Kāpēc guļoša onkoloģiska pacienta vešana mazgāšanai var būt bīstama

Vai guļošu onkoloģisku pacientu drīkst vest uz dienas centru tikai mazgāšanai?

Šis jautājums hospisa un paliatīvajā aprūpē ir ļoti nopietns. Runa nav par vienkāršu transportēšanu vai par “ērtāku mazgāšanu”. Ja pacients ir onkoloģisks, nestaigājošs, guļošs, ļoti vājš un atrodas dzīves noslēguma posmā, jebkura pārvietošana ārpus mājas var kļūt par lielu fizioloģisku slodzi.

Īsā medicīniskā atbilde: šāda rīcība var būt ļoti riskanta, ja vienīgais mērķis ir nomazgāšana, nevis neatliekama medicīniska palīdzība, kuru nav iespējams sniegt mājās. Nav korekti apgalvot, ka katra transportēšana tieši izraisa nāvi. Taču medicīniski ir pamatoti teikt, ka ļoti trauslam pacientam šāda vešana, celšana, grozīšana, kratīšana un atkārtota pārvietošana var izraisīt strauju stāvokļa pasliktināšanos, sāpes, elpas trūkumu, delīriju, asinsspiediena svārstības, izsīkumu, ādas bojājumus un dekompensāciju.

Dzīves pēdējā posmā šāda papildu slodze var atņemt pacientam mieru un atsevišķos gadījumos arī pēdējās dzīves dienas. Tieši tāpēc šāds lēmums nedrīkst būt sadzīvisks vai administratīvs. Tas ir medicīnisks lēmums, kurā jāvērtē pacienta stāvoklis, simptomi, sāpes, elpošana, ādas trauslums, transporta apstākļi un reālais ieguvums.

Kāpēc tas var būt bīstami?

Termināli slimam onkoloģiskam pacientam bieži ir izteikts vājums, svara zudums, muskuļu izsīkums, sāpes, elpas trūkums, samazināta šķidruma un uztura uzņemšana, trausla āda un ļoti zema fizioloģiskā rezerve. Nacionālā vēža institūta materiālos par dzīves pēdējām dienām vēža pacientiem aprakstīts, ka šajā laikā vājums, miegainība, rīšanas grūtības, elpošanas izmaiņas un organisma spēku izsīkums ir biežas parādības.

Šādam pacientam pat neliela slodze var būt liela slodze. Ja cilvēks tiek izcelts no gultas, nests pa kāpnēm, ievietots transportā, vests pa ceļu, izcelts ārā, pārlikts mobilā vannā, vēlreiz grozīts, pēc tam pārlikts atpakaļ uz nestuvēm, vests mājās un vēlreiz nests pa kāpnēm, tas nav vienkāršs higiēnas pasākums. Tā ir vairāku fizisku un medicīnisku manipulāciju ķēde.

Katra pārvietošana nozīmē spiedienu uz kauliem un ādu, iespējamu sāpju pastiprināšanos, elpas trūkumu, aukstumu, bailes, apjukumu, asinsspiediena svārstības un lielu nogurumu. Cilvēkam, kurš jau ir uz spēku robežas, šī slodze var būt pārāk liela.

Transportēšana pati par sevi nav neitrāla darbība

Medicīnas literatūrā par smagi slimu pacientu transportēšanu ir aprakstīti nevēlami notikumi transporta laikā. Tie var ietvert skābekļa piesātinājuma krišanos, hemodinamisku nestabilitāti, sāpju pastiprināšanos, aprīkojuma vai pozicionēšanas problēmas un citas komplikācijas. Protams, hospisa pacients nav tas pats, kas intensīvās terapijas pacients, taču princips ir līdzīgs: jo trauslāks cilvēks, jo rūpīgāk jāvērtē, vai pārvietošana dod lielāku ieguvumu nekā risku.

Rakstā par kritiski slimu pieaugušo pacientu pārvešanu uzsvērts, ka pārvietošanu nevajadzētu veikt, ja paredzamais ieguvums nav lielāks par risku. Ja transportēšanas mērķis ir dzīvību glābjoša procedūra vai neatliekama palīdzība, risks dažkārt var būt pamatots. Bet, ja mērķis ir mazgāšana, kuru var organizēt mājās gultā, medicīniskais pamatojums kļūst ļoti vājš.

Mazgāšana nav iemesls mocīt pacientu

Higiēna dzīves noslēgumā ir svarīga. Tīra āda, mutes kopšana, sausa veļa, intīmās zonas kopšana un nepatīkamu smaku mazināšana palīdz saglabāt cieņu. Taču paliatīvajā aprūpē higiēnas mērķis nav “izpildīt procedūru par katru cenu”. Mērķis ir komforts.

MedlinePlus skaidro, ka cilvēkam, kurš nevar droši izkāpt no gultas, piemērota ir mazgāšana gultā. Tur arī norādīts, ka, ja kustības izraisa sāpes, mazgāšana jāplāno pēc pretsāpju līdzekļu iedarbības. Tas nozīmē, ka aprūpe jāpielāgo pacientam, nevis pacients jāpielāgo pakalpojuma ērtībai.

Guļošam, ļoti vājam pacientam bieži nav vajadzīga pilna vanna vai duša. Bieži pietiek ar saudzīgu mazgāšanu pa daļām, bezūdens mazgāšanas līdzekļiem, siltām mitrām salvetēm, intīmās zonas kopšanu, mutes kopšanu, tīru veļu, ādas mitrināšanu un pacienta sargāšanu no aukstuma un kauna sajūtas.

