Vai normāli just atvieglojumu pēc pacienta nāves? Hospisa aprūpe ģimenēm

Hospisa apr?pe un paliat?v? apr?pe: s?ras un atvieglojums p?c pacienta n?ves

Jautājums 75 no 200: Vai normāli just atvieglojumu pēc pacienta nāves?

Pēc nāves ģimenei visbiežāk vajadzīgs nevis daudz vārdu, bet skaidra secība: ko darīt tagad, kam piezvanīt un kā ļaut sev atvadīties bez steigas.

Īsā atbilde

Atbilde jāvērtē pēc pacienta stāvokļa, drošības un viņa vēlmēm. Dažās situācijās pietiek ar vienkāršu atbalstu, citās nepieciešams ārstniecības personas izvērtējums.

Kāpēc šis jautājums ir svarīgs?

Šis jautājums ir svarīgs tāpēc, ka pēc nāves ģimene bieži vienlaikus pārdzīvo šoku, nogurumu un praktisku neziņu. Skaidra rīcības secība palīdz nesteigties, saglabāt cieņu pret mirušo cilvēku un neuzlikt visu atbildību vienam tuviniekam.

Ko tas nozīmē ikdienas aprūpē?

Praktiski tas nozīmē zināt, kam zvanīt, kādi dokumenti vai norādījumi būs vajadzīgi un cik daudz laika ģimene drīkst dot sev atvadām. Ja mājās ir bērni vai ļoti satraukti tuvinieki, vienam pieaugušajam vēlams uzņemties mierīgu saziņu ar ārējiem dienestiem.

Ko ģimene var darīt praktiski?

  • saglabāt iepriekš norādīto kontaktu un nesteidzīgi paziņot par notikušo atbildīgajai personai;
  • ļaut ģimenei atvadīties tik mierīgi, cik apstākļi to ļauj;
  • neuzspiest sev vienu pareizu sērošanas veidu;
  • runāt par mirušo cilvēku, ja tas palīdz, un klusēt, ja vārdu nav;
  • pieņemt praktisku palīdzību pēc bērēm, kad apkārtējo uzmanība mazinās;

Kad jāsazinās ar aprūpes komandu?

Ar aprūpes komandu jāsazinās, ja sēras kļūst tik smagas, ka cilvēks nespēj parūpēties par sevi vai parādās domas par paškaitējumu. Pierakstīti novērojumi palīdz ārstniecības personai saprast, kas tieši ir mainījies.

Ko nevajadzētu darīt pašiem?

Nevajadzētu sevi piespiest “saņemties” pēc citu cilvēku grafika vai salīdzināt savas sēras ar citu pieredzi. Ja parādās domas par paškaitējumu, ilgstoša nespēja gulēt, ēst vai funkcionēt, nevajadzētu palikt vienam; šādā brīdī jāmeklē profesionāls atbalsts.

Kā saglabāt mierīgu un cieņpilnu klātbūtni?

Cieņpilna klātbūtne pēc nāves nozīmē nesteigties vairāk, nekā prasa situācija, runāt mierīgi un ļaut katram ģimenes loceklim atvadīties savā veidā. Ne visiem vajag vienu un to pašu rituālu, un tas ir jārespektē.

Ģimenei nav jāizdara viss perfekti. Šajā brīdī pietiek zināt nākamo drošo soli, saglabāt cieņu pret aizgājušo cilvēku un ļaut sev būt cilvēciski satricinātiem.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai pēc nāves viss jādara uzreiz?

Parasti nav jāskrien. Jāseko iepriekš saskaņotajam rīcības plānam un jāsazinās ar norādīto kontaktpersonu, bet ģimenei drīkst būt laiks klusai atvadu brīdim.

Ko darīt, ja tuvinieki reaģē ļoti atšķirīgi?

Tas ir iespējams. Vienam vajag runāt, citam klusēt, vēl kādam nepieciešama praktiska darbība. Svarīgi neuzspiest visiem vienu sērošanas veidu.

Avoti un tālāka lasīšana

Raksts balstīts uz starptautiski atzītiem paliatīvās un dzīves noslēguma aprūpes principiem. Avoti izmantoti kā informatīvs pamats, teksts ir latviski pielāgots ģimenēm saprotamā valodā.

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Komentāri

Ierakstīt komentāru