Jautājums ģimenei Vai guļošam pacientam vajag speciālu matraci? Īsā atbilde Speciāls matracis var būt ļoti vajadzīgs, ja pacients daudz guļ, pats nepagriežas, viņam ir trausla āda, sāpes, slikta asinsrite, svīšana, urīna nesaturēšana vai jau bijuši ādas bojājumi. Šāds matracis var mazināt spiedienu un palīdzēt sadalīt ķermeņa svaru saudzīgāk. Tomēr matracis viens pats nepasargā no izgulējumiem. Tas neaizstāj ādas vērošanu, pozicionēšanu, mitruma kontroli, uztura izvērtēšanu, sāpju mazināšanu un profesionālu aprūpes plānu. Labs matracis ir palīgs, nevis brīnumlīdzeklis. Kāpēc par matraci jādomā laikus Izgulējums var sākties klusi. Sākumā redzams tikai apsārtums, siltāka āda vai pacienta sūdzība, ka kāda vieta sāp. Guļošam cilvēkam šīs pazīmes jāuztver nopietni, jo āda dzīves noslēgumā bieži ir plānāka un sliktāk atjaunojas. Speciāls matracis palīdz samazināt ilgstošu spiedienu uz krustiem, gurniem, lāpstiņām un papēžiem. Ja par to domā tikai tad, kad brūce jau izv...

Jautājums ģimenei Kā droši pārvietot guļošu pacientu gultā, lai nesāpinātu viņu un nesavainotu sevi? Īsā atbilde Guļošu pacientu gultā jāpārvieto lēni, ar paskaidrojumu, ar pēc iespējas mazāku berzi un bez raušanas aiz rokām, pleciem vai padusēm. Ja cilvēks pats nevar palīdzēt, drošāk ir izmantot palagu, slīdpalagu, spilvenus un otru aprūpētāju. Ja pacientam ir stipras sāpes, kaulu metastāzes, lūzuma risks, elpas trūkums, vaļējas brūces, drenāžas vai apjukums, ģimenei nevajag improvizēt. Jālūdz māsas, fizioterapeita vai citas ārstniecības personas apmācība. Kāpēc pārvietošana gultā ir riskanta Cilvēkam, kurš ilgi guļ, āda, muskuļi un kauli var būt ļoti trausli. Pat neliela vilkšana pa palagu var radīt berzi, ādas plīsumu vai sāpes. Ja ķermenis slīd uz leju paceltā gultā, rodas bīdes spēks, kas īpaši bojā ādu krustu, gurnu un papēžu rajonā. Risks ir arī aprūpētājam. Ja viens cilvēks mēģina pacelt smagu vai pilnīgi nekustīgu pacientu ar saliektu muguru, var rasties...

Jautājums ģimenei Vai smagi slimam cilvēkam vajag katru dienu celties sēdus? Īsā atbilde Nē, pacientam nav obligāti jāceļas sēdus katru dienu. Sēdus vai pussēdus pozīcija var palīdzēt elpot, ēst, dzert, runāt un kopt muti, bet tā nav ikdienas norma visiem pacientiem. Dzīves noslēgumā svarīgākais ir nevis izpildīt vingrinājumu, bet saprast, vai konkrētajam cilvēkam šī poza dod vairāk miera vai vairāk ciešanu. Ja sēdus poza izraisa reiboni, ģīboņa sajūtu, sāpes, smagu nogurumu vai elpas pasliktināšanos, cilvēku nevajag turēt sēdus tikai tāpēc, ka tā šķiet pareizi. Tad jāmeklē saudzīgāks risinājums, piemēram pacelts galvgalis, spilveni vai īss pussēdus brīdis. Kad sēdus poza var palīdzēt Sēdus vai pussēdus poza var būt noderīga, ja cilvēkam ir elpas trūkums. Kad ķermenis ir nedaudz pacelts, plaušām un diafragmai bieži ir vieglāk strādāt. Dažiem pacientiem palīdz arī poza, kur rokas ir atbalstītas uz spilvena vai galdiņa, jo tad pleci un krūškurvis nav tik saspringti. ...

Jautājums ģimenei Kā izvēlēties apģērbu cilvēkam, kurš lielāko dienas daļu pavada gultā? Īsā atbilde Guļošam pacientam vislabākais ir mīksts, elpojošs, brīvs un viegli maināms apģērbs, kas nerada spiedienu, neberž ādu un ļauj aprūpi veikt bez liekas grozīšanas. Apģērbam jāpalīdz saglabāt siltumu, tīrību un cieņu, nevis jāizskatās pareizam tikai no malas. Ja cilvēkam ir sāpes, elpas trūkums, trausla āda, izgulējumu risks vai ļoti maz spēka, ģērbšana kļūst par aprūpes procedūru. Tad svarīgi ir nevis pārģērbt par katru cenu, bet darīt to saudzīgi, īsi un ar skaidru mērķi. Kāpēc apģērbs ir medicīniski svarīgs Apģērbs pieskaras ādai stundām ilgi. Ja audums ir raupjš, vīles ir cietas, gumija spiež, poga atrodas zem muguras vai drēbes sakrokojas zem gurniem, tas var palielināt sāpes, berzi un ādas bojājumu risku. Cilvēks, kurš pats nevar pagriezties, nevar vienkārši pakustēties un atbrīvoties no spiediena. Izgulējumu risku palielina ne tikai gulēšana vienā pozā. Risku p...

