Vai pacients var just slāpes, ja nedzer? Hospisa aprūpe ģimenēm
Jautājums 116 no 200. Vai pacients var just slāpes, ja nedzer?
Jā, cilvēks var just slāpes, ja nedzer. Tomēr dzīves beigās ģimenei redzamā sausā mute ne vienmēr nozīmē, ka viss ķermenis cieš no tāda šķidruma trūkuma, ko atrisinātu liels dzēriena daudzums vai sistēma vēnā. Sausumu bieži izraisa elpošana caur muti, skābeklis, drudzis, zāles un samazināta siekalu izdalīšanās.
Īsā atbilde
Slāpes jāuztver nopietni un jājautā pacientam, ko viņš jūt. Ja norīšana ir droša, palīdz mazi malki, ledus gabaliņi vai iecienīts dzēriens nelielā daudzumā. Ja dzert nav droši vai pacients negrib, regulāra mutes un lūpu mitrināšana bieži dod lielu atvieglojumu. Par intravenozu vai zemādas šķidrumu jālemj individuāli kopā ar ārstu.
Slāpes un sausa mute nav viens un tas pats
Slāpes ir subjektīva vēlme dzert. Sausa mute ir sajūta mutes dobumā, ko var radīt arī zāles vai elpošana caur muti. Pacientam var būt sausa mute, bet viņš nevēlas dzert; vai arī viņš var lūgt mazu malku, lai izbaudītu vēsumu. Tāpēc jāvēro ne tikai izdzertais daudzums, bet arī cilvēka teiktais, sejas izteiksme un komforts.
Ko ģimene var darīt droši?
- Regulāri pajautāt, vai mute ir sausa un ko pacients vēlētos.
- Piedāvāt mazus malkus tikai tad, ja cilvēks ir modrs un droši norij.
- Mitrināt lūpas, mēli, smaganas un vaigu iekšpusi.
- Izmantot komandas ieteiktu mutes gelu vai siekalu aizstājēju.
- Ja pacientam patīk, piedāvāt nelielu ledus gabaliņu tikai tad, ja tas ir droši.
- Uzturēt telpā patīkamu gaisu un nevērst ventilatoru tieši mutē.
Kad dzert var būt nedroši?
Ja pacients ir ļoti miegains, klepo pēc malka, aizrijas, viņam kļūst mitra balss vai dzēriens paliek mutē, dzeršana jāpārtrauc un jālūdz profesionāls padoms. Šādā situācijā liels šķidruma daudzums var nonākt elpceļos. Nedrīkst liet ūdeni mutē cilvēkam, kurš nespēj to kontrolēt.
Vai sistēma vēnā vienmēr mazina slāpes?
Nē. Klīniski asistēta hidratācija dažiem pacientiem var palīdzēt, bet citiem nedod jūtamu komfortu vai rada tūsku, vairāk sekrētu un elpas trūkumu. NICE iesaka, ja to izmēģina, noteikt skaidru mērķi un regulāri vērtēt ieguvumu un kaitējumu. Mutes kopšana jāturpina neatkarīgi no tā, vai šķidrums tiek ievadīts.
Kā saprast, vai izvēlētā palīdzība darbojas?
Vērtējiet ne tikai izdzerto mililitru skaitu. Paskatieties, vai pacients saka, ka mute jūtas labāk, vai viņš kļūst mierīgāks, vai lūpas un mēle ir mazāk sausas un vai pēc malka nav klepus vai noguruma. Ja tiek izmēģināta medicīniski asistēta hidratācija, komandai jānosaka, pēc kādām pazīmēm tā tiks turpināta vai pārtraukta.
Ko nevajadzētu darīt?
Nevajag piespiest dzert, pamodināt ļoti miegainu cilvēku lielas glāzes iztukšošanai vai ieliet šķidrumu mutē. Nevajag arī pieņemt, ka katrs nemiers nozīmē slāpes; nemieru var izraisīt sāpes, urīna aizture, delīrijs vai cits simptoms, kam vajadzīga atšķirīga palīdzība.
Arī dzēriena izvēlei ir nozīme. Dažam pacientam patīk vēss ūdens, citam mazs iecienīta dzēriena malks, bet vēl citam jebkura dzeršana rada nogurumu. Komforta plāns jāveido pēc cilvēka reakcijas, nevis pēc viena visiem paredzēta noteikuma.
Kad jāsazinās ar aprūpes komandu?
