Kā pazīt delīriju dzīves beigās?

Delīriju var pazīt pēc pēkšņa vai svārstīga apjukuma, uzmanības zuduma, miegainības, nemiera, bailēm, halucinācijām vai nesakarīgas runas.

Vai delīrijs nozīmē, ka cilvēks ir dusmīgs uz ģimeni?

Nē. Delīrijs ir medicīnisks stāvoklis, nevis rakstura maiņa vai tīša uzvedība. Ģimenei svarīgi neuztvert sāpīgus vārdus personiski.

Kad jāzvana ārstam vai hospisa komandai?

Jāzvana, ja apjukums sākas pēkšņi, kļūst izteikts, cilvēks mēģina celties un var nokrist, ir sāpes, elpas trūkums, drudzis, urīna aizture vai ģimene vairs netiek galā.

Delīrijs dzīves beigās. Kā pazīt apjukumu un palīdzēt pacientam

Delīrijs dzīves beigās un apjukums hospisa aprūpē. Mierīga palīdzība pacientam, tuvinieku atbalsts un paliatīvā aprūpe Latvijā

Īsā atbilde

Delīrijs dzīves beigās ir pēkšņs vai svārstīgs apjukuma stāvoklis. Cilvēks var nesaprast, kur atrodas, neatpazīt tuviniekus, kļūt ļoti miegains vai satraukts, runāt nesakarīgi, redzēt lietas, kuru nav, vai mēģināt celties, lai gan tas ir bīstami. Delīriju var pazīt pēc straujām uzmanības un uzvedības izmaiņām. Ģimene var palīdzēt ar mierīgu balsi, klusu vidi, pazīstamu cilvēku klātbūtni un ātru saziņu ar aprūpes komandu.

Kāpēc delīrijs tik ļoti biedē ģimeni

Delīrijs bieži izskatās kā pēkšņa cilvēka pazušana pašam sevī. Tuvinieks, kurš vakar vēl runāja saprotami, šodien var neatpazīt istabu, saukt cilvēkus, kuru nav, vai dusmoties par lietām, kas nav notikušas. Ģimenei tas var šķist kā psiholoģisks sabrukums, bet medicīniski delīrijs ir smadzeņu darbības traucējums smagas slimības, organisma izsīkuma, infekcijas, sāpju, zāļu ietekmes, šķidruma trūkuma vai citu cēloņu dēļ.

Dzīves beigās delīrijs ir biežs. Tas nenozīmē, ka ģimene kaut ko izdarīja nepareizi. Tas nenozīmē arī to, ka cilvēks ir ļauns, nepateicīgs vai apzināti sāpina tuviniekus. Delīrijs var mainīt runu, uztveri un uzvedību. Tieši tāpēc ģimenei vajag skaidrojumu, nevis vainas sajūtu.

Kā pazīt apjukumu, kas var būt delīrijs

Delīrijam raksturīgi, ka pārmaiņas sākas diezgan pēkšņi un dienas laikā mainās. Cilvēks var būt miegains, pēc tam nemierīgs, pēc tam atkal it kā mierīgs. Viņam var būt grūti noturēt uzmanību, atbildēt uz jautājumu, saprast laiku un vietu. Var parādīties bailes, aizdomīgums, halucinācijas, raudāšana, dusmas vai vēlme celties un iet prom.

Ģimenei var palīdzēt vienkāršs jautājums. Vai šis cilvēks šodien ir būtiski citāds nekā vakar. Ja atbilde ir jā, tas jāuztver nopietni. Delīrijs nav jāgaida līdz brīdim, kad kļūst dramatiski. Jo agrāk aprūpes komanda zina par izmaiņām, jo labāk iespējams mazināt ciešanas vai novērst atgriezeniskus cēloņus.

Kas var izraisīt delīriju

Smagas slimības laikā delīriju var veicināt sāpes, elpas trūkums, infekcija, drudzis, urīna aizture, aizcietējums, nieru vai aknu darbības pasliktināšanās, zāļu blaknes, miega trūkums, dehidratācija, skābekļa trūkums, trokšņaina vide un pārmērīgs apmeklētāju skaits. Daļa cēloņu var būt ārstējama. Daļa dzīves pašās beigās var būt neatgriezeniska, un tad galvenais mērķis ir cilvēka komforts.

Tāpēc ģimenei nevajag pašai spriest, vai delīrijs ir normāls un vai nekas nav darāms. Pareizi ir ziņot ārstam vai hospisa komandai, pastāstīt, kad sākās apjukums, kas mainījās, vai ir sāpes, drudzis, urīna problēmas, aizcietējums, jaunas zāles vai kritiens.

