Kā sagatavot mājas vidi dzīves noslēguma aprūpei

Mierīgi sagatavota mājas vide dzīves noslēguma aprūpei ar drošu gultas vietu un aprūpes piederumiem

Jautājums 79 no 200. Kā sagatavot mājas vidi cilvēkam dzīves noslēgumā?

Mājas vide dzīves noslēguma aprūpē nav tikai istaba, gulta un daži aprūpes piederumi. Tā ir vieta, kur cilvēkam vajadzētu justies pēc iespējas droši, mierīgi un nepazemoti. Tuviniekiem šī vide vienlaikus kļūst par aprūpes vietu, sarunu vietu, nakts nomoda vietu un reizēm arī ļoti smagu lēmumu vietu.

Īsā atbilde

Mājas vidi vajag sagatavot tā, lai cilvēkam būtu viegli elpot, gulēt, mainīt pozu, saņemt palīdzību un saglabāt privātumu. Ģimenei jādomā par drošu piekļuvi gultai, klusumu, gaismu, siltumu, aprūpes piederumiem, zvanu iespēju, zāļu kārtību un skaidru plānu, kam zvanīt, ja stāvoklis pasliktinās.

Laba mājas vide nenozīmē dārgu remontu. Tā nozīmē saprātīgu telpas sakārtošanu ap cilvēku, kuram spēka paliek mazāk. Ja ģimene zina, kur stāv zāles, kur atrodas tīrs veļas komplekts, kurš paceļ telefonu naktī un kā droši pieiet pie gultas no abām pusēm, ikdiena kļūst mazāk haotiska.

Sāk ar vienu telpu

Dzīves noslēguma aprūpē nav jācenšas pārvērst visu māju par ārstniecības iestādi. Bieži pietiek ar vienu telpu, kurā cilvēks var atpūsties, saņemt aprūpi un satikt tuvākos cilvēkus. Šai telpai jābūt pietiekami plašai, lai tuvinieks vai aprūpes speciālists var pieiet pie gultas, nomainīt veļu, pagriezt cilvēku un palīdzēt ar higiēnu.

Ja gulta ir piespiesta pie sienas, aprūpe kļūst grūtāka. Ja ap gultu ir daudz priekšmetu, vadi, paklāji vai nestabili krēsli, palielinās krišanas un savainošanās risks. Pirmais praktiskais solis ir atbrīvot ceļu no durvīm līdz gultai un no gultas līdz tualetei vai aprūpes piederumu vietai.

Gulta nav tikai mēbele

Gulta kļūst par galveno aprūpes vietu. Tai jābūt ērtai cilvēkam un drošai tiem, kuri palīdz. Ja iespējams, jāapsver funkcionāla gulta, pretizgulējumu matracis, atbalsta spilveni un stabila virsma blakus gultai. Taču arī parastā gultā var uzlabot drošību, ja telpa ir sakārtota un aprūpētāji zina, kā palīdzēt bez raušanas un steigas.

Blakus gultai vajadzētu būt ūdenim, mutes kopšanas līdzekļiem, salvetēm, atkritumu maisam, mitruma aizsardzībai, tīrai veļai, lampai un telefonam. Ja cilvēks spēj izmantot zvaniņu vai telefonu, tam jābūt sasniedzamam. Ja viņš vairs to nevar, ģimenei jāvienojas, cik bieži kāds ienāk pārbaudīt elpošanu, mieru, sāpes un vajadzības.

Gaisma, troksnis un miers

Dzīves beigās cilvēks var kļūt jutīgāks pret troksni, spilgtu gaismu, pieskārieniem un pārāk daudzām sarunām vienlaikus. Telpai jābūt pietiekami gaišai aprūpei, bet vakarā gaismai jābūt maigai. Nakts lampiņa var palīdzēt tuviniekiem droši pārvietoties, netraucējot cilvēka miegu.

Televizoram, telefona skaņām un skaļām sarunām nevajadzētu kļūt par fonu, no kura cilvēks nevar aizbēgt. Ja ģimene vēlas klausīties mūziku vai lūgšanu, labāk pajautāt, vai tas cilvēkam palīdz. Dažiem miers nozīmē klusumu, citiem klusu pazīstamu balsi vai mīļu dziesmu. Mājas videi jāseko cilvēka vajadzībai, nevis aprūpētāju paradumam.

Privātums un cieņa

Pat tad, ja cilvēks ir ļoti vājš, viņam joprojām ir ķermenis, kautrība, ieradumi un tiesības uz cieņu. Higiēnas laikā durvīm jābūt aizvērtām, ķermenis jāapsedz tik daudz, cik iespējams, un telpā nevajag atrasties cilvēkiem, kuri nav vajadzīgi aprūpei. Ja mājās ir bērni vai viesi, ģimenei jāizdomā, kā saglabāt mieru un robežas.

Privātums nav greznība. Tas ir aprūpes kvalitātes pamats. Cilvēkam, kurš zaudē spēju daudz ko kontrolēt, iespēja izvēlēties segu, spilvena augstumu, apmeklētāju laiku vai klusuma brīdi var būt ļoti nozīmīga.

