Kā saprast, ka ēdināšana rada vairāk kaitējuma nekā labuma? Hospisa aprūpe ģimenēm

Jautājums 120 no 200. Kā saprast, ka ēdināšana rada vairāk kaitējuma nekā labuma?

Īsā atbilde. Ēdināšana var kļūt par slogu, ja tā pacientam vairs nesniedz baudu vai atvieglojumu, bet atkārtoti izraisa klepu, aizrīšanos, elpas trūkumu, sāpes, sliktu dūšu, paniku, izteiktu nogurumu vai notiek pret cilvēka skaidri paustu nevēlēšanos. Viena pazīme pati par sevi vēl neļauj secināt, ka ēšana jāpārtrauc. Jāvērtē pacienta vēlme, modrība, norīšanas spēja, slimības posms un aprūpes mērķis.

Šādā brīdī rūpes nebeidzas. Mainās rūpju veids. Ģimene var pāriet no centieniem pabeigt porciju uz mutes kopšanu, maziem piedāvājumiem komfortam, drošu pozicionēšanu un mierīgu klātbūtni. Lēmums jāapspriež ar ārstniecības personu, jo apetītes mazināšanās, disfāgija un aspirācijas risks nav viens un tas pats.

Mazāka apetīte vēl nenozīmē kaitējumu

Smagas slimības laikā cilvēks bieži vēlas mazāk ēdiena. To var izraisīt nelabums, aizcietējums, sāpes, mutes sausums, zāļu iedarbība, nomāktība, apjukums vai organisma vajadzību mazināšanās dzīves beigās. Tādēļ nepietiek tikai saskaitīt apēstās karotes. Jāvēro, kā cilvēks jūtas pirms ēšanas, tās laikā un pēc tās.

Ja cilvēks labprāt apēd dažus kumosus, necieš un spēj droši norīt, neliels daudzums var saglabāt baudu un ierastu kopības sajūtu. Savukārt atkārtota pierunāšana pēc skaidra atteikuma var pārvērst rūpes par spiedienu. Pacienta griba ir būtiska arī tad, ja tuviniekiem atteikums šķiet biedējošs.

Ko ģimene var novērot vienas ēdienreizes laikā

Pirms piedāvājuma pārliecinieties, ka cilvēks ir pietiekami modrs, spēj noturēt uzmanību un elpo bez izteiktas piepūles. Pajautājiet, vai viņš vēlas ēst vai dzert. Ēšanas laikā vērojiet sejas izteiksmi, elpu, klepu, balss skanējumu, ēdiena palikšanu mutē un to, cik daudz spēka prasa katrs kumoss.

Pēc ēšanas pievērsiet uzmanību tam, vai nav ilgstoša klepus, elpas trūkuma, izteikta noguruma, panikas vai jauna mitra balss. Šīs pazīmes var liecināt par norīšanas grūtībām, taču ģimene pati nevar noteikt diagnozi. Noder īss pieraksts par to, kas tika dots, kādā pozā un kā pacients reaģēja. Tas palīdz komandai ieraudzīt pārmaiņu rakstu.

Norīšanas grūtības un aspirācijas risks

Klepus, aizrīšanās, atkārtota rīkles tīrīšana, mitra balss, ēdiena uzkrāšanās mutē un ļoti ilga maltīte var būt brīdinājuma pazīmes. Tās neapstiprina aspirāciju vienas pašas. Iespējama arī klusā aspirācija, kad materiāls nonāk elpceļos bez izteikta klepus. Tāpēc klepus neesamība nav drošības garantija.

Ja pazīmes atkārtojas, ēdināšana jāpārtrauc un jāsazinās ar māsu, ārstu vai rīšanas speciālistu. Komanda var izvērtēt pozu, ēdiena konsistenci, mutes stāvokli, zāļu formu un pacienta spēju sadarboties. Viena universāla konsistence vai poza nav droša visiem cilvēkiem.

Kaitējums nav tikai aizrīšanās

Ēdināšana var radīt lielāku slogu arī tad, ja tā izraisa sāpes mutē, sliktu dūšu, vemšanu, vēdera pilnumu, elpas trūkumu vai smagu nogurumu. Par slogu var kļūt arī ilgstošs konflikts, kad pacients novērš galvu, saspiež lūpas vai skaidri atsakās, bet ģimene turpina pierunāt.

