Kad jāzvana aprūpes komandai?

Jāzvana, ja parādās sāpīga vai nemainīga ādas krāsas maiņa, pūslis, brūce, jauna stipra sāpe vai ģimene vairs nevar droši pagriezt cilvēku.

Cik bieži jāmaina pacienta poza? Hospisa aprūpe ģimenēm

Guļoša hospisa pacienta saudzīga pozicionēšana mājās. Pozas maiņa, izgulējumu profilakse, ādas pārbaude un tuvinieku aprūpes atbalsts Latvijā

Jautājums 21 no 200 Cik bieži jāmaina pacienta poza?

Īsā atbilde

Ja cilvēks pats vairs nespēj droši pakustēties, pozu vajag pārbaudīt regulāri un mainīt pēc individuāla plāna. Bieži kā sākuma orientieris tiek izmantota pozas maiņa ik pēc divām līdz četrām stundām, taču hospisa aprūpē svarīgākais nav mehānisks pulkstenis. Svarīgākais ir āda, sāpes, elpa, miegs, matracis un cilvēka miers.

Kāpēc poza tik ļoti ietekmē ādu

Guļošam cilvēkam ķermeņa svars ilgstoši spiež uz vienām un tām pašām vietām. Visbiežāk cieš krusti, gurni, sēžas rajons, papēži, potītes, elkoņi, lāpstiņas, pakausis un ausis. Ja spiediens nepāriet, āda saņem mazāk asinsrites un kļūst trausla. Sākumā tā var būt sāpīga, silta, tumšāka, sarkanāka vai spīdīga. Vēlāk var parādīties pūslis vai vaļēja brūce.

Dzīves beigās āda bieži kļūst ievainojamāka. Cilvēks mazāk ēd un dzer, zaudē spēku, retāk kustas, reizēm ir tūska vai traucēta asinsrite. Tāpēc pozas maiņa nav tikai tehniska kustība. Tā ir veids, kā saudzēt ķermeni un cieņu.

Kāpēc nav viena grafika visiem

Vadlīnijas dažādās valstīs uzsver individuālu izvērtējumu. Dažam cilvēkam vajag biežākas nelielas korekcijas. Citam piemērots matracis, laba ādas pārbaude un saudzīgs miega režīms ļauj mainīt pozu retāk. Ja ir augsts izgulējumu risks, jau esoša ādas izmaiņa vai cilvēks nevar pateikt par sāpēm, plānam jābūt stingrākam.

Tāpēc ģimenei nevajag strīdēties ar pulksteni. Vajag skatīties, vai konkrētā poza vēl aizsargā ādu un vai cilvēks tajā spēj būt mierā. Ja āda mainās vai cilvēkam kļūst grūti, slodze jāmaina.

Kā sākt mājās

Pierakstiet, kad cilvēks gulēja uz muguras, labā sāna un kreisā sāna.
Pārbaudiet krustus, gurnus, papēžus, potītes, elkoņus, lāpstiņas, pakausi un ausis.
Mainiet ne tikai lielo pozu, bet arī sīkas slodzes vietas.
Lietojiet spilvenus tā, lai kaulainās vietas nespiestos viena pret otru.
Atslogojiet papēžus ar atbalstu zem ikriem, nevis ar spiedienu tieši zem papēža.
Nevelciet cilvēku pa palagu, jo berze var saplēst trauslu ādu.
Ja iespējams, pārvietošanu dariet divatā un lēnām.

Ko nozīmē saudzīga pozicionēšana

Saudzīga pozicionēšana nozīmē, ka ķermenis tiek atbalstīts, nevis vienkārši pagriezts. Plecam jābūt brīvam, gurnam jābūt stabilam, ceļiem un potītēm nevajag spiesties kopā. Ja cilvēks guļ uz sāna, bieži palīdz neliels slīpums, nevis pilns pagrieziens tieši uz gurna. Ja galvgalis ir pacelts, jāskatās, vai cilvēks neslīd lejup, jo slīdēšana bojā ādu.

Ja ir elpas trūkums, sāpes kaulos, metastāzes, lūzuma risks, liela tūska vai izteikts nemiers, pozas maiņa jāsaskaņo ar ārstu, māsu vai fizioterapeitu. Šādos gadījumos nepareiza celšana var kaitēt vairāk nekā palīdzēt.

