Vai opioīdi nozīmē, ka situācija ir bezcerīga? Hospisa aprūpe ģimenēm

Jautājums 23 no 200: Vai opioīdi nozīmē, ka situācija ir bezcerīga?

Sāpes un medikamenti ģimenei bieži rada bailes kļūdīties. Tāpēc svarīgs ir vienkāršs skaidrojums par novērošanu, drošību un sarunu ar ārstniecības personu.

Īsā atbilde

Atbilde jāvērtē pēc pacienta stāvokļa, drošības un viņa vēlmēm. Dažās situācijās pietiek ar vienkāršu atbalstu, citās nepieciešams ārstniecības personas izvērtējums.

Kāpēc šis jautājums ir svarīgs?

Sāpes biedē gan pacientu, gan ģimeni, jo tās atņem drošības sajūtu. Hospisa aprūpē sāpju novērtēšana nav formāls jautājums, bet ikdienas rūpe par to, lai cilvēks netiktu atstāts ciešanās.

Ko tas nozīmē ikdienas aprūpē?

Ikdienā tas nozīmē vērot pacienta reakciju, nepārspīlēt ar darbībām un pierakstīt izmaiņas, kuras vēlāk var skaidri izstāstīt aprūpes komandai.

Ko ģimene var darīt praktiski?

• jautāt, vai sāpes var būt saistītas ar pozu, izgulējumu risku, urīna aizturi vai aizcietējumiem;
• palīdzēt pacientam ieņemt pozu, kurā ķermenim ir mazāk spriedzes.
• pierakstīt, kad sāpes pastiprinās un kas tās mazina;
• nepalielināt un nepārtraukt zāles bez ārsta vai māsas norādījuma;
• vērot miegainību, apjukumu, aizcietējumus un citus iespējamos blakusefektus;

Kad jāsazinās ar aprūpes komandu?

Ar aprūpes komandu jāsazinās, ja sāpes kļūst stiprākas, parādās jauns nemiers, pacients atsakās kustēties vai zāles vairs nepalīdz kā iepriekš. Pierakstīti novērojumi palīdz ārstniecības personai saprast, kas tieši ir mainījies.

Ko nevajadzētu darīt pašiem?

Nevajadzētu pašiem mainīt pretsāpju zāļu devas, pārtraukt nozīmētos medikamentus vai gaidīt, līdz sāpes kļūst neizturamas. Svarīgāk ir pierakstīt, kad sāpes pastiprinās, kas palīdz un par izmaiņām sazināties ar ārstniecības personu.

Kā saglabāt mierīgu un cieņpilnu klātbūtni?

Pacientam var palīdzēt pazīstama balss, tīra un klusa telpa, saudzīgs pieskāriens, ja tas viņam ir patīkams, un sajūta, ka viņš joprojām tiek uzrunāts kā cilvēks, nevis kā aprūpes uzdevums.

Aprūpe dzīves noslēgumā nav sacensība ar ideālu. Tā ir pacietīga pielāgošanās cilvēkam, viņa spēkam, viņa robežām un ģimenes iespējām.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai stipras sāpes nozīmē, ka neko vairs nevar palīdzēt?

Nē. Daudzas sāpes var mazināt, bet zāļu izvēli un aprūpes taktiku nosaka ārsts vai cita ārstniecības persona.

Kāpēc jāpieraksta sāpju novērojumi?

Tas palīdz saprast, kad sāpes pastiprinās, kas tās mazina un vai nepieciešams pārskatīt aprūpes plānu.

Avoti un tālāka lasīšana

Raksts balstīts uz starptautiski atzītiem paliatīvās un dzīves noslēguma aprūpes principiem. Avoti izmantoti kā informatīvs pamats, teksts ir latviski pielāgots ģimenēm saprotamā valodā.

• WHO: Palliative care and access to symptom relief
• NCI: Last Days of Life
• IAHPC: Consensus-Based Definition of Palliative Care
• NICE NG31: Care of dying adults in the last days of life
• National Cancer Institute: End-of-Life Care for People Who Have Cancer

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.