Kādas pazīmes var liecināt, ka tuvojas dzīves beigas? Hospisa aprūpe ģimenēm
Jautājums 121 no 200: Kādas pazīmes var liecināt, ka tuvojas dzīves beigas?
Īsā atbilde: dzīves beigu tuvošanos visbiežāk rāda nevis viena pazīme, bet vairāku pārmaiņu kopums: cilvēks kļūst vājāks un miegaināks, mazāk ēd un dzer, retāk sarunājas, mainās elpošana, urinēšana un asinsrite. Šīs pārmaiņas katram notiek citādi, un pēc tām nevar droši nosaukt precīzu nāves dienu vai stundu.
Svarīgākais ģimenei nav pašai noteikt prognozi. Svarīgākais ir pamanīt izmaiņas, saudzīgi rūpēties par komfortu un savlaicīgi informēt hospisa vai paliatīvās aprūpes komandu. Daļa jaunu simptomu var būt ārstējami arī ļoti smagas slimības laikā.
Pazīmes var parādīties pakāpeniski
Nedēļās vai dienās pirms nāves cilvēks bieži vairāk guļ, ātrāk nogurst un arvien mazāk spēj piedalīties ikdienas darbībās. Viņam var būt grūtāk piecelties, pagriezties gultā, noturēt krūzi vai ilgstoši sarunāties. Interese par apkārt notiekošo var mazināties, jo organisma enerģija kļūst ierobežota.
Šādas pārmaiņas var būt dabiska slimības procesa daļa, bet straujš vājuma pieaugums var rasties arī infekcijas, asiņošanas, dehidratācijas, zāļu blakņu vai citas problēmas dēļ. Tāpēc par jaunu vai pēkšņu pasliktināšanos komandai jāziņo, nevis vienkārši jāpieņem, ka “tas ir beigu sākums”.
Mazāka vēlme ēst un dzert
Tuvojoties dzīves beigām, organisms parasti vairs neprasa tik daudz pārtikas un šķidruma. Cilvēks var apēst tikai dažus kumosus, izvēlēties vienu garšu vai vispār nevēlēties ēst. Tas bieži ir slimības procesa rezultāts, nevis ģimenes nolaidība.
Ēdienu un dzērienu drīkst piedāvāt nelielā daudzumā, ja cilvēks to vēlas, ir pietiekami modrs un droši norij. Nedrīkst piespiest. Ja parādās klepus, aizrīšanās, mitra balss, elpas trūkums vai ēdiens paliek mutē, ēdināšana jāpārtrauc un jāsazinās ar aprūpes komandu. Regulāra mutes un lūpu kopšana bieži dod vairāk komforta nekā uzstājīga dzirdināšana.
Vairāk miega un mazāk sarunu
Cilvēks var gulēt gandrīz visu dienu, grūtāk pamosties vai atbildēt tikai ar dažiem vārdiem. Tas nenozīmē, ka tuvinieka klātbūtnei vairs nav nozīmes. Var mierīgi runāt, nosaukt sevi, paskaidrot, ko darāt, turēt roku un atstāt telpā klusumu.
Ja cilvēks pēkšņi kļūst neparasti miegains pēc zāļu maiņas, viņu gandrīz nevar pamodināt vai elpošana kļūst ļoti lēna, par to nekavējoties jāziņo ārstniecības komandai vai jārīkojas pēc saņemtā krīzes plāna.
Mainīta elpošana
Pēdējās dienās vai stundās elpošana var kļūt seklāka, neregulāra, ar īsām pauzēm. Dažkārt rīklē uzkrājas sekrēts un elpošana skan skaļi vai burbuļojoši. Skaņa ģimenei var būt biedējoša, taču tā pati par sevi ne vienmēr nozīmē, ka cilvēks izjūt smakšanu.
Pacientu var saudzīgi pagriezt vai pacelt gultas galvgali, ja tas viņam ir ērti un komanda to ieteikusi. Sekrētu nevajadzētu mēģināt dziļi atsūkt vai piespiest cilvēku klepot bez profesionālas norādes. Ja elpas trūkums rada redzamas ciešanas, cilvēks ir satraukts, zilgans vai simptoms sākas pēkšņi, palīdzība jāmeklē nekavējoties.