Diena un nakts

Dienā pozas maiņu parasti ir vieglāk ieplānot kopā ar mutes kopšanu, ādas pārbaudi, autiņbikses maiņu vai gultas sakārtošanu. Naktī jāatrod līdzsvars starp ādas aizsardzību un miegu. Ja cilvēks beidzot guļ mierīgi, nav vienmēr pareizi viņu modināt tikai tāpēc, ka pagājis noteikts laiks. Ja āda ir apdraudēta, var pietikt ar nelielu slodzes maiņu, spilvena pārkārtošanu vai papēžu atslogošanu.

Labs jautājums aprūpes komandai ir vienkāršs. Cik daudz šim cilvēkam šonakt vajag kustības, lai sargātu ādu, bet nesabojātu mieru.

Kad nekavējoties jāprasa palīdzība

Ādas krāsa pēc slodzes noņemšanas neatgriežas ierastajā izskatā.
Parādās pūslis, brūce, izdalījumi vai nepatīkama smaka.
Pagriešana izraisa asas sāpes vai ilgstošu elpas trūkumu.
Cilvēks kļūst ļoti nemierīgs vai stīvs katras kustības laikā.
Ģimene vairs nevar droši pagriezt pacientu bez savainojuma riska.
Ir drudzis, pēkšņs apjukums vai strauja stāvokļa pasliktināšanās.

Latvijas konteksts

Latvijā par pozicionēšanu mājās ģimenei vispirms jārunā ar ģimenes ārstu, mājas aprūpes māsu, paliatīvās aprūpes komandu vai fizioterapeitu, ja tāds ir piesaistīts. Vajadzīgs konkrēts plāns, nevis vispārīgs padoms pagrozīt biežāk. Plānā jābūt norādei, kā vērot ādu, cik bieži mainīt slodzi, kādus spilvenus vai matraci izmantot un ko darīt, ja parādās sāpes vai ādas bojājums.

Ja aprūpe notiek mājās, ģimenei jālūdz praktiska parādīšana. Kā pagriezt cilvēku, kā pasargāt muguru aprūpētājam, kā nevilkt pacientu pa palagu un kā atslogot papēžus. Šīs lietas ir jāredz ar rokām, ne tikai jāizlasa.

Ko nevajag darīt

Nevajag turpināt pagriešanu ar spēku, ja cilvēks kliedz no sāpēm.
Nevajag masēt apsārtušu vai sāpīgu vietu ar cerību, ka tā atdzīvosies.
Nevajag likt stingru spilvenu tieši zem papēža.
Nevajag atstāt mitru veļu vai saburzītu palagu zem cilvēka ķermeņa.
Nevajag pašiem izvēlēties brūces pārsējus bez māsas vai ārsta padoma.

Ģimenes īsais plāns

Vienu lapu var pielikt pie aprūpes piederumiem. Tajā ieraksta pēdējo pozas maiņu, redzamās ādas izmaiņas, sāpes kustības laikā, miegu, elpu un jautājumus ārstam vai māsai. Šāds pieraksts nav birokrātija. Tas palīdz nepazaudēt svarīgo brīdī, kad ģimene ir nogurusi.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai pacients jāgriež ik pēc divām stundām?

Dažiem cilvēkiem šāds ritms ir vajadzīgs. Citiem drošāks ir retāks, bet ļoti rūpīgi izvērtēts plāns. Divu stundu princips ir sākuma orientieris, nevis likums visiem.

Vai drīkst ļaut cilvēkam gulēt visu nakti?

Dažreiz drīkst, ja āda ir stabila, cilvēks guļ mierīgi un aprūpes speciālists ir piekritis šādam plānam. Ja ir augsts izgulējumu risks, var vajadzēt nelielas slodzes maiņas arī naktī.

Vai pretizgulējumu matracis aizstāj pozas maiņu?

Nē. Labs matracis palīdz samazināt spiedienu, bet tas pilnībā neaizstāj ādas pārbaudi, slodzes maiņu un aprūpes komandas norādījumus.

Ko darīt, ja pagriešana ļoti sāp?

Jāpārtrauc strauja kustība, jāatbalsta ķermenis ar spilveniem un jāsazinās ar aprūpes komandu. Var būt vajadzīga sāpju kontroles pārskatīšana pirms aprūpes darbībām.

Saistītie raksti

Avoti un tālāka lasīšana

Avoti izmantoti, lai pārbaudītu pozicionēšanas, ādas aizsardzības un hospisa komforta principus. Individuāls plāns jāveido kopā ar ārstniecības personu.

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Meklēt šajā emuārā