Vai hospisa pacientam vajag regulāri mērīt asinsspiedienu un temperatūru? Hospisa aprūpe ģimenēm

Ģimene mierīgi pārrunā ar aprūpes speciālistu, kad hospisa pacientam mērīt asinsspiedienu un temperatūru

Jautājums no sērijas par aprūpi dzīves beigās

Vai hospisa pacientam vajag regulāri mērīt asinsspiedienu un temperatūru

Īsā atbilde

Ne vienmēr. Hospisa aprūpē asinsspiedienu un temperatūru vajag mērīt tad, ja šie skaitļi palīdz pieņemt konkrētu aprūpes lēmumu. Ja mērīšana tikai satrauc ģimeni, modina pacientu, palielina trauksmi un nemaina rīcību, tā var nebūt vajadzīga tik bieži.

Dzīves beigās svarīgāki par vienu skaitli bieži ir pacienta pašsajūta, seja, elpa, sāpes, apjukums, drebuļi, svīšana, ādas krāsa, miegainība un tas, vai cilvēkam ir mierīgi. Mērījumi ir instruments, nevis aprūpes mērķis.

Kāpēc šis jautājums ģimenei ir tik svarīgs

Asinsspiediens un temperatūra ģimenei šķiet ļoti konkrēti. Skaitlis dod sajūtu, ka situāciju var kontrolēt. Ja cilvēks kļūst vājāks, tuviniekiem ir dabiska vēlme kaut ko izmērīt, pierakstīt un salīdzināt.

Tomēr hospisa aprūpē skaitlis bez plāna var radīt tikai vairāk baiļu. Ja ģimene nezina, ko darīt ar zemāku asinsspiedienu vai paaugstinātu temperatūru, katrs mērījums kļūst par trauksmes avotu. Tāpēc jāsaprot, kāpēc mērām un kā tas mainīs aprūpi.

Kad mērījumi ir noderīgi

Mērījumi var būt noderīgi, ja ārsts vai māsa lūdz tos pierakstīt, lai vērtētu drudzi, infekcijas pazīmes, zāļu ietekmi, šķidruma zudumu, pēkšņu pasliktināšanos vai drošību pēc konkrētām zālēm. Tad mērīšanai ir skaidrs mērķis.

Noderīgi ir pierakstīt ne tikai skaitli, bet arī stāvokli. Vai pacients bija mierīgs. Vai bija drebuļi. Vai elpa bija grūta. Vai bija sāpes. Vai cilvēks bija apjucis. Šī informācija speciālistam bieži ir vērtīgāka nekā viens izolēts cipars.

Kad mērīšana var traucēt

Ja pacients guļ mierīgi, necieš un mērījums viņu pamodina vai satrauc, jādomā, vai tas tiešām vajadzīgs. Regulāra mērīšana tikai ieraduma pēc var pārvērst aprūpi par skaitļu uzraudzīšanu, bet pacients paliek otrajā plānā.

Īpaši uzmanīgi jābūt pēdējās dienās. Asinsspiediens var kristies, pulss mainīties, rokas un kājas kļūt vēsākas, temperatūras sajūta svārstīties. Šīs pārmaiņas var būt daļa no miršanas procesa. Tās ne vienmēr nozīmē, ka jāveic agresīva rīcība.

Temperatūra hospisa pacientam

Paaugstināta temperatūra var būt saistīta ar infekciju, audzēja procesu, iekaisumu, zāļu ietekmi vai organisma vispārēju pavājināšanos. Dažreiz tā rada diskomfortu, drebuļus, svīšanu, sausumu mutē un nemieru. Tad par to jārunā ar aprūpes komandu.

Svarīgi ir ne tikai skaitlis, bet arī ciešanas. Ja temperatūra ir paaugstināta, bet cilvēks ir mierīgs, aprūpes plāns var atšķirties no situācijas, kurā ir mokoši drebuļi, apjukums, elpas trūkums vai sāpes. Ārstam jāzina abas daļas.

Asinsspiediens dzīves beigās

Asinsspiediens smagas slimības beigās var kļūt zemāks, jo organisms novājinās, cilvēks mazāk ēd un dzer, vairāk guļ un asinsrite mainās. Zems asinsspiediens pats par sevi ne vienmēr nozīmē, ka jācenšas to par katru cenu pacelt.

Jāskatās, vai cilvēkam ir reibonis, samaņas zudums, smags nemiers, auksti sviedri, pēkšņa pasliktināšanās vai citas pazīmes, kas maina rīcību. Ja pacients ir ļoti vājš un atrodas dzīves beigās, mērķis bieži ir komforts, nevis skaitļa atgriešana agrākā līmenī.

Ko vērot skaitļu vietā

Ģimene var vērot elpu, sejas saspringumu, spēju atbildēt, apjukumu, svīšanu, drebuļus, ādas krāsu, urinēšanu, sāpju pazīmes, aizrīšanos, miegu un to, vai pacients kļūst mierīgāks pēc aprūpes darbībām. Šīs pazīmes parāda, kā cilvēks jūtas.

Ja skaitlis ir normāls, bet pacients cieš, tas nav labs stāvoklis. Ja skaitlis izskatās satraucošs, bet pacients ir mierīgs un aprūpes komanda zina situāciju, rīcība var būt saudzīga. Hospisa aprūpē skaitļi jālasa kopā ar cilvēku, nevis cilvēks jālasa tikai caur skaitļiem.

