Kā iesaistīt citus ģimenes locekļus? Hospisa aprūpe ģimenēm

Ģimenes locekļu iesaistīšana hospisa aprūpē mājās un paliatīvā aprūpe ar skaidru pienākumu sadali

Jautājums 73 no 200: Kā iesaistīt citus ģimenes locekļus?

Ģimene pie pacienta gultas nereti dzīvo starp cerību, nogurumu un atbildību. Tieši tāpēc šāda tēma ir jāizskaidro skaidri, saudzīgi un bez lieka spiediena.

Īsā atbilde

Palīdz skaidrs plāns, mierīga klātbūtne un darbības, kas pielāgotas konkrētajai situācijai. Ģimenei nav jāzina visas atbildes uzreiz; tā drīkst jautāt un saņemt saprotamu skaidrojumu.

Kāpēc šis jautājums ir svarīgs?

Aiz šī jautājuma parasti ir ļoti cilvēcīga vēlme nekļūdīties. Tuviniekiem nav jāizdomā viss pašiem; viņiem jāsaņem skaidrs, saprotams un praktiski izmantojams skaidrojums.

Ko tas nozīmē ikdienas aprūpē?

Praktiski palīdz skaidrs pienākumu sadalījums, atpūtas laiki, vienota informācija visiem ģimenes locekļiem un iespēja pateikt, ka ir grūti. Mīlestība nenozīmē, ka viens cilvēks visu iztur bez miega un bez palīdzības.

Ko ģimene var darīt praktiski?

  • runāt ar bērniem un pusaudžiem godīgi, bet vecumam atbilstoši;
  • meklēt profesionālu palīdzību, ja izmisums kļūst pārāk smags.
  • sadalīt pienākumus konkrēti, nevis vispārīgi;
  • vienoties, kurš sazinās ar ārstniecības personām, lai informācija nepazūd;
  • atļaut sev atpūsties, ēst un gulēt;

Kad jāsazinās ar aprūpes komandu?

Ar aprūpes komandu jāsazinās, ja ģimene vairs nespēj gulēt, ēst, sarunāties bez strīdiem vai aprūpētājam parādās izmisums. Savlaicīga saruna palīdz ģimenei justies drošāk un ļauj ātrāk pielāgot aprūpi pacienta stāvoklim.

Ko nevajadzētu darīt pašiem?

Nevajadzētu vienam ģimenes loceklim uzņemties visu aprūpi bez atpūtas un bez skaidras palīdzības. Nevajadzētu arī noklusēt nogurumu, bailes vai dusmas, līdz tās pārvēršas strīdos. Ģimenei drīkst būt vajadzīgs atbalsts.

Kā saglabāt mierīgu un cieņpilnu klātbūtni?

Dažreiz vispalīdzošākā ir vienkārša klātbūtne bez steigas. Ne katrs brīdis jāaizpilda ar padomiem; reizēm pietiek ar drošu balsi un cieņpilnu klusumu.

Ģimenei nav jābūt nevainojamai. Pietiek būt uzmanīgai, jautāt palīdzību un pakāpeniski saprast, kas konkrētajam pacientam dod vairāk drošības un miera.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai aprūpētājam drīkst būt vajadzīga atpūta?

Jā. Atpūta nav nodevība. Noguris aprūpētājs kļūst ievainojamāks, un viņam var būt grūtāk mierīgi palīdzēt pacientam.

Kā lūgt palīdzību praktiski?

Labāk lūgt konkrētu darbu: dežūru, ēdienu, bērnu pieskatīšanu, dokumentu kārtošanu vai nakts atbalstu.

Avoti un tālāka lasīšana

Raksts balstīts uz starptautiski atzītiem paliatīvās un dzīves noslēguma aprūpes principiem. Avoti izmantoti kā informatīvs pamats, teksts ir latviski pielāgots ģimenēm saprotamā valodā.

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Kā palīdzēt tuviniekam dzīves noslēguma posmā?

