Kā zināt, kad zvanīt hospisa komandai? Hospisa aprūpe ģimenēm

Īsā atbilde

Lai zinātu, kad zvanīt hospisa komandai, vērojiet pārmaiņas un negaidiet, līdz situācija kļūst nepanesama. Hospisa vai paliatīvās aprūpes komandai jāzvana, ja parādās jauns simptoms, esošs simptoms kļūst stiprāks, nozīmētais plāns vairs nepalīdz vai ģimene vairs nespēj droši turpināt aprūpi. Nav jāgaida nākamā plānotā vizīte un nav jābūt pilnīgi pārliecinātam par situācijas nopietnību.

Komanda palīdz izvērtēt, ko var darīt mājās, vai vajadzīga papildu vizīte, zāļu plāna pārskatīšana vai cita aprūpes vieta. Dzīvību apdraudošā situācijā jārīkojas saskaņā ar pacienta iepriekš saskaņoto plānu un Latvijā jāzvana 113, ja nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Kontakti jāsagatavo pirms krīzes

Pie pacienta gultas vai telefonā glabājiet komandas dienas kontaktu, ārpusdarba laika numuru, rezerves kontaktu un skaidru norādi, kā rīkoties naktī. Latvijā nav viena universāla hospisa numura, tādēļ jāizmanto tie kontakti, kurus izsniegusi konkrētā komanda vai ārstniecības iestāde.

Ģimenei jāzina arī pacienta aprūpes mērķi un vēlmes par hospitalizāciju. Iepriekšēja vienošanās nenozīmē, ka palīdzība tiks liegta. Tā palīdz izvairīties no panikas un izvēlēties rīcību, kas atbilst pacienta stāvoklim un gribai.

Sāpes kas vairs nav kontrolētas

Zvaniet, ja sāpes strauji pieaug, kļūst mokošas, atgriežas ātrāk nekā paredzēts vai nozīmētās zāles nepalīdz. Jāziņo arī par jaunu miegainību, apjukumu, vemšanu vai citu reakciju pēc zāļu lietošanas.

Ģimene nedrīkst pati palielināt devu vai saīsināt intervālu. Komandai jāpasaka, kādas zāles dotas, cikos tās lietotas un kāds bija efekts. Šī informācija palīdz droši mainīt plānu, ja tas nepieciešams.

Elpas trūkums un elpošanas pārmaiņas

Par jaunu vai pieaugošu elpas trūkumu jāpaziņo komandai nekavējoties. Īpaši svarīgi ir aprakstīt, vai cilvēks spēj runāt, vai redzama liela elpošanas piepūle, vai mainījusies ādas krāsa un vai nozīmētie pasākumi palīdz.

Trokšņaina vai neregulāra elpošana dzīves pēdējās stundās ne vienmēr nozīmē smakšanu. Tomēr ģimenei nav pašai jānosaka cēlonis. Ja pārmaiņa ir jauna, satraucoša vai cilvēks izskatās nomocīts, jāsazinās ar komandu.

Apjukums nemiers un delīrijs

Pēkšņs apjukums, redzējumi, nemiers, mēģinājumi celties vai neparasta miegainība var liecināt par delīriju. Tam var būt ārstējams cēlonis, piemēram, infekcija, urīna aizture, aizcietējums, sāpes vai zāļu iedarbība.

Zvanot aprakstiet, kad pārmaiņa sākās, vai cilvēks atpazīst tuviniekus, vai viņš ir drošībā un vai nav kritiena riska. Kamēr gaidāt norādi, saglabājiet mierīgu vidi un neatstājiet apjukušu cilvēku vienu, ja viņš var sev kaitēt.

Ja zāles vai šķidrumu vairs nevar norīt

Rīšanas grūtības var parādīties pakāpeniski vai pēkšņi. Ja cilvēks klepo, aizrijas, tur zāles mutē vai vairs nespēj norīt nozīmēto terapiju, jāsazinās ar komandu par citu ievades veidu.

Tabletes nedrīkst patvaļīgi sasmalcināt, jo dažām zālēm tas maina iedarbību un drošību. Nedrīkst arī klusējot izlaist vairākas devas. Komanda var izvērtēt, kuras zāles vēl ir vajadzīgas un kā tās droši ievadīt.