Jautājums 24 no 200 Vai pacientu dzīves beigās drīkst mazgāt? Īsā atbilde Jā, drīkst. Taču dzīves beigās mazgāšana nav jāuztver kā procedūra, kas jāpabeidz par katru cenu. Tā ir aprūpes darbība, kuras mērķis ir komforts, tīrība, ādas saudzēšana, privātums un cieņa. Ja pilna mazgāšana cilvēku nogurdina, sāpina vai biedē, pietiek ar īsu, siltu un ļoti saudzīgu higiēnu gultā. Kas mainās dzīves beigās Cilvēkam, kurš kļūst ļoti vājš, parasta mazgāšanās var prasīt daudz vairāk spēka nekā agrāk. Pagriešanās, sēdēšana, pārģērbšana, mitra āda, aukstums un gaidīšana var radīt sāpes, elpas trūkumu vai trauksmi. Tāpēc jautājums nav tikai par to, vai mazgāt drīkst. Jautājums ir, kā mazgāt tā, lai cilvēkam pēc tam būtu vieglāk, nevis sliktāk. Hospisa aprūpē higiēna seko cilvēkam. Ja cilvēks ir mierīgs un procedūra palīdz, mazgāšanu var veikt. Ja cilvēks ir izsmelts, cieš sāpes vai tuvojas nāves brīdis, aprūpe kļūst maigāka. Tad pietiek ar to, kas dod visvairāk komforta ar vismazāko s...

Jautājums 23 no 200 Vai pacientu drīkst vest ārpus mājas mazgāšanai? Īsā atbilde Dažreiz drīkst, bet hospisa aprūpē tā nedrīkst būt rutīnas atbilde uz higiēnas jautājumu. Ja cilvēks ir guļošs, ļoti vājš, ar sāpēm, elpas trūkumu, apjukumu, kaulu metastāzēm vai lūzuma risku, vešana ārpus mājas mazgāšanai var radīt lielāku kaitējumu nekā ieguvumu. Vispirms jāvērtē, vai higiēnu var droši un cieņpilni nodrošināt mājās vai gultā. Kāpēc šis jautājums nav tikai par tīrību Higiēna dzīves beigās ir svarīga, bet tā nav sacensība par pilnu mazgāšanu par katru cenu. Cilvēkam vajag tīru ādu, tīru muti, sausu gultu, sakoptu intīmo zonu, mazinātu niezi, mazāku smaku un sajūtu, ka viņš nav pamests. To bieži var panākt bez smagas pārvietošanas ārpus mājas. Vešana uz citu vietu nozīmē pārģērbšanu, celšanu, pārvietošanu, transportu, gaidīšanu, svešu telpu, temperatūras maiņu, troksni un iespējamu sāpju pastiprināšanos. Cilvēkam, kurš dzīves beigās jau ir uz spēku robežas, tas var būt ļoti ...

Jautājums 22 no 200 Vai izgulējumus vienmēr var novērst? Īsā atbilde Ne vienmēr. Daļu izgulējumu var novērst, daļu var pamanīt ļoti agri un apturēt, bet hospisa aprūpē āda dzīves beigās reizēm kļūst tik trausla, ka katru bojājumu pilnībā novērst nav iespējams. Tas nav iemesls samierināties ar paviršu aprūpi. Tas nozīmē, ka mērķis ir samazināt spiedienu, sargāt ādu, mazināt sāpes un saglabāt cilvēka cieņu. Kāpēc atbilde nav vienkārša Izgulējums rodas tad, ja ilgstošs spiediens vai berze traucē asinsriti ādā un dziļākajos audos. Visbiežāk cieš krusti, gurni, sēžas rajons, papēži, potītes, elkoņi, lāpstiņas, pakausis un ausis. Agrīna pazīme var būt ādas krāsas maiņa, siltums, cietāka vieta, spīdīga āda, sāpīgums vai cilvēka nemiers, kad pieskaras konkrētai vietai. Tomēr hospisa pacientam ādas stāvokli nosaka ne tikai gulēšana vienā pozā. To ietekmē audzējs, novājēšana, šķidruma trūkums, tūska, svīšana, urīna vai fēču nesaturēšana, slikta asinsrite, infekcija, diabēts, medi...