Tatjana Jirgensone. Virsmāsa un hospisa aprūpes organizatore Latvijā
Īsā atbilde
Tatjana Jirgensone ir Latvijas medicīnas māsa, virsmāsa, aprūpes darba organizatore un profesionālās tālākizglītības lektore. Viņas pieredze savieno neatliekamo palīdzību, intensīvo terapiju, gastroenteroloģiju, klīniskos pētījumus un hospisa aprūpi. No 2022. gada jūnija līdz 2026. gada martam viņa bija sociālā uzņēmuma “Hospiss Māja” galvenā māsa, iesaistoties mobilās komandas izveidē un māsu darba vadībā.
Aiz amata nosaukuma ir darbs, ko ģimene pamana ļoti konkrēti. Vai kāds izskaidro notiekošo? Vai komanda zina, kas pacientam šobrīd vajadzīgs? Vai cilvēka vēlmes tiek uzklausītas arī tad, kad viņam spēka palicis maz? Tatjanas profesionālais dzīvesgājums ļauj ieraudzīt, kā aprūpes organizēšana satiekas ar klātbūtni pie pacienta.
Šis ir Tatjanas profesionālais portrets. Plašāks skaidrojums par aprūpes būtību lasāms galvenajā rakstā Hospisa aprūpe Latvijā, bet palīdzības saņemšanas soļi apkopoti praktiskajā ceļvedī ģimenei.
Atjaunots 2026. gada 8. novembrī.
No pirmā darba slimnīcā līdz māsas izglītībai
Tatjanas profesionālās gaitas veselības aprūpē sākās 1991. gadā Dobeles slimnīcā, strādājot par aprūpes palīdzi. No 1993. līdz 1995. gadam viņa strādāja Latvijas Onkoloģijas centrā. Šie gadi bija saskare ar slimnīcas ikdienu un cilvēkiem, kuru dzīvē ārstēšanās ienes gan cerību, gan neziņu.
1995. gadā Tatjana absolvēja Rīgas 5. medicīnas skolu un ieguva māsas diplomu. Tajā pašā gadā sākās darbs Rīgas 1. slimnīcas neatliekamās uzņemšanas nodaļā, kur viņa strādāja līdz 2009. gadam.
Izglītību viņa turpināja Latvijas Universitātē. 2010. gadā iegūts akadēmiskais bakalaura grāds veselības zinātnēs māszinībās, bet 2011. gadā profesionālais bakalaura grāds veselības zinātnēs māszinībās ar specializāciju anestezioloģijā, neatliekamajā un intensīvajā aprūpē.
Šāds profesionālais ceļš ietver gan prasmi rīkoties steidzamā situācijā, gan spēju rūpīgi novērot cilvēku. Vēlāk, aprūpējot pacientus ar smagām slimībām, abas šīs prasmes ir nozīmīgas. Jāpamana izmaiņas un vienlaikus jāsaglabā saprotama saruna ar pašu pacientu un viņa tuviniekiem.
Virsmāsa slimnīcā. Atbildība par cilvēkiem un darba kvalitāti
No 2010. līdz 2014. gadam Tatjana strādāja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” Neiroķirurģijas nodaļas intensīvās terapijas palātā. Šis darba posms saistīts ar pacientu aprūpi pēc neiroķirurģiskām operācijām un kritiskos veselības stāvokļos.
Pēc tam nozīmīga profesionālās darbības daļa bija saistīta ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas nodaļu. Par tās virsmāsu viņa strādāja aptuveni astoņus gadus, līdz 2022. gada jūnijam. Virsmāsas darbs ietvēra māsu un aprūpes personāla darba organizēšanu, aprūpes kvalitātes pārraudzību, pacientu drošību un darbinieku profesionālās pilnveides atbalstu.
Tatjana piedalījusies arī slimnīcas darba pārvaldībā. No 2017. līdz 2019. gadam Tatjana bija Medicīniskās aprūpes padomes priekšsēdētāja, savukārt no 2021. līdz 2022. gadam darbojās slimnīcas iepirkumu komisijā.