Dzīves beigās organisma spēja pārstrādāt ēdienu un šķidrumu var mazināties. Piespiešana neaptur pamatslimības gaitu. Tā var atņemt mieru un radīt sajūtu, ka katra tikšanās atkal kļūs par cīņu ap šķīvi. Mērķis ir saglabāt cieņu, nevis sasniegt iepriekš noteiktu porcijas lielumu.

Vispirms jāmeklē mazināmi iemesli

Pirms mainīt aprūpes mērķi, komandai jāizvērtē sāpes, slikta dūša, aizcietējums, mutes iekaisums, sausums, sēnīšu infekcija, slikti pieguļošas protēzes, delīrijs, zāļu blaknes un neērta poza. Dažkārt neliels, konkrēts labojums atkal ļauj cilvēkam baudīt iecienītu garšu.

Jāņem vērā arī nogurums. Cilvēks var vēlēties ēst, bet nespēt izturēt garu maltīti. Tad var palīdzēt īsāks piedāvājums, mazāks daudzums un atpūta. Tomēr jebkurš pielāgojums jāpārtrauc, ja tas palielina ciešanas vai pacients to nevēlas.

Ko nozīmē komforta ēdināšana

Komforta ēdināšana nozīmē piedāvāt nelielu daudzumu pacienta baudai, ja viņš to vēlas, ir pietiekami modrs un spēj norīt ar pieņemamu drošību. Mērķis nav kaloriju norma. Mērķis ir garša, saikne un labsajūta. Pacients nosaka tempu un drīkst apstāties pēc viena kumosa.

Šāda pieeja nav vienota procedūra. Dažam cilvēkam piemērots būs mīksts ēdiens, citam tikai mutes mitrināšana. Ja komanda kopā ar pacientu un ģimeni pieņem, ka ēšana turpinās ar zināmu risku, jābūt skaidram plānam par daudzumu, pozu, apstāšanās pazīmēm un rīcību pasliktināšanās gadījumā.

Barošanas zonde un šķidrums vēnā

Zondes uzturs un šķidruma ievade vēnā ir medicīniskas intervences. To iespējamais ieguvums atkarīgs no diagnozes, slimības posma, prognozes, pacienta vēlmēm un konkrētā mērķa. Tās nav automātisks risinājums ikvienam cilvēkam, kurš ēd maz.

Zonde pilnībā neizslēdz aspirācijas risku, jo elpceļos var nonākt siekalas vai atvilnis no kuņģa. Mākslīgs uzturs un šķidrums var radīt arī infekciju, tūsku, sekrētu vai citas komplikācijas. Vienlaikus noteiktās situācijās šīm metodēm var būt jēgpilns mērķis. Tāpēc nevajag lietot vārdus vienmēr vai nekad. Vajadzīga individuāla saruna ar ārstējošo komandu.

Ko darīt ēdiena vietā

Ja ēšana vairs nav patīkama vai droša, rūpes turpinās ar mutes un lūpu mitrināšanu, saudzīgu tīrīšanu, ērtas pozas atrašanu, sāpju un elpas trūkuma mazināšanu un mierīgu klātbūtni. Mutes kopšana var mazināt sausumu, nepatīkamu garšu un diskomfortu.

Ģimene var piedāvāt pazīstamu smaržu, pieskārienu, mūziku vai sarunu. Šīs darbības nav mazāk vērtīgas par ēdināšanu. Tās ļauj turpināt rūpēties, nepakļaujot cilvēku procedūrai, kuru viņš vairs nespēj panest.

Kā runāt ar ģimeni bez vainošanas

Tuvinieku uzstājība parasti rodas no mīlestības un bailēm. Palīdz konkrēts novērojums. Var pateikt, ka redzat klepu un nogurumu pēc katra kumosa un vēlaties kopā ar komandu atrast saudzīgāku veidu. Nav jāapgalvo, ka ģimene dara kaut ko nepareizi.

Komandai jāizskaidro, ko drīkst piedāvāt, kad jāpārtrauc un kā kopt muti. Tuviniekiem ir svarīgi dzirdēt, ka slimības izraisīta ēšanas mazināšanās nav viņu nolaidība. Atteikšanās no mokošas ēdināšanas nav atteikšanās no cilvēka.