Asiņošana krampji kritiens un citas krīzes

Par jebkuru jaunu asiņošanu steidzami jāinformē komanda. Ja asiņošana ir spēcīga un apdraud dzīvību, ja cilvēks zaudē samaņu, neelpo, viņam sākas krampji vai ir pēkšņi smagi elpošanas traucējumi, Latvijā jāzvana 113 un jārīkojas pēc dispečera norādēm.

Ja konkrētajam pacientam iepriekš izveidots īpašs krīzes plāns, turiet to pieejamu un pasakiet dispečeram par pacienta diagnozi, aprūpes mērķiem un dokumentiem. Plāns palīdz, bet neatceļ palīdzības meklēšanu neparedzētā dzīvības apdraudējumā.

Aprūpētāja izsīkums ir pietiekams iemesls zvanam

Zvaniet arī tad, ja tuvinieks vairs nespēj pacientu droši pagriezt, dot nozīmētās zāles, palikt nomodā naktī vai tikt galā ar bailēm un nogurumu. Aprūpētāja izsīkums nav neveiksme. Tas ir drošības risks gan pacientam, gan ģimenei.

Komanda var pārskatīt vizīšu biežumu, iesaistīt citus pakalpojumus, palīdzēt organizēt atelpu vai apspriest citu aprūpes vietu. Mājas aprūpe nav jāturpina par katru cenu, ja vairs nav iespējams nodrošināt drošību un cieņpilnu palīdzību.

Ko pateikt zvanot

Nosauciet pacienta vārdu, atrašanās vietu un galveno diagnozi. Īsi izstāstiet, kas mainījies, kad tas sākās, kā cilvēks elpo, cik modrs viņš ir, vai ir sāpes, asiņošana, vemšana vai rīšanas grūtības un ko jau esat darījuši.

Turiet blakus zāļu sarakstu un pierakstiet saņemto norādi. Ja neviens neatbild, izmantojiet iepriekš norādīto rezerves kontaktu. Ja stāvoklis kļūst dzīvību apdraudošs, negaidiet atzvanu un zvaniet 113.

Ko sarunāt ar komandu jau pirmajā vizītē

Drošs plāns sākas pirms pirmās krīzes. Ģimenei jāzina, kuri simptomi konkrētajam pacientam ir sagaidāmi, kuri medikamenti paredzēti regulārai lietošanai un kuri lietojami tikai pēc komandas norādes. Jāvienojas arī par to, kur glabāt zāļu sarakstu, aprūpes dokumentus un pacienta vēlmes par ārstēšanu un hospitalizāciju.

Palūdziet komandas pārstāvim skaidri izstāstīt rīcību vakaros, naktīs un brīvdienās. Noskaidrojiet, cik ātri iespējams saņemt atbildi, kas ir rezerves kontakts un kādās situācijās jāzvana 113. Šāds plāns nav formāla lapa mapē. Tas samazina vilcināšanos, kad tuvinieks ir noguris un simptomi mainās strauji.

Kā novērtēt vai norāde palīdz

Pēc sarunas pierakstiet, ko komanda ieteica un kad jāvērtē rezultāts. Vērojiet ne tikai vienu skaitli vai simptomu, bet cilvēka kopējo labsajūtu, elpošanu, modrību, spēju atpūsties un droši norīt. Ja noteiktajā laikā uzlabojuma nav vai parādās jauna problēma, zvaniet atkārtoti.

Atkārtots zvans nav traucēšana. Situācija var mainīties pēc pirmās sarunas, un komandai vajadzīga jaunākā informācija. Precīzi pasakiet, kas veikts un kas noticis pēc tam. Tas palīdz saprast, vai nepieciešama vizīte, cita aprūpes pieeja vai neatliekama palīdzība.