Izmaiņas asinsritē un ķermeņa temperatūrā
Rokas un pēdas var kļūt vēsākas, āda bālāka vai plankumaina, īpaši uz pēdām un kājām. Pulss var kļūt vājāks, bet ķermeņa temperatūra svārstīties. Šīs pazīmes var rasties, asinsritei arvien vairāk koncentrējoties uz svarīgākajiem orgāniem.
Pacientu drīkst viegli apsegt, bet nevajag izmantot ļoti karstu termoforu vai elektrisko sildītāju, jo trausla āda var apdegt un cilvēks var nespēt pateikt, ka ir par karstu.
Mazāk urīna un pārmaiņas vēdera izejā
Samazinoties uzņemtā šķidruma daudzumam un nieru darbībai, urīna var kļūt mazāk, tas var būt tumšāks. Dažiem cilvēkiem rodas urīna vai vēdera izejas nesaturēšana. Aprūpē svarīga kļūst tīra, sausa āda, saudzīga pozicionēšana un piemēroti uzsūcošie līdzekļi.
Nemiers vai sāpes vēdera lejasdaļā var liecināt arī par pilnu urīnpūsli vai aizcietējumu, ko iespējams mazināt. Par šādām pazīmēm jāpastāsta māsai vai ārstam.
Apjukums, nemiers vai neparasti izteikumi
Cilvēks var kļūt apjucis, runāt par sen mirušiem cilvēkiem, vēlēties “doties mājās” vai šķist nemierīgs. Daļa cilvēku runā simboliski vai pievēršas atmiņām. Tuviniekiem nav jāstrīdas par dzirdētā pareizību; var mierīgi uzklausīt un pajautāt, kas cilvēkam nepieciešams.
Tomēr jauns apjukums vai izteikts nemiers var būt delīrijs, sāpes, elpas trūkums, urīna aizture, zāļu blakne vai cita ārstējama problēma. Īpaši tad, ja cilvēks cieš, mēģina izkāpt no gultas vai apdraud sevi, komandai jāziņo tajā pašā dienā.
Ko ģimene var darīt praktiski?
- Pierakstīt jaunas pārmaiņas un laiku, kad tās sākās.
- Jautāt komandai, kuras pazīmes ir sagaidāmas un par kurām jāzvana nekavējoties.
- Turpināt mutes kopšanu, ādas aprūpi un saudzīgu pozicionēšanu.
- Piedāvāt ēdienu vai dzērienu tikai pēc pacienta vēlmes un drošas norīšanas gadījumā.
- Runāt mierīgi un paskaidrot katru aprūpes darbību arī tad, ja pacients neatbild.
- Sagatavot vienuviet komandas tālruni, zāļu plānu un rīcību ārpus darba laika.
Kad vajadzīga steidzama palīdzība?
Nekavējoties jārīkojas saskaņā ar aprūpes plānu vai jāmeklē neatliekama palīdzība, ja rodas pēkšņa stipra asiņošana, smags elpas trūkums, krampji, nepanesamas sāpes, trauma vai cita akūta situācija. Arī tad, ja ģimene vienkārši nav pārliecināta, vai redzamais ir sagaidāms, ir pareizi piezvanīt komandai.
Galvenais, ko atcerēties
Pazīmes, ka tuvojas dzīves beigas, nav precīzs pulkstenis. Tās ir norāde, ka cilvēka vajadzības mainās un aprūpei jākļūst vēl saudzīgākai, uzmanīgākai un vairāk vērstai uz komfortu.
Ģimenei nav jāpaliek vienai ar minējumiem. Labs hospisa aprūpes plāns izskaidro, ko var mierīgi pieņemt, ko iespējams mazināt un kam zvanīt, kad situācija mainās.
Avoti un tālāka lasīšana
Rakstā izmantoti vairāku valstu profesionāli un publiski pieejami avoti. Individuāli medicīniski lēmumi vienmēr jāpieņem kopā ar ārstniecības personu.
- National Cancer Institute, ASV: Last Days of Life
- NICE, Lielbritānija: Care of dying adults in the last days of life
- Marie Curie, Lielbritānija: Stages of dying
- Hospice UK: What to expect in the last few days
- Canadian Virtual Hospice: Final weeks and days, what to expect
- CareSearch, Austrālija: The dying patient
- Healthdirect, Austrālija: The physical process of dying
Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.