Gastroenteroloģijā viņas pieredze aptvēra iekaisīgo zarnu slimību pacientu aprūpi, tostarp Krona slimību un čūlaino kolītu, bioloģiskās terapijas procesa atbalstu un pacientu izglītošanu. Aprūpē tas nozīmē arī palīdzēt cilvēkam saprast savu ārstēšanās ikdienu un zināt, pie kā vērsties ar jautājumiem.
Hospisa virsmāsa un mobilās aprūpes komandas veidošana
No 2022. gada jūnija līdz 2026. gada martam Tatjana bija “Hospiss Māja” galvenā māsa. Šajā laikā viņa piedalījās mobilās hospisa aprūpes komandas izveidē, māsu darba organizēšanā un aprūpes procesu attīstīšanā.
Aprūpi mājās veido daudzi savstarpēji saistīti darbi. Jāsaplāno vizītes, jāvienojas par saziņu, jānodrošina nepieciešamās prasmes un jāsaskaņo rīcība ar ārstu un pārējiem komandas speciālistiem. Ģimenei savukārt vajadzīgs skaidrs cilvēks, pie kura vērsties, un saprotama atbilde uz jautājumu, ko darīt tālāk.
Tatjanas pienākumos ietilpa darbinieku apmācība, profesionāls atbalsts māsām, aprūpes standartu ieviešana un pilnveide, kā arī līdzdalība individuālo aprūpes plānu saskaņošanā. Galvenās māsas loma savieno klīnisku atbildību ar komandas vadību. Darba kārtībai jākalpo pacienta drošībai un vajadzībām.
Šeit iejūtība nav tikai sarunas tonis. Tā izpaužas arī sakārtotā darbā, savlaicīgi nodotā informācijā un gatavībā uzklausīt kolēģi, kuram konkrētā situācijā vajadzīgs atbalsts. Komanda labāk palīdz ģimenei, ja arī pašā komandā ir iespējams jautāt, apspriest un meklēt risinājumu.
Aprūpes pieejamība Latvijā un ģimenes atbalsts
Nacionālais veselības dienests norāda, ka valsts apmaksātie paliatīvās aprūpes mobilo komandu pakalpojumi pacienta dzīvesvietā tiek nodrošināti no 2024. gada 1. janvāra. Tie apvieno veselības aprūpi ar sociālo un psihosociālo atbalstu. Pakalpojuma saņemšanai ir konkrēti nosacījumi un nosūtīšanas kārtība.
2024. gada 11. aprīlī Tatjana piedalījās Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot”, kurā apsprieda pirmos mēnešus pēc jaunā pakalpojuma ieviešanas. Sarunā uzmanība bija pievērsta palīdzības pieejamībai un tam, kā ģimenei atrast informāciju.
Šī ir būtiska aprūpes organizēšanas daļa. Smagas slimības laikā ģimenei bieži vien nav spēka meklēt atbildes daudzās iestādēs. Speciālistu uzdevums ir izskaidrot pieejamo palīdzību un sadarbības kārtību. Pašreizējo informāciju par pieteikšanos vienmēr vērts pārbaudīt NVD un pie ārstējošā ārsta.
Pacienta griba un cieņa dzīves noslēgumā
Tatjanas publiskajās sarunās nozīmīga vieta ir cilvēka vēlmēm. Slimība neatņem cilvēkam vajadzību tikt uzklausītam. To palīdz atcerēties arī Pacientu tiesību likuma prasības par informāciju un piekrišanu ārstniecībai.
2023. gada 9. augustā Rus.LSM.lv publicēja Natālijas Mihailovas viedokļrakstu “Его воля”. Tajā izmantota Tatjanas pieredze, apspriežot pacienta gribas ievērošanu. Tas ir publicistisks skatījums uz ētiskiem jautājumiem, nevis individuāla ārstēšanas instrukcija.
2024. gada 4. novembra LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” materiālā Tatjana komentēja grūtības sāpju mazināšanā un pacientu aprūpē. Savukārt TV3 2025. gada 21. maija sižetā viņa runāja par palīdzību cilvēkam, kurš vēlas dzīves noslēgumu pavadīt mājās.