Latvijas aprūpes konteksts

NVD publicē informāciju par paliatīvās aprūpes mobilajām komandām pacienta dzīvesvietā un pakalpojumu sniedzējiem. Konkrēto saziņas kārtību ģimene saņem no savas komandas. Plašāks pārskats par sistēmu, aprūpes mērķiem un ģimenes lomu atrodams galvenajā rakstā Hospisa aprūpe Latvijā.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai drīkst zvanīt ja neesmu pārliecināts

Jā. Jauna vai neskaidra pārmaiņa ir pietiekams iemesls konsultācijai, jo agrīns zvans var novērst smagāku krīzi.

Vai hospisa komandai var zvanīt naktī

Jāizmanto konkrētās komandas izsniegtais ārpusdarba laika kontakts. Latvijā nav viena universāla hospisa tālruņa numura visām komandām.

Ko darīt ja pacients vairs nevar norīt zāles

Jāsazinās ar komandu par citu zāļu ievades veidu. Zāles nedrīkst patvaļīgi sasmalcināt, izlaist vai dot citā devā.

Vai trokšņaina elpošana vienmēr nozīmē smakšanu

Nē. Dzīves pēdējās stundās skaņu var radīt sekrēti, tomēr par jaunu vai satraucošu pārmaiņu un redzamām ciešanām jāziņo komandai.

Vai pēkšņs apjukums ir sagaidāms

Tas var būt delīrijs ar ārstējamu cēloni. Par jaunu apjukumu, nemieru vai neparastu miegainību jāpaziņo aprūpes komandai.

Kad sāpes uzskatīt par nekontrolētām

Ja nozīmētais plāns nepalīdz, sāpes strauji pieaug vai atgriežas ātrāk nekā paredzēts, jāsazinās ar komandu bez gaidīšanas līdz nākamajai vizītei.

Ko darīt asiņošanas gadījumā

Par jaunu asiņošanu steidzami jāinformē komanda. Dzīvību apdraudošas spēcīgas asiņošanas gadījumā Latvijā jāzvana 113.

Vai aprūpētāja izsīkums ir iemesls zvanam

Jā. Ja tuvinieks vairs nevar droši turpināt aprūpi, komandai jāpalīdz pārskatīt vizītes, atelpu, papildu atbalstu vai aprūpes vietu.

Saistītie raksti

• Hospisa aprūpe Latvijā
• Kas ir elpas trūkums dzīves beigās
• Kā var palīdzēt pacientam ar elpas trūkumu

Avoti un tālāka lasīšana

Avoti atlasīti tieši par simptomu krīzēm, komandas sazvanīšanu, neatliekamām pazīmēm un aprūpētāja drošību.

• NVD par zvanu paliatīvās aprūpes mobilajai komandai dzīvesvietā
• NMPD par pazīmēm kad dzīvības apdraudējuma dēļ jāzvana 113
• NHS par simptomu pārmaiņām dzīves pēdējās stundās un dienās
• Kent NHS par zvanu komandai ja simptomi vairs nav kontrolēti
• Marie Curie par to kad zvanīt komandai neatliekamās situācijās paliatīvajā aprūpē
• Francijas HAS par zvanu komandai akūtu simptomu gadījumā mājās
• Francijas HAS par aprūpētāja izsīkumu un atelpas vajadzību
• Vācijas IQWiG par sāpēm elpas trūkumu un palīdzības komandu dzīves beigās
• Vācijas paliatīvās medicīnas vadlīnija par simptomu krīzēm un ģimenes atbalstu
• Palliaweb par zvanu komandai elpas trūkuma gadījumā
• Palliaweb par zvanu komandai delīrija un apjukuma gadījumā
• Palliaweb par rīcības plānu pēkšņas smagas asiņošanas riskam
• Japānas Vēža centrs par simptomu savlaicīgu paziņošanu ārstam vai māsai
• Japānas Vēža centrs par zvanu pēkšņa elpas trūkuma gadījumā
• NCI par simptomiem kuru dēļ jāzina kad zvanīt aprūpes komandai dzīves beigās
• Canadian Virtual Hospice par komandas kontaktiem un drošu palikšanu mājās
• CareSearch par zvanu un rīcību paliatīvās aprūpes krīzēs
• Austrālijas valdība par to kad zvanīt paliatīvās aprūpes komandai simptomu un pārslodzes dēļ

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.