Sabiezināti šķidrumi rīšanas traucējumu gadījumā
Īsā atbilde
Sabiezināti šķidrumi hospisa aprūpē nav automātiska recepte visiem. Tie var būt noderīgi, ja cilvēks ar plānu šķidrumu bieži aizrijas, klepo vai aspirē, bet tie var arī samazināt vēlmi dzert, pastiprināt sausuma sajūtu un pasliktināt dzīves kvalitāti. Tāpēc pareizais jautājums nav vai tos vajag vienmēr. Pareizais jautājums ir vai šim cilvēkam šajā brīdī tie dod vairāk drošības nekā sloga.
Ģimenei vissvarīgākais ir nepiespiest dzert un neizdarīt secinājumus tikai pēc vienas epizodes. Jāskatās, kā cilvēks sēž, cik nomodā viņš ir, vai viņš spēj norīt siekalas, vai pēc malka parādās klepus, slapja balss, elpas trūkums vai panika. Ja riski pieaug, vajadzīgs ārsta, māsas vai rīšanas speciālista izvērtējums.
Kāpēc rīšana dzīves beigās mainās
Smagas slimības beigās rīšana var kļūt lēnāka un mazāk koordinēta. Cilvēks nogurst, guļ vairāk, mutes gļotāda kļūst sausa, siekalas sabiezē, apziņa svārstās, bet klepus reflekss kļūst vājāks. Tāpēc pat neliels ūdens malks dažreiz vairs nav vienkārša lieta.
Rīšanas traucējumi nav rakstura vājums un nav ģimenes neveiksme. Tā ir ķermeņa funkcijas maiņa slimības gaitā. Jo agrāk ģimene to saprot, jo mazāk rodas vainas sajūtas un jo drošāk var pielāgot aprūpi.
Ko sabiezināti šķidrumi var dot
Sabiezināts dzēriens kustas lēnāk nekā ūdens. Daļai pacientu tas dod vairāk laika sagatavot rīšanas kustību un var samazināt tūlītēju aizrīšanos. Tas var būt īpaši noderīgi, ja cilvēks vēl grib dzert, ir pietiekami nomodā un spēj sadarboties.
Starptautiskā IDDSI sistēma palīdz vienādi aprakstīt dzēriena biezumu un ēdiena konsistenci. Tas ir svarīgi, jo vārdi mazliet biezāks vai diezgan biezs katram cilvēkam nozīmē ko citu. Tomēr pat laba sistēma neaizstāj dzīvu izvērtējumu pie pacienta gultas.
Kāpēc tie ne vienmēr palīdz
Sabiezināti šķidrumi nav garantija pret aspirāciju. Tie var samazināt redzamu klepu izmeklējumā, bet pierādījumi par pneimonijas, izdzīvošanas un dzīves kvalitātes uzlabošanu ir daudz piesardzīgāki. Daļai cilvēku šādi dzērieni ir nepatīkami, rada sliktu garšu mutē un samazina kopējo šķidruma uzņemšanu.
Hospisa aprūpē mērķis nav panākt ārēji pareizu ēšanas plānu, kas pašam cilvēkam kļūst par slogu. Mērķis ir cilvēka komforts, drošība un cieņa. Ja sabiezinātais dzēriens kļūst par cīņu, kurā pacients novēršas, saspringst vai baidās, tas vairs nav labs risinājums tikai tāpēc, ka izklausās medicīniski pareizs.
Kā pieņemt drošu lēmumu mājās
Lēmumu par šķidruma konsistenci nevajag pieņemt vienatnē. Jāņem vērā slimības stadija, pacienta vēlmes, iepriekšējās aizrīšanās epizodes, elpošana, klepus spēks, mutes stāvoklis, zāles, nogurums un tas, cik daudz cilvēks vēl vēlas dzert.
Dažās situācijās ģimene kopā ar ārstu un aprūpes komandu var vienoties par ēšanu un dzeršanu ar zināmu risku. Tas nenozīmē bezrūpību. Tas nozīmē, ka cilvēka prieks, garša, izvēle un atlikušais laiks tiek vērtēti tikpat nopietni kā aspirācijas risks.
Ko ģimene var darīt šodien
Pirms dzēriena piedāvāšanas palīdz pacelt galvgali, pagaidīt, līdz cilvēks ir nomodā, dot ļoti mazus malkus un nesteidzināt. Pēc katra malka jāvēro elpa, seja, balss un klepus. Ja parādās satraukums, slapja balss vai grūta elpošana, jāpārtrauc un jāsazinās ar speciālistu.
Mutes kopšana bieži dod vairāk komforta nekā mēģinājums pierunāt izdzert lielāku daudzumu. Lūpu mitrināšana, mutes gļotādas maiga tīrīšana un nelieli droši malki, ja tie ir iespējami, var mazināt sausumu un trauksmi.
Latvijas konteksts un speciālistu loma
Latvijā paliatīvā un hospisa aprūpe mājās ir saistīta ar ģimenes ārsta, speciālistu, mobilās komandas un tuvinieku sadarbību. NVD informācija un normatīvie akti palīdz saprast, kā aprūpe mājās tiek organizēta, bet lēmums par šķidruma vai ēdiena konsistenci jābalsta cilvēka stāvoklī, komfortā un vēlmēs.
Ja pieejams rīšanas speciālists vai rehabilitācijas speciālists, viņa izvērtējums var palīdzēt saprast, kura konsistence ir drošāka, kurā pozā cilvēkam vieglāk norīt un kad ēšanu vairs nevajag uztvert kā uztura uzdevumu, bet kā komforta brīdi.
Biežākie jautājumi
Vai sabiezināti šķidrumi vienmēr pasargā no aizrīšanās?
Nē. Tie var palīdzēt daļai pacientu, bet ne vienmēr novērš aspirāciju vai pneimoniju. Vajadzīgs individuāls izvērtējums.
Vai cilvēkam drīkst dot parastu ūdeni?
Dažreiz drīkst, dažreiz tas rada pārāk lielu risku. Lēmumu pieņem pēc rīšanas spējas, apziņas, klepus, elpošanas un cilvēka vēlmēm.
Ko darīt, ja sabiezināts šķidrums pacientam ļoti nepatīk?
Par to jārunā ar aprūpes komandu. Dažreiz labāk ir mazāki malki, cita konsistence, mutes mitrināšana vai lēmums par ēšanu ar zināmu risku.
Kad jāsauc medicīnas speciālists?
Ja ir bieža aizrīšanās, mitra balss, klepus pēc malkiem, drudzis, elpas trūkums vai strauja vājuma pasliktināšanās, jāsazinās ar aprūpes komandu.
Saistītie raksti
- Kas ir aspirācijas risks hospisa aprūpē
- Hidratācija dzīves beigās
- Nelabums un grabējoša elpošana dzīves beigās
- Delīrijs un apjukums smagas slimības laikā
- Kas ir hospisa aprūpe un ko ģimenei svarīgi zināt
Avoti
- NICE NG31 care in the last days
- RCSLT thickened fluids position paper
- RCSLT eating and drinking with acknowledged risks
- Royal College of Physicians eating and drinking support
- IDDSI framework
- ASHA adult dysphagia
- JAMA Internal Medicine thick liquids study
- ELDAC nutrition and hydration in the last days
- Health New Zealand mouth care in palliative care
- Ireland HSE dying process
- PCNOW thirst in palliative care
- WHO palliative care
- NVD paliatīvā aprūpe Latvijā
- Likumi lv Paliatīvās aprūpes noteikumi
- HealthLinkBC artificial hydration and nutrition
Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.
