Jautājums ģimenei Kā samazināt kritienu risku smagi slimam cilvēkam mājās? Īsā atbilde Kritienu risku mājās samazina skaidra vide, labs apgaismojums, neslīdoši apavi vai zeķes, brīvs ceļš līdz tualetei, palīglīdzekļi, nesteidzīga piecelšanās un regulāra reiboņa, vājuma, zāļu ietekmes un apjukuma vērošana. Dzīves noslēgumā mērķis nav panākt, lai cilvēks par katru cenu staigā. Mērķis ir drošība un cieņa. Ja cilvēks ir ļoti vājš, apjucis vai reibst, drošākais risinājums var būt palīdzība gultā, krēslā vai tikai īsas kustības ar atbalstu. Kāpēc kritieni šajā posmā ir īpaši bīstami Smagi slimam cilvēkam kritiens var nozīmēt ne tikai zilumu. Tas var radīt lūzumu, sāpes, bailes kustēties, asiņošanu, galvas traumu un pēkšņu aprūpes sarežģīšanos. Ja cilvēks ir novājināts vai lieto zāles, atlabšana pēc kritiena var būt ļoti grūta. Kritiena risks pieaug, ja ir vājums, reibonis, apjukums, bieža celšanās naktī, sāpes, slikta redze, neskaidra gaita, urīna steidzamība vai medik...

Jautājums ģimenei Vai guļošam pacientam vajag speciālu matraci? Īsā atbilde Speciāls matracis var būt ļoti vajadzīgs, ja pacients daudz guļ, pats nepagriežas, viņam ir trausla āda, sāpes, slikta asinsrite, svīšana, urīna nesaturēšana vai jau bijuši ādas bojājumi. Šāds matracis var mazināt spiedienu un palīdzēt sadalīt ķermeņa svaru saudzīgāk. Tomēr matracis viens pats nepasargā no izgulējumiem. Tas neaizstāj ādas vērošanu, pozicionēšanu, mitruma kontroli, uztura izvērtēšanu, sāpju mazināšanu un profesionālu aprūpes plānu. Labs matracis ir palīgs, nevis brīnumlīdzeklis. Kāpēc par matraci jādomā laikus Izgulējums var sākties klusi. Sākumā redzams tikai apsārtums, siltāka āda vai pacienta sūdzība, ka kāda vieta sāp. Guļošam cilvēkam šīs pazīmes jāuztver nopietni, jo āda dzīves noslēgumā bieži ir plānāka un sliktāk atjaunojas. Speciāls matracis palīdz samazināt ilgstošu spiedienu uz krustiem, gurniem, lāpstiņām un papēžiem. Ja par to domā tikai tad, kad brūce jau izv...

Jautājums ģimenei Kā droši pārvietot guļošu pacientu gultā, lai nesāpinātu viņu un nesavainotu sevi? Īsā atbilde Guļošu pacientu gultā jāpārvieto lēni, ar paskaidrojumu, ar pēc iespējas mazāku berzi un bez raušanas aiz rokām, pleciem vai padusēm. Ja cilvēks pats nevar palīdzēt, drošāk ir izmantot palagu, slīdpalagu, spilvenus un otru aprūpētāju. Ja pacientam ir stipras sāpes, kaulu metastāzes, lūzuma risks, elpas trūkums, vaļējas brūces, drenāžas vai apjukums, ģimenei nevajag improvizēt. Jālūdz māsas, fizioterapeita vai citas ārstniecības personas apmācība. Kāpēc pārvietošana gultā ir riskanta Cilvēkam, kurš ilgi guļ, āda, muskuļi un kauli var būt ļoti trausli. Pat neliela vilkšana pa palagu var radīt berzi, ādas plīsumu vai sāpes. Ja ķermenis slīd uz leju paceltā gultā, rodas bīdes spēks, kas īpaši bojā ādu krustu, gurnu un papēžu rajonā. Risks ir arī aprūpētājam. Ja viens cilvēks mēģina pacelt smagu vai pilnīgi nekustīgu pacientu ar saliektu muguru, var rasties...

Jautājums ģimenei Vai smagi slimam cilvēkam vajag katru dienu celties sēdus? Īsā atbilde Nē, pacientam nav obligāti jāceļas sēdus katru dienu. Sēdus vai pussēdus pozīcija var palīdzēt elpot, ēst, dzert, runāt un kopt muti, bet tā nav ikdienas norma visiem pacientiem. Dzīves noslēgumā svarīgākais ir nevis izpildīt vingrinājumu, bet saprast, vai konkrētajam cilvēkam šī poza dod vairāk miera vai vairāk ciešanu. Ja sēdus poza izraisa reiboni, ģīboņa sajūtu, sāpes, smagu nogurumu vai elpas pasliktināšanos, cilvēku nevajag turēt sēdus tikai tāpēc, ka tā šķiet pareizi. Tad jāmeklē saudzīgāks risinājums, piemēram pacelts galvgalis, spilveni vai īss pussēdus brīdis. Kad sēdus poza var palīdzēt Sēdus vai pussēdus poza var būt noderīga, ja cilvēkam ir elpas trūkums. Kad ķermenis ir nedaudz pacelts, plaušām un diafragmai bieži ir vieglāk strādāt. Dažiem pacientiem palīdz arī poza, kur rokas ir atbalstītas uz spilvena vai galdiņa, jo tad pleci un krūškurvis nav tik saspringti. ...