš 2004. gada tiek attīstīts modulārs aprūpes modelis. Tas nozīmē, ka hospisa un paliatīvā palīdzība nav domāta tikai vienai vietai, piemēram, stacionāram hospisam. Tā var sākties tur, kur cilvēks jau atrodas: mājās, ģimenes ārsta aprūpē, slimnīcā, aprūpes iestādē vai sociālās aprūpes vidē. Šī pieeja ir ļoti cilvēciska. Tā negaida, kamēr ģimene pilnībā izdeg vai pacienta stāvoklis kļūst nekontrolējams. Austrijas modelī svarīga ir p...

Aprūpētāja izdegšana bieži nepienāk vienā dienā. Tā krājas naktīs, telefona zvanos, pārceltās maltītēs, neizgulētā miegā un sajūtā, ka nevienam citam nav tiesību būt tik nogurušam. Tuvinieks, kurš rūpējas par smagi slimu cilvēku, nav neizsmeļams. Arī viņam vajadzīga atelpa, skaidrs pienākumu sadalījums un atļauja lūgt palīdzību, pirms spēki sabrūk. Kā izdegšana var izskatīties? Tā var izpausties kā pastāvīgs nogurums, aizkaitināmība, raudulība, miega traucējumi, vainas sajūta, dusmas uz citiem ģimenes locekļiem vai sajūta, ka vairs nav iespējams just maigumu. Izdegšana nav mīlestības trūkums. Tā ir pārslodzes pazīme, īpaši tad, ja viens cilvēks ilgstoši nes fizisko aprūpi, medicīnisko koordinēšanu un emocionālo smagumu. Ko darīt praktiski? Uzrakstīt visus aprūpes darbus uz papīra: zāles, higiēna, ēšana, veļa, zvani, pirkumi, nakts celšanās, dokumenti. Blakus katram darbam pierakstīt, kurš vēl ģimenē vai draugu lokā varētu to daļēji pārņemt. Ieplānot īsas atelpas stundas...

Īsā atbilde Nakts aprūpe mājās nav varonīga negulēšana līdz spēku izsīkumam. Laba nakts aprūpe nozīmē mierīgu plānu, skaidru rīcību, drošu vidi un iespēju tuviniekiem arī gulēt. Ja ģimene ir pārgurusi, pacients nav drošībā, lai cik ļoti visi viņu mīlētu. Vislabākā nakts sākas dienā. Jāzina, ko darīt sāpju, elpas trūkuma, nemiera, apjukuma, kritiena vai pēkšņas pasliktināšanās gadījumā. Jābūt zināmam, kam zvanīt, ko pierakstīt un kur atrodas nepieciešamās lietas. Kāpēc naktis kļūst smagākas Naktī māja kļūst klusāka, bet bailes bieži kļūst skaļākas. Cilvēks var biežāk mosties, saukt, mēģināt celties, elpot citādi vai kļūt apjucis. Tuvinieki dzird katru kustību un sāk klausīties cilvēka elpā tā, it kā no tās būtu jāizlasa visa nākotne. Tas ir saprotami, bet šāda modrība ilgstoši iztukšo. Viena vai divas smagas naktis vēl ir izturamas. Vairākas nedēļas bez miega maina cilvēka spriestspēju, pacietību un spēju droši palīdzēt. Ko sagatavot pirms vakara Pirms nakts vajag vienkār...