Kā ģimenei skaidrot citiem, ka apmeklējumi ierobežoti? Hospisa aprūpe ģimenēm

Jautājums 97 no 200: Kā ģimenei skaidrot citiem, ka apmeklējumi ierobežoti?

Hospisa aprūpē apmeklējumi var būt ļoti vērtīgi. Cilvēkam var būt svarīgi dzirdēt pazīstamu balsi, sajust roku, redzēt seju, kas nav tikai aprūpes komandas seja. Taču šī pati klātbūtne var kļūt pārāk smaga, ja cilvēku ir daudz, ja viņi ierodas bez saskaņošanas, ja sarunas ievelkas vai ja katrs apmeklētājs grib saņemt no pacienta paskaidrojumu, smaidu, atbildi un mierinājumu.

Tāpēc ierobežoti apmeklējumi nav ģimenes kaprīze. Tā ir daļa no saudzīgas aprūpes. Ja cilvēks dzīves noslēgumā ātri nogurst, ja viņam ir sāpes, elpas trūkums, apjukums vai vajadzīgs daudz miega, tad apmeklētāju plūsma jākārto ap pacientu, nevis ap radu un draugu grafiku.

Īsā atbilde

Ģimene drīkst un bieži arī vajag skaidri pateikt: apmeklējumi šobrīd ir ierobežoti, jo pacientam jāsaudzē spēks. Tas nav noraidījums pret cilvēkiem. Tas ir veids, kā pasargāt mieru, miegu, privātumu, infekciju risku un pacienta tiesības nebūt nepārtraukti pieejamam.

Kāpēc apmeklējumi var kļūt par slodzi?

Veselam cilvēkam piecpadsmit minūšu saruna šķiet nieks. Hospisa pacientam tās var būt piecpadsmit minūtes, kurās jānotur skatiens, jāatbild uz jautājumiem, jāiztur emocijas, jārunā caur nogurumu un reizēm jāslēpj sāpes, lai nesatrauktu apmeklētāju. Pēc šādas vizītes cilvēks var gulēt vairākas stundas, kļūt nemierīgāks vai prasīt papildu palīdzību.

Īpaši smagi ir tad, ja katrs apmeklētājs nāk ar savu vajadzību: viens grib atvadīties, otrs grib pārliecināties, trešais grib pierādīt, ka viņam rūp, ceturtais grib ilgi runāt par pagātni. Pacients šajā brīdī nav tikšanās centrs, kur visiem jāpaspēj savs emocionālais uzdevums. Viņš ir cilvēks ar ierobežotu spēku.

Ko ģimene var pateikt citiem?

Palīdz īsi, mierīgi un konkrēti teikumi. Nav jāstāsta visa medicīniskā aina, nav jātaisnojas un nav jāuzņemas vainas sajūta par citu cilvēku vilšanos.

Šobrīd apmeklējumi ir ļoti ierobežoti, jo viņš ātri nogurst.
Lūdzu, pirms nākšanas rakstiet man. Bez saskaņošanas ciemiņus šobrīd neuzņemam.
Vizītes būs īsas, un mēs tās pārtrauksim, ja viņam vajadzēs atpūtu.
Šodien viņam vajag mieru. Jūs varat atsūtīt īsu balss ziņu vai vēstuli.
Tas nav atteikums jums. Tā ir pacienta spēka sargāšana.

Kas ir labs ģimenes koordinators?

Parasti palīdz viens cilvēks, kurš apkopo zvanus un ziņas, saskaņo vizītes un pasaka citiem skaidru atbildi. Šim cilvēkam nav jākļūst skarbam. Viņam jābūt pietiekami mierīgam, lai atcerētos: galvenais nav tas, lai neviens neapvainotos, bet tas, lai pacients netiktu pārslogots.

Koordinators var noteikt vienkāršus noteikumus: cik cilvēki drīkst būt istabā, cik ilga ir vizīte, kurās stundās pacients parasti ir modrāks, kad telefons ir klusumā un kā rīkoties, ja pacients pēkšņi nogurst. Šie noteikumi nav birokrātija. Tie ir mierīgāka dienas ritma pamats.

Kā nepārvērst ierobežojumus par konfliktu?

