Delīrijs un apjukums smagas slimības laikā: ko tuviniekiem zināt?
Delīrijs ir pēkšņs vai svārstīgs apjukuma stāvoklis, kas smagas slimības laikā var ļoti nobiedēt ģimeni. Cilvēks var vienu brīdi būt mierīgs, bet nākamajā neatpazīt vietu, runāt nesakarīgi vai redzēt to, kā nav.
Tas nav rakstura vājums un nav “slikta uzvedība”. Delīrijam var būt medicīniski cēloņi, un dzīves noslēgumā aprūpes mērķis reizēm ir mazināt bailes, nemieru un diskomfortu.
Kā delīriju atšķirt no parasta noguruma?
Delīrijs bieži sākas strauji un mainās dienas laikā. Cilvēks var būt miegains, tad nemierīgs, var nesaprast, kur atrodas, neuztvert sarunu vai kļūt aizdomīgs.
Svarīgi ziņot aprūpes komandai par jaunām pārmaiņām, jo dažus cēloņus var ietekmēt: sāpes, urīna aizturi, aizcietējumu, infekciju, zāļu blaknes vai šķidruma trūkumu.
Ko ģimene var darīt pirmajā brīdī?
- Runāt īsi un mierīgi: “Tu esi mājās. Es esmu blakus. Mēs palīdzēsim.” Garas sarunas apjukumā var nogurdināt.
- Samazināt troksni, spilgtu gaismu un cilvēku skaitu istabā.
- Pārbaudīt vienkāršas lietas: vai nav slapjš apģērbs, sāpes, pārāk karsti, pilns urīnpūslis, aizcietējums vai neērta poza.
- Nestrīdēties ar halucinācijām vai nepareiziem apgalvojumiem. Labāk atbildēt uz sajūtu: “Es redzu, ka tev ir bail. Es palikšu tepat.”
- Ja cilvēks mēģina celties un var nokrist, jānodrošina klātbūtne un jāsazinās ar aprūpes komandu.
- Pierakstīt, kad nemiers sākās, cik ilgi turpinājās, kas palīdzēja un kādas zāles lietotas pēc norādījuma.
Kad jāzvana ārstam vai aprūpes komandai?
- Ja nemiers ir jauns, straujš vai apdraud pacienta drošību.
- Ja pacients kļūst agresīvs, ļoti nobijies, mēģina izkāpt no gultas vai izraut medicīniskas ierīces.
- Ja ir drudzis, sāpes, elpas trūkums, urīna aizture, aizcietējums vai jaunas zāles.
- Ja nozīmētie medikamenti nepalīdz vai rada pārmērīgu miegainību.
Ko nedarīt?
- Nedot nomierinošas zāles pēc citu cilvēku pieredzes vai veciem krājumiem.
- Nepiespiest cilvēku “saņemties” vai “domāt loģiski”. Delīrija laikā tas var nebūt iespējams.
- Neatstāt ļoti nemierīgu cilvēku vienu, ja pastāv kritiena risks.
- Nekliegt un neturēt ar spēku, ja vien nav tūlītēja drošības riska. Labāk lūgt profesionālu palīdzību.
Kā saglabāt mieru pašiem?
Tuviniekiem jāzina: šādi brīži var satricināt, un tas nenozīmē, ka ģimene kaut ko dara nepareizi. Svarīgi ir drošība, īsi teikumi, klātbūtne un saziņa ar speciālistiem.
Ja zāles tiek nozīmētas, ģimenei drīkst pajautāt, kāds ir mērķis: mazināt bailes, atvieglot miegu, samazināt bīstamu nemieru vai palīdzēt pacienta komfortam pēdējās dienās.
Simptomu pieraksts, kas tiešām palīdz
Kad ģimene ir nogurusi, atmiņa kļūst neuzticama. Tāpēc īss pieraksts var būt ļoti vērtīgs. Tas palīdz pamanīt ritmu: vai simptoms atkārtojas naktī, pēc kustības, pēc ēšanas, pirms zālēm vai noteiktā pozā.
- Laiks: kad simptoms sākās un cik ilgi turpinājās.
- Situācija: kas notika pirms tam - kustība, ēšana, klepus, aprūpes darbība, miegs vai satraukums.
- Pazīmes: sejas izteiksme, balss, elpa, ķermeņa saspringums, apjukums vai svīšana.
- Rīcība: kādu pozu, mierinājumu vai nozīmētas zāles izmantojāt.
- Rezultāts: kas palīdzēja, kas nepalīdzēja un pēc cik ilga laika.
Kā atšķirt novērošanu no panikas?
Novērošana nozīmē mierīgi pamanīt un pierakstīt. Panika nozīmē katru pārmaiņu uztvert kā tūlītēju katastrofu. Ģimenei palīdz iepriekš zināt, kuras pazīmes ir jāziņo uzreiz un kuras var pierakstīt nākamajai sarunai ar aprūpes komandu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai nemiers vienmēr ir psiholoģisks?
Nē. Tam var būt fiziski cēloņi: sāpes, elpa, urīnpūslis, aizcietējums, infekcija vai zāļu ietekme.
Vai zāles nozīmē, ka cilvēku vienkārši iemidzina?
Mērķis ir mazināt ciešanas un bīstamu nemieru. Konkrētas zāles un to lietošanu izvērtē ārstniecības persona.
Vai apjukums var pāriet?
Dažreiz jā, ja cēlonis ir novēršams. Dzīves pēdējās dienās aprūpes mērķis var būt komforts un drošība.
Noslēgumā
Hospisa un paliatīvā aprūpe nav solījums izārstēt vai pagarināt dzīvi. Tā ir atbildīga palīdzība, kas var mazināt ciešanas, sakārtot aprūpi un atbalstīt ģimeni atkarībā no pacienta stāvokļa.
Šis raksts ir informatīvs. Tas neaizstāj ārsta vai citas ārstniecības personas konsultāciju, nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.
Komentāri
Ierakstīt komentāru