Vai drīkst raudāt pacienta klātbūtnē? Hospisa aprūpe ģimenēm

Raudāšana pacienta klātbūtnē hospisa aprūpē un cieņpilns tuvinieku atbalsts

Jautājums 60 no 200: Vai drīkst raudāt pacienta klātbūtnē?

Kad ģimene sastopas ar smagu slimību, jautājumi bieži atnāk klusi: vakarā, pēc sarunas ar ārstu, pie gultas vai brīdī, kad mājās pēkšņi kļūst pārāk daudz neziņas.

Īsā atbilde

Atbilde jāvērtē pēc pacienta stāvokļa, drošības un viņa vēlmēm. Dažās situācijās pietiek ar vienkāršu atbalstu, citās nepieciešams ārstniecības personas izvērtējums.

Kāpēc šis jautājums ir svarīgs?

Tuvinieku emocijas dzīves noslēgumā reti ir vienkāršas. Mīlestība var pastāvēt līdzās dusmām, nogurumam, vainas sajūtai vai mieram pēc ilgas spriedzes. Šo sajūtu nosaukšana palīdz ģimenei nepārvērst sēras par klusām pārmetumu pilnām ciešanām.

Ko tas nozīmē ikdienas aprūpē?

Ikdienā palīdz mazi balsti: regulārs miegs, ēdiens, kāds, kam piezvanīt, un atļauja nesakārtot visu vienā dienā. Ja cilvēks ilgstoši nespēj funkcionēt vai parādās domas par paškaitējumu, tas ir signāls meklēt profesionālu palīdzību.

Ko ģimene var darīt praktiski?

  • pirms aprūpes darbības īsi paskaidrot, kas notiks, un pajautāt piekrišanu;
  • sadalīt pienākumus konkrēti, nevis vispārīgi;
  • vienoties, kurš sazinās ar ārstniecības personām, lai informācija nepazūd;
  • atļaut sev atpūsties, ēst un gulēt;
  • runāt ar bērniem un pusaudžiem godīgi, bet vecumam atbilstoši;

Kad jāsazinās ar aprūpes komandu?

Ar aprūpes komandu jāsazinās, ja ģimene vairs nespēj gulēt, ēst, sarunāties bez strīdiem vai aprūpētājam parādās izmisums. Šādos brīžos ģimenei nav jāpierāda, ka tā visu spēj pati; jautājums ir par pacienta drošību un mieru.

Ko nevajadzētu darīt pašiem?

Nevajadzētu vienam ģimenes loceklim uzņemties visu aprūpi bez atpūtas un bez skaidras palīdzības. Nevajadzētu arī noklusēt nogurumu, bailes vai dusmas, līdz tās pārvēršas strīdos. Ģimenei drīkst būt vajadzīgs atbalsts.

Kā saglabāt mierīgu un cieņpilnu klātbūtni?

Tuviniekiem vajadzīga telpa arī savām sajūtām. Cieņpilna klātbūtne nenozīmē visu laiku būt stipram; tā nozīmē nepazust, kad ir grūti, un pieņemt palīdzību, kad spēka kļūst maz.

Ja kaut kas nav skaidrs, tas nav ģimenes vājums. Tas ir brīdis pajautāt, pierakstīt novērojumus un kopā ar aprūpes komandu izvēlēties saudzīgāko nākamo soli.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai aprūpētājam drīkst būt vajadzīga atpūta?

Jā. Atpūta nav nodevība. Noguris aprūpētājs kļūst ievainojamāks, un viņam var būt grūtāk mierīgi palīdzēt pacientam.

Kā lūgt palīdzību praktiski?

Labāk lūgt konkrētu darbu: dežūru, ēdienu, bērnu pieskatīšanu, dokumentu kārtošanu vai nakts atbalstu.

Avoti un tālāka lasīšana

Raksts balstīts uz starptautiski atzītiem paliatīvās un dzīves noslēguma aprūpes principiem. Avoti izmantoti kā informatīvs pamats, teksts ir latviski pielāgots ģimenēm saprotamā valodā.

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Kā palīdzēt tuviniekam dzīves noslēguma posmā?

Hospisa aprūpe Latvijā

Kā notiek pirmais hospisa komandas apmeklējums?