Ģimenēs apmeklējumu tēma bieži ir emocionāla. Kāds var justies atstumts, kāds var domāt, ka viņam pienākas tiesības ienākt jebkurā brīdī, kāds var steigties, jo baidās nepaspēt. Šīs sajūtas ir saprotamas, bet tās nevar būt svarīgākas par pacienta stāvokli.

Ja saruna kļūst saspringta, to var atgriezt pie viena kritērija: kas šobrīd palīdz pacientam? Nevis kurš ir tuvāks, kurš apvainosies vai kuram senāk nav bijusi iespēja atnākt. Hospisa aprūpē laba robeža nav sods. Tā ir rūpes forma.

Kā izskatās saudzīga vizīte?

Saudzīgs apmeklētājs ienāk mierīgi, neuzdod uzreiz daudz jautājumu, negaida, ka pacients uzturēs sarunu, un ir gatavs aiziet pēc dažām minūtēm. Viņš var pateikt: "Es atnācu uz īsu brīdi. Tev nav jārunā. Es vienkārši esmu tepat." Dažreiz tieši šāda vienkārša klātbūtne pacientam dod vairāk nekā gara saruna.

Ja pacients aizver acis, apklust, elpo grūtāk, kļūst saspringts vai sāk skatīties prom, tas nav nepieklājīgums. Tā ir zīme, ka vizīte jābeidz vai jāpārvērš klusā klātbūtnē.

Kad apmeklējumus jāierobežo stingrāk?

Ja pēc vizītēm pastiprinās sāpes, elpas trūkums, nemiers vai apjukums.
Ja pacients sāk gulēt vairāk un pamodināšana viņu izsit no miera.
Ja mājās parādās infekciju risks vai kāds apmeklētājs ir slims.
Ja apmeklētāji pārkāpj pacienta privātumu, fotografē vai filmē bez skaidras piekrišanas.
Ja ģimenes strīdi notiek pacienta istabā vai pie viņa gultas.

Ko rāda starptautiskā pieredze?

WHO paliatīvo aprūpi apraksta kā pieeju, kas atbalsta gan pacientu, gan ģimeni, mazinot fiziskas, psiholoģiskas, sociālas un garīgas ciešanas. NICE Lielbritānijā uzsver personalizētu aprūpes plānošanu un tuvinieku vajadzību izvērtēšanu, bet tas nenozīmē, ka tuvinieku vajadzības drīkst nospiest pacienta spēku.

Canadian Virtual Hospice praktiskajos padomos par apmeklēšanu atgādina, ka apmeklētājam jābūt gatavam īsai vizītei, klusumam vai tam, ka konkrētajā dienā pacients nevar satikties. Marie Curie un NHS materiāli uzsver saudzīgu komunikāciju un mājas aprūpes pielāgošanu cilvēka stāvoklim. ASV National Cancer Institute un Austrālijas Healthdirect līdzīgi apraksta, ka dzīves noslēgumā vajadzības mainās un aprūpes ritmam jāseko cilvēka pašsajūtai.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai ierobežojumi nozīmē, ka ģimene slēpj pacientu?

Nē. Ierobežojumi nozīmē, ka pacienta spēks un miers tiek likts pirmajā vietā. Var palikt atvērti citi saziņas veidi: īsa ziņa, vēstule, balss ieraksts vai viens saskaņots apmeklējums citā dienā.

Vai pacienta viedoklis vienmēr jājautā?

Ja pacients spēj pateikt, ko vēlas, viņa izvēle ir ļoti svarīga. Ja viņš ir miegains, apjucis vai nespēj skaidri atbildēt, ģimenei kopā ar aprūpes komandu jāvērtē, kas viņam rada mieru un kas viņu pārslogo.

Ko darīt, ja kāds ierodas bez brīdinājuma?

Var pateikt: "Šobrīd vizīte nav iespējama. Mēs sarunāsim citu brīdi." Tas var būt neērti, bet pacienta istaba nav publiska telpa. Tā ir aprūpes un miera vieta.

Avoti un tālāka lasīšana

Rakstā izmantoti vairāku valstu publiski pieejami avoti par hospisa, paliatīvo un dzīves noslēguma aprūpi. Individuāli medicīniski lēmumi vienmēr jāpieņem kopā ar ārstniecības personu.

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Meklēt šajā emuārā