Kad jāsazinās ar komandu tajā pašā dienā

Ziņojiet komandai, ja pacients atkārtoti klepo vai aizrijas, balss pēc malka kļūst mitra, ēdiens paliek mutē, parādās sāpes, vemšana, jauns apjukums, drudzis vai izteikta miegainība. Sazinieties arī tad, ja ģimene vairs nezina, ko droši piedāvāt, vai ēdienreizes kļuvušas emocionāli nepanesamas.

Ja cilvēks pēkšņi nespēj elpot, runāt vai efektīvi klepot, tā ir neatliekama aizrīšanās situācija. Latvijā jāzvana 113 un jārīkojas pēc dispečera norādēm. Pirmās palīdzības paņēmienus drošāk apgūt praktiskās nodarbībās, nevis pirmoreiz izmēģināt pēc raksta lasīšanas.

Galvenais princips

Labs lēmums nav balstīts tikai porcijā vai svarā. Tas vērtē pacienta vēlmes, komfortu, risku un to, ko konkrētā darbība viņam dod šobrīd. Ja karote izraisa bailes, aizrīšanos vai ciešanas, mīlestības uzdevums ir apstāties, pamanīt un lūgt palīdzību.

Plašāks skaidrojums par aprūpes mērķiem un ģimenes atbalstu atrodams galvenajā rakstā Hospisa aprūpe Latvijā. Šis raksts paliek šaurs praktisks ceļvedis par ēdināšanas sloga izvērtēšanu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai mazāka apetīte vienmēr nozīmē, ka ēdināšana kaitē

Nē. Apetīte var mazināties dažādu iemeslu dēļ. Jāvērtē pacienta vēlme, simptomi, norīšana un aprūpes mērķis.

Vai klepus ēšanas laikā pierāda aspirāciju

Nē. Klepus ir brīdinājuma pazīme, bet diagnozei vajadzīgs profesionāls izvērtējums. Iespējama arī klusā aspirācija.

Vai barošanas zonde novērš aspirācijas risku

Ne pilnībā. Elpceļos var nonākt siekalas vai kuņģa saturs, tāpēc ieguvumi un slogs jāvērtē individuāli.

Vai biezināti šķidrumi vienmēr ir drošāki

Nē. Tie var palīdzēt dažiem cilvēkiem, bet nav piemēroti visiem. Konsistence jāizvēlas pēc individuāla izvērtējuma.

Ko nozīmē komforta ēdināšana

Tas ir neliels, pacienta vēlmei un spējām pielāgots piedāvājums, kura mērķis ir bauda un labsajūta, nevis porcijas pabeigšana.

Avoti un tālāka lasīšana

Avoti atlasīti atbilstoši raksta tēmai un aptver vairāku valstu veselības aprūpes pieredzi.

• NMPD Latvijā par aizrīšanos, ja ēdināšana kļūst bīstama
• NVD Latvijā par profesionālu atbalstu, kad ēdināšana dzīves beigās jāpielāgo
• NICE Lielbritānijā par ēdināšanu, dzeršanu un individuāliem aprūpes mērķiem
• Marie Curie Lielbritānijā par ēdināšanu, hidratāciju un mutes kopšanu
• Kent NHS par ēdināšanu un norīšanu dzīves beigās
• Leeds NHS par ēdināšanu, nogurumu un pacienta atteikšanos dzīves beigās
• Canadian Virtual Hospice par ēdināšanu komfortam dzīves beigās
• National Cancer Institute par ēdināšanu, norīšanas grūtībām un komfortu pēdējās dienās
• National Cancer Institute par ēdināšanu, zondes uzturu un iespējamo kaitējumu
• ASHA par ēdināšanu disfāgijas gadījumā un klusās aspirācijas risku
• CareSearch Austrālijā par ēdināšanu, šķidrumu un hidratācijas pierādījumiem
• CareSearch Austrālijā par ēdināšanu un praktisku aprūpi mājās
• Palliaweb Nīderlandē par ēdināšanu un uztura intervences mērķiem
• Palliaweb Nīderlandē par ēdināšanu miršanas posmā
• Haute Autorité de Santé Francijā par ēdināšanu, nepietiekamu uzturu un individuālu izvērtēšanu
• Japānas paliatīvās medicīnas biedrība par ēdināšanu, hidratāciju un sloga izvērtēšanu
• Healthify Jaunzēlandē par ēdināšanu un maziem malkiem pēdējās dzīves dienās

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.