Sazinieties, ja slāpes ir izteiktas un neatvieglojas, pacients vairs nevar norīt, mute ir sāpīga vai ar čūlām, parādās apjukums, ļoti maz urīna, jauna tūska vai elpas trūkums. Komanda var izvērtēt cēloni un apspriest drošāko komforta plānu.
Ko rāda starptautiskā pieredze?
NICE iesaka palīdzēt pacientam dzert, ja viņš to vēlas un spēj droši norīt, vienlaikus regulāri kopt muti. NCI, Marie Curie un Canadian Virtual Hospice uzsver, ka pēdējās dienās ēšana un dzeršana bieži mazinās, bet mutes komforts saglabājas ļoti svarīgs. Cochrane pārskatā secināts, ka pierādījumi par medicīniski asistētas hidratācijas ieguvumiem paliatīvā aprūpē ir ierobežoti, tāpēc lēmums jāindividualizē.
Kāpēc slāpju sajūtu nav iespējams novērtēt tikai pēc izdzertā daudzuma
Slāpes ir cilvēka izjūta, bet izdzertais šķidruma daudzums ir tikai viens novērojums. Cilvēks var dzert ļoti maz un tomēr nejust mokošas slāpes. Citreiz mute var būt sāpīgi sausa pat pēc vairākiem malkiem. Sausumu var pastiprināt elpošana caur muti, skābekļa plūsma, drudzis, zāles, aplikums, slikti pieguļošas protēzes un mazāka siekalu izdalīšanās.
Ģimenei nav pašai jānosaka dehidratācija. Vērtīgāk ir pamanīt, ko cilvēks saka un kā viņš reaģē uz palīdzību. Var vērot, vai lūpas ir saplaisājušas, mēle līp pie aukslējām, runāšana kļuvusi grūtāka un vai pēc mutes samitrināšanas cilvēks kļūst mierīgāks. Šos novērojumus var nodot ārstam vai māsai.
Mutes mitrināšanai vajadzīgs vienkāršs un saudzīgs plāns
Mutes kopšanu labāk veikt bieži un saudzīgi, nevis reti un intensīvi. Pirms pieskāriena cilvēkam paskaidro, ko darīs, un dod laiku atbildēt. Lūpas var mitrināt ar piemērotu līdzekli, bet muti tīrīt atbilstoši māsas vai ārsta ieteikumam. Ja cilvēkam ir asiņošana, izteiktas sāpes, čūlas, aplikums vai nepatīkama smaka kopā ar drudzi, vajadzīgs profesionāls izvērtējums.
Mitrināšanas līdzekli nedrīkst liet mutē nekontrolēti, īpaši tad, ja cilvēks ir ļoti miegains vai nespēj norīt. Mērķis ir samitrināt gļotādu, nevis ieliet mutē lielu šķidruma daudzumu. Aprūpes komandai var lūgt praktiski parādīt drošu paņēmienu un pateikt, kuri līdzekļi konkrētajam pacientam nav piemēroti.
Mazus malkus piedāvā tikai tad, ja norīšana ir droša
Ja cilvēks ir nomodā, pats vēlas dzert un spēj norīt bez klepus vai aizrīšanās, var piedāvāt mazu malku un ļaut atpūsties. Pēc katra malka jāvēro elpošana, balss un nogurums. Klepus, mitra balss, šķidruma palikšana mutē, elpas pārmaiņas vai straujš spēku zudums ir iemesls apstāties un lūgt padomu.
Salmiņš, karote, krūze ar snīpi vai sabiezināts dzēriens nav automātiski drošāks. Katrs paņēmiens maina šķidruma plūsmu un prasa atšķirīgu kontroli. Ja ir rīšanas grūtības, piemērotāko konsistenci un pozu nosaka speciālists. Ģimenei nav jāeksperimentē ar cilvēka drošību.
Medicīniski asistētai hidratācijai vajadzīgs skaidrs mērķis
Šķidrumu vēnā vai zemādā var apsvērt noteiktās situācijās, piemēram, ja ārstam ir aizdomas par atgriezenisku šķidruma trūkumu un ir simptoms, kuru cer mazināt. Pirms sākšanas jāvienojas, ko tieši vēros un cik ilgā laikā gaidīs pārmaiņas.
Ja cilvēks nejūtas labāk vai parādās lielāka tūska, mitrāka elpošana, vairāk sekrēcijas vai elpas trūkums, komandai jāizvērtē turpināšanas lietderība. Procedūra nav aprūpes pienākuma apliecinājums pati par sevi. Tās vērtību nosaka pacienta komforts un iepriekš saskaņotais mērķis.