Attēls
Ilustratīvs vēsturisks attēls par aprūpes klātbūtni pie pacienta. Avots: Wikimedia Commons / Library of Congress, public domain . Palīdzēt tuviniekam dzīves noslēguma posmā nenozīmē atrast vienu lielu pareizo rīcību. Parasti tā ir daudzu mazu, saudzīgu darbību summa. Cilvēkam var būt vajadzīgs miers, tīra mute, ērta poza, mazāk trokšņa, drošība, sāpju izvērtēšana, pazīstama balss un sajūta, ka viņš nav kļuvis par nastu. Kas parasti kļūst svarīgi? Svarīgākas kļūst pamatvajadzības: komforts, elpa, sāpes, āda, higiēna, mute, miegs, nemiers, privātums un ģimenes klātbūtne. Tuviniekiem bieži jāmaina domāšana no “kā panākt, lai viņš ēd un pieceļas” uz “kā palīdzēt viņam justies drošāk šajā stāvoklī”. Ikdienas palīdzības kontrolsaraksts Pajautāt vai novērot: vai cilvēkam ir sāpes, auksti, karsti, neērta poza vai bailes. Pārbaudīt muti un lūpas, īpaši ja cilvēks maz dzer vai elpo caur muti. Pagriezt vai pārvietot saudzīgi, paskaidrojot katru soli. Sargāt privātumu higiēnas la...
Read more »

Hospisa aprūpe Latvijā

Attēls
Bijusi hospisa aprūpes virsmāsa Tatjana Jirgensone: "Mirstošie pacienti ir ļoti dažādi" Šis ir stāsts par sociālā uzņēmuma “Hospiss Māja” bijušo virsmāsu Tatjanu Jirgensoni – profesionāli, kuras ikdienas darbs ir pieskarties dzīves vistrauslākajai robežai. Viņa palīdz cilvēkiem aiziet ar cieņu, ar mieru sirdī, nevis vientulībā un slimnīcas burzmā. Saruna ar viņu - žurnāla "Ko Ārsti Tev Nestāsta" jaunākajā numurā.  Bijusi “Hospiss Māja” virsmāsa Tatjana Jirgensone palīdz cilvēkiem “aiziet mājās”. Burtiskā un simboliskā nozīmē. Jautājums par nedziedināmi slimu cilvēku tiesībām uz cieņpilnām dzīves pēdējām dienām sabiedrībā aktualizēts jau vairākus gadus. Proti, runa ir par tiesībām un iespēju šiem pacientiem nomirt savās mājās, tuvinieku lokā, neciešot sāpes un saņemot hospisa aprūpi. Ja paliatīvā aprūpe var būt nepieciešama gadiem, tad hospisa aprūpe ir paliatīvās aprūpes beigu posms, un tās mērķis ir novērst vai samazināt slimības radītās sāpes un ciešanas, sniegt a...
Read more »

Kā notiek pirmais hospisa komandas apmeklējums?

Attēls
Ilustratīvs konsultāciju telpas attēls par sarunu ar speciālistu. Avots: Wikimedia Commons, brīvi izmantojams attēls . Pirmais hospisa vai paliatīvās aprūpes komandas apmeklējums ģimenei var šķist satraucošs. Tuvinieki nezina, ko jautās, ko skatīsies un vai viņus kāds vērtēs. Labs pirmais apmeklējums nav eksāmens. Tā ir iespēja saprast situāciju: pacienta vajadzības, ģimenes spēkus, drošības riskus un praktiskos soļus turpmākajām dienām. Kas parasti jānoskaidro? Aprūpes komanda var jautāt par diagnozi, simptomiem, zālēm, ēšanu, dzeršanu, pārvietošanos, ādu, miegu, elpošanu, sāpēm, nemieru un ģimenes iespējām. Tikpat svarīgi ir tas, ko ģimene pati vēlas saprast: kam zvanīt, ko darīt naktī, kā dot zāles, kā kopt ādu un kā pamanīt pārmaiņas. Ko sagatavot pirms apmeklējuma? Zāļu sarakstu ar lietošanas laikiem un pēdējām izmaiņām. Izrakstus, diagnozes informāciju un kontaktus, ja tie ir pieejami. Pierakstu par simptomiem pēdējās dienās: sāpes, elpa, ēšana, dzeršana, vēdera ...
Read more »