Ko ģimene var darīt uzreiz

Pirmais solis ir nepalielināt haosu. Runāt mierīgi, īsi un vienkārši. Atgādināt, kur cilvēks atrodas un kas ir blakus. Piemēram, var teikt, ka viņš ir mājās un ka ģimene ir tepat. Nav vērts strīdēties ar halucinācijām vai pierādīt, ka cilvēks kļūdās. Labāk atbildēt uz sajūtu. Ja viņam ir bail, pasakiet, ka redzat bailes un paliksiet blakus.

Samaziniet troksni, spilgtu gaismu un cilvēku skaitu istabā.
Nodrošiniet pazīstamu balsi un mierīgu klātbūtni.
Pārbaudiet, vai cilvēkam nav sāpju, slapjas veļas, neērtas pozas, pārāk karsti vai pārāk auksti.
Noņemiet priekšmetus, ar kuriem cilvēks var savainoties, ja mēģina celties.
Pierakstiet, kad apjukums sākās un kā tas mainās.

Ko nevajag darīt

Nevajag kliegt, kratīt pacientu, kaunināt, strīdēties, piespiest garām sarunām vai uztvert viņa vārdus kā apzinātu apvainojumu. Nevajag arī dot nomierinošus līdzekļus pēc savas izvēles. Delīrija gadījumā zāļu jautājumi ir īpaši uzmanīgi, jo dažas zāles var palīdzēt, bet citas var pasliktināt apjukumu. Par to jālemj ārstam.

Ja cilvēks kļūst agresīvs vai mēģina celties, svarīgākais ir drošība. Jāmēģina pasargāt no kritiena un jāsazinās ar aprūpes komandu. Fiziska savaldīšana bez profesionāla padoma var radīt vēl lielāku paniku un traumu.

Kad tas var būt termināls nemiers

Dažreiz dzīves pašās beigās delīrijs izpaužas kā termināls nemiers. Cilvēks var raustīt segu, mēģināt celties, saukt, trauksmaini skatīties apkārt vai šķist tā, it kā viņam būtu jādodas prom. Tas ģimenei ir ļoti smagi. Svarīgi zināt, ka tas nav vienkārši slikta uzvedība. Tas ir simptoms, kuru aprūpes komanda var izvērtēt un mazināt.

Ja delīrijs rada izteiktas ciešanas, ārsts var nozīmēt ārstēšanu, kas samazina nemieru un bailes. Mērķis nav padarīt cilvēku ērtu apkārtējiem. Mērķis ir mazināt paša pacienta ciešanas un pasargāt viņu no traumām.

Ko rāda starptautiskie avoti

Marie Curie un NICE avoti uzsver, ka delīrijs dzīves beigās prasa gan medicīnisku izvērtēšanu, gan ļoti skaidru komunikāciju ar ģimeni. NIH pārskati rāda, ka delīrijs paliatīvajā aprūpē ir biežs un sarežģīts simptoms. Japānas onkoloģijas vadlīnijas īpaši akcentē izvērtēšanu un piemērotu ārstēšanu vēža pacientiem. Jaunzēlandes avoti atgādina, ka pēdējās dienās nemedikamentoza palīdzība un ģimenes atbalsts bieži ir pirmais solis, bet zāles jālieto tad, ja ir izteiktas ciešanas vai risks.

Latvijai šeit ir praktiska mācība. Delīrijs nav tēma, kuru drīkst paslēpt aiz vispārīgas frāzes par mierīgu vidi. Ģimenei vajag zināt, kā pazīt apjukumu, ko darīt pirmajā brīdī, kad zvanīt komandai un kā neuzņemties vainu par simptomu, kuru izraisa slimība.

Saistītie raksti Hospiss info

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai delīrijs var pāriet?

Dažreiz var, ja cēlonis ir atgriezenisks, piemēram, infekcija, sāpes, urīna aizture, aizcietējums vai zāļu blakne. Dzīves pašās beigās delīrijs var būt neatgriezenisks, un tad aprūpes mērķis ir komforts.

Vai halucinācijas vienmēr jāapstrīd?

Nē. Parasti labāk nestrīdēties par redzēto. Drošāk ir atbildēt uz emociju, nomierināt, samazināt kairinājumus un ziņot komandai.

Vai ģimene var palikt blakus?

Ja tas ir droši un ģimenei ir spēks, pazīstama klātbūtne var ļoti palīdzēt. Taču arī ģimenei vajadzīgs atbalsts, jo delīrijs ir emocionāli smags.

Avoti un tālāka lasīšana

Šis raksts ir informatīvs un neaizstāj ārsta vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Pēkšņa apjukuma, nemiera, kritiena riska vai izteiktu ciešanu gadījumā jāsazinās ar aprūpes komandu vai neatliekamo palīdzību atbilstoši situācijai.

Meklēt šajā emuārā