Ko ģimene var pierakstīt aprūpes komandai
Noder īss pieraksts par to, kad cilvēks pēdējo reizi pats lūdza dzert, cik modrs viņš bija, vai pēc malka parādījās klepus un kas palīdzēja mutes sausumam. Var atzīmēt arī jaunu apjukumu, vemšanu, ļoti mazu urinēšanu, tūsku un elpošanas pārmaiņas. Šāds pieraksts neaizstāj medicīnisku izvērtējumu, bet palīdz komandai redzēt pārmaiņu secību.
Plašāks skaidrojums par aprūpes mērķiem, pacienta cieņu un ģimenes atbalstu atrodams galvenajā rakstā Hospisa aprūpe Latvijā. Šis raksts paliek šaurs praktisks ceļvedis par slāpēm, mutes sausumu un drošu hidratācijas izvērtēšanu dzīves beigās.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai mazāka dzeršana vienmēr nozīmē mokošas slāpes
Nē. Dzīves beigās slāpju sajūtu bieži pastiprina sausa mute, elpošana caur muti un zāļu iedarbība. Cilvēka pašsajūta jāvērtē individuāli.
Vai mutes mitrināšana ir pilnvērtīga palīdzība
Jā. Regulāra un saudzīga mutes un lūpu kopšana var būt viens no nozīmīgākajiem komforta pasākumiem, īpaši tad, ja dzeršana vairs nav droša.
Vai drīkst dot ūdeni ar salmiņu
Tikai tad, ja cilvēks ir pietiekami modrs un spēj droši norīt. Dažiem salmiņš rada pārāk strauju plūsmu, tādēļ konkrētais paņēmiens jāsaskaņo ar aprūpes komandu.
Vai šķidrums vēnā vienmēr novērš slāpes
Nē. Dažiem pacientiem īss, mērķēts hidratācijas mēģinājums var palīdzēt, bet citreiz tas nedod komfortu vai palielina tūsku, sekrēciju un elpas trūkumu.
Kad ģimenei steidzami jāsazinās ar aprūpes komandu
Palīdzība jālūdz, ja cilvēks pēkšņi vairs nespēj norīt, aizrijas, kļūst neparasti apjucis, atkārtoti vemj, viņam ir jauns izteikts nemiers vai elpošanas pasliktināšanās.
Avoti un tālāka lasīšana
Avoti izvēlēti tieši jautājumam par slāpēm, mutes sausumu, dzeršanas drošību un hidratācijas lēmumiem dzīves beigās.
- PCNOW par to, kā pacients izjūt slāpes paliatīvajā aprūpē
- PCNOW par to, kā slāpes saistītas ar neorālu hidratāciju
- Marie Curie par to, kā mutes kopšana var mazināt slāpes dzīves beigās
- Marie Curie profesionāļiem par mutes kopšanu, ja pacients jūt slāpes
- Marie Curie profesionāļiem par dzeršanu un hidratāciju dzīves beigās
- NHS par to, kā sausa mute ietekmē slāpes sajūtu
- Cancer Research UK par to, kā mutes problēmas var pastiprināt slāpes
- NCI par mutes sausumu un situācijām, kad pacients jūt slāpes
- NCI par dzeršanas pārmaiņām un to, kā pacients izjūt slāpes pēdējās dienās
- MedlinePlus skaidrojums Sausa mute un slāpes
- Health New Zealand par mutes kopšanu, ja pacients jūt slāpes
- Cochrane par to, vai medicīniski asistēta hidratācija mazina slāpes
- ELDAC par dzeršanu un hidratāciju pēdējās dzīves dienās
- AAHPM par to, vai mākslīga hidratācija mazina slāpes dzīves noslēgumā
- RCSLT par dzeršanu un rīšanas drošību dzīves noslēgumā
- Francijas SFAP par dzeršanu un hidratāciju dzīves noslēgumā
- Vācijas AWMF vadlīnijas par mutes sausumu, ja pacients jūt slāpes
- Nīderlandes portāls par dzeršanu dzīves pēdējā posmā
- Palliaweb par dzeršanu un mākslīgu hidratāciju mirstoša pacienta aprūpē
- Japānas Paliatīvās medicīnas biedrības materiāli Mutes simptomi un slāpes
- NVD par paliatīvo aprūpi un hidratācijas lēmumiem Latvijā
Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.