Ko darīt, ja pacients atsakās no mutes kopšanas? Hospisa aprūpe ģimenēm

Ģimene saudzīgi piedāvā mutes kopšanu hospisa pacientam, respektējot viņa atteikšanos un cieņu dzīves beigās

Jautājums no sērijas par aprūpi dzīves beigās

Ko darīt, ja pacients atsakās no mutes kopšanas

Īsā atbilde

Ja pacients atsakās no mutes kopšanas, pirmais solis nav piespiest. Jāapstājas, mierīgi jānoskaidro, kas traucē, un jāmēģina saprast, vai atteikšanās saistīta ar sāpēm, bailēm, apjukumu, nogurumu, sliktu garšu, kaunu vai nepatīkamu iepriekšēju pieredzi.

Mutes kopšana dzīves beigās ir svarīga, jo tā var mazināt sausumu, slāpju sajūtu, aplikumu, plaisas, sāpes un nepatīkamu garšu. Tomēr tā nedrīkst kļūt par cīņu. Laba aprūpe respektē cilvēka robežas un meklē maigāku veidu, kā dot komfortu.

Kāpēc atteikšanās var notikt

Atteikšanās no mutes kopšanas ne vienmēr nozīmē, ka cilvēkam tā nav vajadzīga. Reizēm mute sāp, ir čūlas, sēnīte, asiņošana vai kairinājums. Reizēm cilvēks ir tik noguris, ka jebkurš pieskāriens šķiet par daudz. Reizēm viņš baidās aizrīties vai nejūtas droši, ja kāds tuvojas sejai.

Dzīves beigās seja, mute un elpa kļūst ļoti personiska zona. Ja cilvēks zaudē spēju pats ēst, dzert vai runāt, viņš var īpaši sargāt to mazo kontroli, kas vēl palikusi. Tāpēc atteikšanās ir signāls, nevis nepaklausība.

Vispirms jāapstājas

Ja pacients pagriež galvu, saspiež lūpas, atstumj roku, kļūst dusmīgs vai saspringst, darbība jāpārtrauc. Ģimene var pateikt, ka saprot, un pēc brīža mēģināt vēlreiz citā veidā. Šāda apstāšanās nav padošanās. Tā ir cieņa pret cilvēku.

Piespiešana var sabojāt uzticēšanos. Nākamajā reizē pacients var kļūt vēl vairāk aizsargājošs, jo atceras, ka viņa robežas netika respektētas. Hospisa aprūpē uzvara nav perfekti iztīrīta mute. Uzvara ir mazāks diskomforts bez pazemojuma.

Jāmeklē iemesls

Ģimene var ļoti vienkārši jautāt, vai sāp, vai ir slikta garša, vai nepatīk sūklītis, vai labāk gribētu mitru marli, vai var pamēģināt tikai lūpas. Ja cilvēks nevar atbildēt, jāvēro seja, grimases, klepus, elpa, ķermeņa saspringums un tas, kurā brīdī viņš pretojas.

Ja atteikšanās sākusies pēkšņi, jādomā par jaunu sāpju avotu mutē, apjukumu, sliktu dūšu, elpas trūkumu vai vispārēju stāvokļa pasliktināšanos. Tad mutes kopšanas problēma nav tikai mutes problēma. Tā var būt simptoms, kas jāizrunā ar māsu vai ārstu.

Jāpiedāvā mazāks solis

Dažreiz pilna mutes kopšana ir par daudz, bet pacients pieļauj vienu mazu darbību. Var sākt tikai ar lūpu samitrināšanu, pēc tam ar vienu vaiga pusi, pēc tam ar īsu pauzi. Ja cilvēks ir piekritis tikai lūpām, tad jāapstājas pie lūpām.

Ļoti svarīgi ir dot izvēli. Var jautāt, vai labāk tagad vai pēc desmit minūtēm, ar marli vai sūklīti, sēdus vai guļus, ar ūdeni vai aprūpes komandas ieteiktu mitrinātāju. Izvēle mazina sajūtu, ka ar cilvēku kaut ko dara bez viņa piekrišanas.

Kad mute jākopj īpaši saudzīgi

Īpaša piesardzība vajadzīga, ja pacients ir ļoti miegains, slikti norij, klepo pēc mitrināšanas, aizrijas, ir elpas trūkums vai nevar pats izspļaut šķidrumu. Tad nedrīkst liet mutē daudz ūdens. Drošāka var būt ļoti neliela mitrināšana un lūpu kopšana.

Ja ir čūlas, asiņošana, balts aplikums, slikta smaka, pietūkums vai stipras sāpes, nevajag berzt. Tas var pastiprināt sāpes un bailes. Šādā brīdī vajadzīgs profesionāls vērtējums, jo var būt infekcija, sēnīte vai cita ārstējama problēma.

Kā runāt ar pacientu

Runai jābūt īsai un mierīgai. Var teikt, ka mute izskatās sausa un ka jūs gribat tikai samitrināt lūpas. Var pateikt, ka viņš jebkurā brīdī drīkst pateikt nē. Šāds teikums bieži mazina spriedzi, jo cilvēks saprot, ka viņu nepiespiedīs.