Aprūpes piederumu vieta

Haoss nogurdina. Ja aprūpes piederumi atrodas dažādās vietās, tuvinieki naktī zaudē laiku un kļūst satrauktāki. Vienā vietā var salikt cimdus, autiņbikses, salvetes, mitruma aizsarglīdzekļus, ādas kopšanas līdzekļus, tīru veļu, maisus, pierakstu burtnīcu un ārsta vai māsas norādījumus.

Zāles jāglabā atsevišķi, skaidri un droši. Devu maiņu ģimene nedrīkst izdomāt pati. Ja sāpes, elpas trūkums, trauksme vai apjukums kļūst stiprāki, jāzvana aprūpes komandai. Sakārtota vide palīdz ātrāk pamanīt izmaiņas un precīzāk pastāstīt, kas noticis.

Drošība ģimenei

Mājas aprūpē jādomā arī par tuvinieku muguru, miegu un spēku. Ja viens cilvēks mēģina viens pats celt, vilkt vai pārvietot smagi slimu cilvēku, var ciest abi. Jāprasa, lai māsa vai fizioterapeits parāda drošu pozu maiņu, palagu izmantošanu, spilvenu novietošanu un to, kad labāk nemēģināt darīt vairāk par saviem spēkiem.

Ģimenei vajag maiņu kārtību. Pat ļoti mīlošs cilvēks nevar bezgalīgi sēdēt nomodā. Ja iespējams, jāvienojas, kurš ir pie cilvēka dienā, kurš vakarā un kurš atbild uz zvaniem. Aprūpe mājās nav jāmēra tikai pēc tā, cik daudz ģimene iztur. Droša aprūpe nozīmē arī aprūpētāju aizsardzību.

Latvijas konteksts

Latvijā ģimenei ir svarīgi savlaicīgi runāt ar ģimenes ārstu, ārstējošo ārstu, māsu, sociālo dienestu un, ja tas atbilst situācijai, par paliatīvās aprūpes iespējām dzīvesvietā. Vajadzības var būt medicīniskas, sociālas un praktiskas vienlaikus. Vienai ģimenei trūkst aprīkojuma, citai nakts atbalsta, citai skaidra plāna, kam zvanīt pasliktināšanās brīdī.

Plašāks pārskats par aprūpi Latvijā ir galvenajā rakstā Hospisa aprūpe Latvijā. Šis raksts ir šaurāks praktisks skaidrojums par to, kā sagatavot mājas vidi un mazināt ikdienas haosu.

Kad mājas vide vairs nav pietiekama

Mājas vide var būt ļoti laba, bet ne vienmēr ar to pietiek. Ja sāpes, elpas trūkums, asiņošana, apjukums, krampji vai smaga trauksme nav kontrolējami, ja ģimene vairs nevar nodrošināt drošību vai ja cilvēkam vajadzīga nepārtraukta medicīniska uzraudzība, jāmeklē profesionāla palīdzība un jāapsver cita aprūpes vieta.

Tas nav ģimenes izgāšanās pierādījums. Tas nozīmē, ka vajadzības ir mainījušās. Labākais lēmums ir tas, kas konkrētajā brīdī visvairāk samazina ciešanas un saglabā cilvēka drošību.

Praktiska pārbaudes lapa

Vai pie gultas var pieiet vismaz no vienas puses bez šķēršļiem?
Vai naktī ir maiga gaisma un drošs ceļš pa telpu?
Vai aprūpes piederumi atrodas vienā zināmā vietā?
Vai zāles glabājas atsevišķi un ir skaidrs lietošanas plāns?
Vai cilvēkam ir iespēja pasaukt palīdzību vai ģimene regulāri pārbauda viņa vajadzības?
Vai ir zināms, kam zvanīt dienā, vakarā un naktī?
Vai ģimenei ir maiņu kārtība, lai viens aprūpētājs nepaliek viens ar visu?

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai mājās obligāti vajag funkcionālu gultu?

Ne vienmēr. Tā var būt ļoti noderīga, bet svarīgākais ir droša piekļuve, ērts ķermeņa stāvoklis, ādas aizsardzība un iespēja palīdzēt bez pārmērīgas slodzes.

Vai telpai jābūt pilnīgi klusai?

Nē. Telpai jābūt tādai, kādu cilvēks panes vislabāk. Dažiem palīdz klusums, citiem klusa balss vai mūzika. Jāvēro cilvēka miers, elpa un nogurums.

Ko darīt, ja ģimene netiek galā ar aprūpi mājās?

Jāsazinās ar aprūpes komandu, ģimenes ārstu vai sociālo dienestu. Ja ir akūta bīstamība, jārīkojas kā neatliekamā situācijā.

Vai mājas sagatavošana nozīmē, ka cilvēks noteikti paliks mājās līdz nāvei?

Nē. Mājas sagatavošana palīdz tik ilgi, kamēr tā ir droša un atbilst cilvēka vajadzībām. Ja stāvoklis mainās, var būt vajadzīga cita aprūpes vieta.

Avoti un tālāka lasīšana

Rakstam izmantoti avoti par mājas vides sagatavošanu, komfortu, drošību, aprūpi dzīvesvietā un paliatīvo aprūpi dažādās veselības sistēmās.

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu. Ja simptomi parādās pēkšņi, strauji pastiprinās vai ģimene nevar nodrošināt drošību, jāsazinās ar aprūpes komandu vai neatliekamo palīdzību atbilstoši situācijai.

Meklēt šajā emuārā