Atkārtota grozīšana var būt īpaši smaga

Guļošam onkoloģiskam pacientam īpaši bīstama var būt atkārtota grozīšana. Ja cilvēkam ir kaulu metastāzes, izteikts vājums, elpas trūkums, sāpes, izgulējumu risks vai trausla āda, katra pārvietošana var radīt ciešanas. Paliatīvās brūču aprūpes materiālos uzsvērts, ka pozicionēšana un pārvietošana jāvērtē pēc pacienta stāvokļa. Pacientiem ar sāpēm, sliktu dūšu, hemodinamisku nestabilitāti vai nespēju gulēt noteiktās pozās tā var būt ļoti grūta.

Tas tieši attiecas uz situāciju, kur cilvēku vairākas reizes pārliek no gultas uz nestuvēm, no nestuvēm uz automašīnu, no automašīnas uz vannu un pēc tam atpakaļ. Šādu darbību ķēde var pārsniegt pacienta spēku robežu.

Pēdējā dzīves posmā slodze var būt izšķiroša

Dzīves noslēgumā organisms reizēm atrodas ļoti trauslā līdzsvarā. Pacients vēl ir dzīvs, bet viņa rezerves ir minimālas. Šādā stāvoklī sāpes, aukstums, bailes, pārvietošana, elpas trūkums un nogurums var kļūt par slodzi, pēc kuras cilvēks vairs neatgūstas iepriekšējā līmenī.

Tas nenozīmē, ka “mazgāšana nogalina”. Precīzāk un medicīniski korektāk būtu teikt: nepiemērota, smaga, transportu un atkārtotu pārvietošanu prasoša mazgāšana var būt pārmērīga fizioloģiska slodze cilvēkam, kurš jau ir dzīves pēdējā posmā. Ja pēc šādas vešanas pacients kļūst miegaināks, apjukušāks, vairāk sāpēs, sliktāk elpo vai vairs neatgriežas iepriekšējā stāvoklī, tas medicīniski nav pārsteidzoši.

NICE vadlīnijas par mirstošu pieaugušo aprūpi pēdējās dzīves dienās uzsver komfortu, cieņu, komunikāciju un simptomu mazināšanu. Šajā kontekstā jebkura darbība jāvērtē pēc jautājuma: vai tā pacientam dod reālu komfortu, vai arī tikai izpilda ārēju aprūpes standartu?

Kā būtu pareizāk?

Šādā situācijā drošāka pieeja parasti būtu higiēnas aprūpe mājās vai pacienta pašreizējā aprūpes vietā. Tas var ietvert mazgāšanu gultā, bezūdens mazgāšanas līdzekļus, siltas mitrās salvetes, intīmo zonu kopšanu, mutes kopšanu, ādas apskati, tīru veļu, ķermeņa daļēju mazgāšanu pa posmiem un tikai tik daudz pārvietošanas, cik pacients panes.

Ja pilna mazgāšana pacientu nogurdina, tā nav jāveic vienā reizē. Var vienā brīdī nomazgāt seju, rokas un krūtis, citā brīdī muguru vai intīmo zonu. Dzīves noslēgumā cieņpilna aprūpe nenozīmē izdarīt visu “kā veselam cilvēkam”. Tā nozīmē pielāgot aprūpi pacienta spēkam.

Ja tomēr kāds ierosina transportēt guļošu onkoloģisku pacientu uz dienas centru mazgāšanai, pirms tam jābūt ārstniecības personas izvērtējumam. Jāatbild vismaz uz šiem jautājumiem:

• kāds ir medicīniskais ieguvums, ko nevar nodrošināt mājās;
• kā tiks mazinātas sāpes pirms pārvietošanas, tās laikā un pēc tās;
• kā tiks nodrošināta elpošanas drošība;
• kas uzraudzīs pacientu transportā;
• kā rīkosies, ja pacients ceļā pasliktināsies;
• vai pacients pats to vēlas;
• vai ieguvums tiešām pārsniedz risku.

Ja atbilde ir tikai “tur viņu var labāk nomazgāt”, tas nav pietiekams medicīnisks pamatojums tik trausla pacienta pārvadāšanai.

Secinājums

Onkoloģisku, nestaigājošu, guļošu pacientu dzīves noslēguma posmā vest uz dienas centru tikai tāpēc, lai viņu nomazgātu, ir medicīniski ļoti apšaubāmi. Šāda pārvietošana var radīt sāpes, elpas trūkumu, stresu, ādas bojājumus, izsīkumu un strauju stāvokļa pasliktināšanos.

Ja nav neatliekama medicīniska iemesla un ja higiēnu iespējams nodrošināt mājās gultā, šāda vešana nav saudzīga aprūpe. Tā var būt dzīvībai bīstama. Smagi slimam cilvēkam pēdējās dienās nav vajadzīga procedūra par katru cenu. Viņam vajadzīgs miers, drošība, tīrība bez mocīšanas, sāpju mazināšana un cieņa pret viņa pēdējiem spēkiem.

Avoti

• NICE — Care of dying adults in the last days of life
• NICE — Help to stay comfortable
• National Cancer Institute — Last Days of Life
• National Cancer Institute — End-of-Life Care for People Who Have Cancer
• MedlinePlus — Bathing a patient in bed
• British Geriatrics Society — End of Life Care in Frailty
• British Geriatrics Society — Continence care at end of life
• Transfer of the critically ill adult patient — PMC
• Adverse events during intrahospital transport of critically ill patients — systematic review
• Adverse events during intrahospital transport — PMC
• Operationalizing Burdensome Transitions Among Adults at the End of Life
• Late Transitions and Quality of End-of-Life Care — PMC
• General Principles and Approaches to Wound Prevention and Care at End of Life

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas individuālu izvērtējumu. Konkrēti aprūpes lēmumi jāpieņem, ņemot vērā pacienta stāvokli, simptomus, vēlmes un drošību.