Nevajag kaunināt par sliktu elpu, aplikumu vai netīrām protēzēm. Kauns var būt viens no iemesliem, kāpēc pacients atsakās. Labāk runāt par komfortu. Nevis mute ir jāiztīra, bet mēģināsim, lai mazāk sausina un mazāk velk lūpas.

Ja ir apjukums vai delīrijs

Apjukuma laikā cilvēks var nesaprast, kas notiek, un mutes kopšanu uztvert kā draudu. Tad palīdz pazīstama balss, lēna kustība, labs apgaismojums, īsi paskaidrojumi un viena darbība reizē. Dažreiz labāk, lai to dara cilvēks, kuru pacients visvairāk pieņem.

Ja pretošanās ir saistīta ar nemieru, halucinācijām, bailēm vai pēkšņu uzvedības maiņu, tas jāpasaka aprūpes komandai. Var būt jāārstē nevis atteikšanās, bet apjukums, sāpes, urīna aizture, aizcietējums vai cita slēpta problēma.

Ko ģimene var darīt bez spiediena

Var turēt lūpas mitras, piedāvāt ļoti īsu mutes mitrināšanu, nomainīt instrumentu, sasildīt vai atdzesēt ūdeni, izvēlēties brīdi, kad cilvēks ir mierīgāks, un sadalīt kopšanu vairākos mazos brīžos. Var arī vienkārši būt blakus un pamēģināt vēlāk.

Ja pacients pilnībā atsakās, ģimenei nevajag justies vainīgai. Svarīgi ir dokumentēt, kas tika mēģināts, ko pacients pieļāva un kas radīja diskomfortu. Šī informācija palīdz komandai izvēlēties citu risinājumu.

Kad jāiesaista speciālists

Māsa vai ārsts jāiesaista, ja atteikšanās atkārtojas vairākas reizes, ja pacients acīmredzami cieš no sausuma vai sāpēm, ja mutē ir čūlas, asiņošana, balti aplikumi, slikta smaka, aizrīšanās vai nespēja norīt zāles.

Speciālists var ieteikt citu kopšanas veidu, pārskatīt zāles, ieteikt līdzekli sausai mutei, izvērtēt sēnītes vai infekcijas iespēju un palīdzēt ģimenei saprast, cik daudz kopšanas šajā brīdī ir nepieciešams un cik daudz jau kļūst par slodzi.

Ko pierakstīt pirms sarunas ar komandu

Ģimenei palīdz īsas piezīmes. Kad pacients atteicās. Kas tieši tika piedāvāts. Vai atteikšanās bija mierīga vai ar bailēm. Vai bija grimases, klepus, aizrīšanās, asiņošana, slikta smaka vai balts aplikums. Vai pacients pieļāva lūpu mitrināšanu, bet nepieļāva pieskārienu mutē.

Šāda informācija nav kontrole kontroles pēc. Tā palīdz komandai saprast, vai vajadzīgs cits kopšanas līdzeklis, sāpju ārstēšana, sēnītes izvērtēšana, norīšanas drošības pārbaude vai vienkārši maigāks aprūpes ritms.

Latvijas konteksts

Mājas hospisa aprūpē Latvijā ģimene bieži ir tā, kas mutes kopšanu veic ikdienā. Tāpēc tuviniekiem vajadzīga nevis tikai norāde kopt muti, bet praktiska apmācība. Kā samitrināt. Ko darīt, ja cilvēks atsakās. Kā pazīt sāpju vai aizrīšanās risku.

Ja ģimene nezina, kā rīkoties, atteikšanās var pārvērsties strīdā. Laba komanda palīdz pārvērst šo situāciju par aprūpes plānu. Ko piedāvāt. Kad pārtraukt. Kad zvanīt. Kā saglabāt cilvēka cieņu.

Kopsavilkums

Ja pacients atsakās no mutes kopšanas, nevajag cīnīties. Jāapstājas, jāmeklē iemesls, jāsamazina darbības apjoms un jāpiedāvā izvēle. Mērķis ir komforts, nevis procedūras izpilde par katru cenu.

Mutes kopšana paliek svarīga arī tad, ja cilvēks ēd un dzer maz. Taču dzīves beigās aprūpes kvalitāti nosaka tas, vai cilvēkam kļūst vieglāk un vai viņa robežas tiek cienītas.

Biežākie jautājumi

Vai drīkst piespiest pacientu atvērt muti

Nē. Ja pacients pretojas, darbība jāpārtrauc un jāmeklē mierīgāks veids vai speciālista padoms.

Ko darīt, ja mute ir ļoti sausa, bet pacients atsakās

Var sākt tikai ar lūpu mitrināšanu un vēlāk mēģināt ļoti īsu mutes mitrināšanu, ja pacients to pieļauj.

Vai atteikšanās var nozīmēt sāpes

Jā. Tā var būt sāpju, čūlu, sēnītes, apjukuma, sliktas dūšas vai baiļu pazīme.

Kad jāsazinās ar māsu vai ārstu

Ja atteikšanās atkārtojas, ja ir sāpes, asiņošana, balts aplikums, čūlas, aizrīšanās vai nespēja norīt zāles.

Vai ģimenei jājusies vainīgai, ja neizdodas

Nē. Svarīgi ir rīkoties saudzīgi, nepiespiest un pastāstīt komandai, kas tieši notiek.

Saistītie raksti

Avoti un tālāka lasīšana

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Meklēt šajā emuārā