Kā vienoties par mērīšanas plānu

Ģimenei jāpalūdz ārstam vai māsai skaidrs plāns. Cik bieži mērīt. Kādos brīžos mērīt. Pie kādām pazīmēm zvanīt. Pie kāda rezultāta rīcība mainās. Kad mērīšanu var pārtraukt, ja tā traucē pacientam.

Plānā jābūt arī naktij un brīvdienām. Ja ģimene zina, kam zvanīt un kādus simptomus nosaukt, mērīšana vairs nav panikas rituāls. Tā kļūst par rīku, kuru lieto tikai tad, kad tas palīdz.

Kā pareizi pierakstīt novērojumus

Pierakstā pietiek ar vienkāršu informāciju. Laiks, temperatūra vai asinsspiediens, pacienta pašsajūta, elpa, sāpes, apjukums, drebuļi, svīšana, lietotās zāles un tas, vai pēc aprūpes kļuva vieglāk. Šāds pieraksts palīdz speciālistam saprast kopainu.

Nav vajadzīgs mērīt ik pēc īsa brīža, ja nav tāda norādījuma. Pārāk bieži mērījumi var radīt maldīgu sajūtu, ka katra svārstība prasa jaunu rīcību. Dzīves beigās ķermenis mainās, un aprūpes jautājums ir, vai cilvēkam ir komforts un drošība.

Kad skaitļus jāvērtē piesardzīgi

Hospisa aprūpē viena un tā pati temperatūra vai viens asinsspiediena rādījums dažādiem pacientiem var nozīmēt atšķirīgas lietas. Ja cilvēks vēl staigā, runā un lieto vairākas zāles, mērījuma nozīme var būt cita nekā pacientam, kurš lielāko dienas daļu guļ un ir pēdējās dzīves dienās.

Tāpēc skaitļi jāvērtē kopā ar aprūpes mērķi. Ja mērķis ir komforts, svarīgākais jautājums ir, vai konkrēta rīcība mazinās ciešanas. Dažreiz zāles pret drudzi palīdz, jo cilvēkam ir drebuļi un diskomforts. Citreiz termometrs rāda pārmaiņas, bet pacients ir mierīgs un papildu darbības viņu tikai nogurdinātu.

Tas pats attiecas uz asinsspiedienu. Zems rādījums var ģimeni izbiedēt, bet dzīves beigās organisms bieži pakāpeniski palēninās. Speciālistam svarīgi zināt, vai ir pēkšņa pasliktināšanās, kritieni, samaņas zudums, mokošs nemiers vai sāpes. Bez šīm pazīmēm pats skaitlis nepasaka visu.

Latvijas konteksts

Latvijā ģimenei jāsaskaņo mērīšanas plāns ar ģimenes ārstu, ārstējošo ārstu, māsu vai paliatīvās aprūpes komandu. Ja pakalpojums tiek sniegts mājās, tuviniekiem jāzina, kādi mērījumi patiešām palīdz un kurā brīdī vajadzīgs zvans.

Svarīgi arī zināt, ka aprūpe mājās nav tikai aparātu lietošana. Asinsspiediena mērītājs un termometrs nevar aizvietot sāpju vērtēšanu, mutes kopšanu, drošu pozu, skaidru zāļu plānu un ģimenes atbalstu. Tie ir tikai palīglīdzekļi.

Kopsavilkums

Hospisa pacientam asinsspiedienu un temperatūru nevajag mērīt automātiski tikai tāpēc, ka tas ir iespējams. Mērīšanai jābūt saistītai ar konkrētu aprūpes lēmumu, simptomu vērtēšanu vai speciālista norādījumu.

Ja mērījumi palīdz saprast drudzi, zāļu ietekmi vai pēkšņu pasliktināšanos, tie ir noderīgi. Ja tie modina, biedē un neko nemaina, jāpārskata biežums. Mērķis ir nevis perfekts pieraksts, bet mierīgāks un drošāks pacients. Tas ir galvenais.

Biežākie jautājumi

Vai temperatūra jāmēra katru dienu

Tikai tad, ja tam ir skaidrs mērķis vai tā iesaka aprūpes komanda. Citādi jāvēro arī drebuļi, svīšana, apjukums, sāpes un pašsajūta.

Vai zems asinsspiediens vienmēr jāārstē

Nē. Dzīves beigās asinsspiediens var kristies slimības gaitas dēļ. Rīcību nosaka kopējais stāvoklis un aprūpes mērķis.

Kad noteikti jāzvana speciālistam

Ja ir mokošs elpas trūkums, stipras sāpes, jauns apjukums, drebuļi ar ciešanām, pēkšņa pasliktināšanās vai ģimene nezina, ko darīt.

Vai mērīšana var kaitēt

Pati mērīšana parasti nav bīstama, bet tā var traucēt miegu, palielināt trauksmi un novērst uzmanību no pacienta komforta.

Ko pierakstīt kopā ar skaitļiem

Laiku, pašsajūtu, elpu, sāpes, apjukumu, drebuļus, svīšanu, lietotās zāles un to, vai pacientam kļuva vieglāk.

Saistītie raksti

Avoti un tālāka lasīšana

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Meklēt šajā emuārā