Šo sarunu kopīgā doma ir vienkārša un prasīga. Pacienta vietā nevar tikai pieņemt, ko viņš vēlas. Jautājumi par komfortu, aprūpes vietu un līdzcilvēku klātbūtni ir jāizrunā. Arī tad, ja atbildes ģimenei nav vieglas.
Lektore, kura profesionālo pieredzi nodod tālāk
Kopš 2018. gada Tatjana iesaistījusies medicīnas studentu praktiskajā apmācībā sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti, bet kopš 2021. gada darbojas Stradiņa slimnīcas profesionālās tālākizglītības kursos.
Slimnīcas publicētajā programmas “Mirstoša pacienta aprūpes īpatnības” aprakstā Tatjana Jirgensone ir nosaukta par lektori. Programma ietver fiziskā komforta, emocionālo un garīgo vajadzību, kultūras atšķirību un tuvinieku atbalsta jautājumus.
Viņas profesionālais ceļš atspoguļots arī Aprūpes skolas pieredzes stāstos. Ar Tatjanas lekciju var iepazīties blogā publicētajā Aprūpes skolas video.
Pieredzes nodošana ir vairāk nekā procedūras izskaidrošana. Tā palīdz topošajam speciālistam saprast, kā runāt ar ģimeni, kā pamanīt nedrošību un kā saglabāt profesionālas robežas, nezaudējot siltumu. Labs jautājums apmācībā var vēlāk kļūt par drošāku rīcību pie pacienta.
Darbs klīniskajos pētījumos
No 2022. gada decembra Tatjana strādā par klīnisko pētījumu māsu Stradiņa slimnīcas Zinātniskajā institūtā. Viņas pienākumi aptver pētījumu praktiskās norises atbalstu, dalībnieku vizīšu koordinēšanu, pētāmo zāļu aprites nodrošināšanu un dokumentāciju atbilstoši protokoliem.
Tatjanai ir pieredze otrās, trešās un ceturtās fāzes pētījumos. To tematika ietver multiplo sklerozi, Krona slimību, čūlaino kolītu, multifokālo motoro neiropātiju, hronisku nieru slimību un pulmonālo arteriālo hipertensiju.
Tatjana piedalījusies arī pētījumos, kuros iesaistīti “Novartis”, “Sanofi”, “Roche”, “Janssen”, “AbbVie”, “Pfizer”, “Eli Lilly”, “Novo Nordisk” un “Takeda”.
Klīnisko pētījumu darbā būtiska ir precizitāte un dalībnieka tiesību aizsardzība. Labas klīniskās prakses vadlīnijas veido starptautisku šā darba ietvaru.
Dalība profesionālajās un sabiedriskajās diskusijās
Par Tatjanas darba pieredzi lasāms arī Santas Raitas intervijā “Mirstošie pacienti ir ļoti dažādi” portālā Jauns.lv un žurnālā “Ko Ārsti Tev Nestāsta”.
2024. gada 20. martā notika “Hospiss LV” rīkotais otrais forums “Tiesības uz cieņpilnu nāvi”. Pasākuma pieteikumā Tatjana Jirgensone nosaukta dalībnieku vidū kā tā laika “Hospiss Māja” virsmāsa un Stradiņa slimnīcas tālākizglītības kursu lektore.
2024. gada 3. oktobrī Tatjana piedalījās VSAC “Zemgale” domnīcā. Iestādes publicētajā atskatā aprakstīta viņas lekcija “Cilvēku tiesības uz cieņpilnu nāvi”. Tajā uzsvērta ieklausīšanās cilvēka vēlmēs un atbalstoša klātbūtne.
Publiskās uzstāšanās palīdz profesionālo pieredzi padarīt pieejamu ārpus slimnīcas vai aprūpes komandas. Tās dod valodu jautājumiem, kurus ģimenei bieži ir grūti uzdot. Kā atšķirt palīdzību no liekas slodzes? Kā būt līdzās un vienlaikus respektēt otra cilvēka izvēli? Kā atbalstīt tuviniekus, kuri ir noguruši?
Ko šis dzīvesgājums stāsta par virsmāsas darbu
Tatjanas pieredzē sastopas dažādi veselības aprūpes ritmi. Neatliekamajā palīdzībā jāspēj rīkoties ātri. Ilgstošā slimībā vajadzīga pacietīga izskaidrošana. Klīniskajos pētījumos svarīga ir precīza kārtība. Dzīves noslēguma aprūpē visām šīm prasmēm jāpalīdz saglabāt cilvēka komfortu un cieņu.
Pasaules Veselības organizācija paliatīvo aprūpi saista ar pacienta un ģimenes dzīves kvalitāti, fizisko, psiholoģisko, sociālo un garīgo ciešanu mazināšanu. Virsmāsa palīdz šos principus iedzīvināt komandas ikdienā.
Profesionāla atbildība un cilvēcīgs siltums var pastāvēt kopā. Tie ir redzami rūpīgi organizētā darbā, skaidrā skaidrojumā, cieņpilnā jautājumā un brīdī, kad pacientam dod laiku atbildēt. Tieši šādu saikni starp zināšanām, vadību un klātbūtni palīdz ieraudzīt Tatjanas profesionālais portrets.
Biežākie jautājumi
Kas ir Tatjana Jirgensone?
Tatjana Jirgensone ir medicīnas māsa, virsmāsa, aprūpes darba organizatore un tālākizglītības lektore ar pieredzi slimnīcu aprūpē, klīniskajos pētījumos un hospisa aprūpē Latvijā.
Kad Tatjana Jirgensone strādāja par “Hospiss Māja” galveno māsu?
Tatjana Jirgensone šos pienākumus veica no 2022. gada jūnija līdz 2026. gada martam.
Ko dara hospisa virsmāsa?
Hospisa virsmāsa organizē māsu darbu, palīdz uzturēt aprūpes kvalitāti, atbalsta darbinieku apmācību un saskaņo aprūpi ar daudznozaru komandu. Konkrētie pienākumi ir atkarīgi no organizācijas.
Kur var iepazīties ar Tatjanas profesionālajām uzstāšanās reizēm?
Raksta avotos pieejami Latvijas Radio, LTV, TV3, Rus.LSM un VSAC “Zemgale” materiāli, kā arī Stradiņa slimnīcas kursa apraksts un Aprūpes skolas pieredzes stāsti.
Vai klīnisko pētījumu māsas darbs nozīmē būt galvenajai pētniecei?
Nē. Pētījumu māsas praktiskie pienākumi un galvenā pētnieka atbildība ir atšķirīgas lomas.
Avoti
- Jauns.lv. Santa Raita. Paliatīvās aprūpes virsmāsa Tatjana Jirgensone. “Mirstošie pacienti ir ļoti dažādi”. 07.01.2026.
- Latvijas Radio 1. Valsts apmaksāta paliatīvā aprūpe. Pirmie secinājumi pēc pakalpojuma ieviešanas. 11.04.2024.
- Latvijas Radio 11.04.2024. arhīvs un raidījuma viesi.
- LTV un LSM. “Aizliegtais paņēmiens”. Kāpēc smagi slimiem pacientiem aizvien ir jācieš sāpes? 04.11.2024.
- TV3. “Mēs runājam par dzīvību, nevis nāvi!” 21.05.2025.
- TV3. Paliatīvo aprūpi tagad iespējams saņemt arī dzīvesvietā. 16.03.2024.
- Stradiņa slimnīca. Mirstoša pacienta aprūpes īpatnības. Kursa programma un lektore Tatjana Jirgensone.
- Stradiņa slimnīca. Tālākizglītības kursi māsām.
- Medicine.lv. Otrais diskusiju forums “Tiesības uz cieņpilnu nāvi”. 19.03.2024.
- VSAC “Zemgale”. Domnīcas atskats un Tatjanas lekcija.
- Aprūpes skola. Pieredzes stāsti.
- Rus.LSM.lv. Natālija Mihailova. “Его воля”. 09.08.2023.
- NVD. Paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumi pacienta dzīvesvietā.
- Pacientu tiesību likums.
- Pasaules Veselības organizācija. Paliatīvā aprūpe.
- Eiropas Zāļu aģentūra. ICH E6 labas klīniskās prakses vadlīnijas.
Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.