Ko darīt, ja pacients aizrijas? Hospisa aprūpe ģimenēm

Īsā atbilde. Ja pacients aizrijas, vispirms jānovērtē, vai viņš spēj elpot, runāt un skaļi, efektīvi klepot. Ja klepus ir spēcīgs, cilvēku mudina turpināt klepot, pārtrauc ēdināšanu un cieši vēro. Ja pacients nespēj runāt, elpot vai efektīvi klepot, kļūst zilgans vai zaudē samaņu, iespējams pilns elpceļu nosprostojums. Latvijā nekavējoties jāzvana 113 un jārīkojas pēc dispečera norādēm.

Aizrīšanās ir laika ziņā kritiska situācija, taču ne katrs klepus ir pilns elpceļu nosprostojums. Mierīga atšķiršana palīdz neizdarīt darbības, kas var pasliktināt stāvokli. Šis raksts skaidro pamatprincipus ģimenei, bet pirmās palīdzības paņēmienus drošāk apgūt praktiskā apmācībā. Plašāks pārskats par aprūpes organizēšanu un ģimenes atbalstu pieejams galvenajā rakstā Hospisa aprūpe Latvijā.

Vispirms pārtrauciet ēdināšanu

Ja ēšanas vai dzeršanas laikā sākas pēkšņs klepus, nekavējoties pārtrauciet dot nākamo kumosu, malku vai tableti. Nevajag mēģināt iestrēgušo ēdienu noskalot ar ūdeni. Papildu šķidrums var nonākt elpceļos vai apgrūtināt klepošanu.

Palieciet pie cilvēka un ātri novērtējiet viņa elpošanu. Pajautājiet, vai viņš spēj runāt. Vērojiet, vai klepus ir skaļš un spēcīgs, vai arī tikai vājš un kluss. Šī atšķirība palīdz saprast, vai gaiss vēl plūst caur elpceļiem.

Ja klepus ir efektīvs

Efektīvs klepus ir skaļš, cilvēks spēj ievilkt elpu un parasti var pateikt vismaz dažus vārdus. Šādā situācijā klepus ir organisma galvenais aizsargmehānisms. Mudiniet pacientu turpināt klepot un neatstājiet viņu vienu.

Kamēr klepus ir efektīvs, nevajag sist pa muguru vai veikt vēdera grūdienus. Šādas darbības var pārvietot daļēju nosprostojumu un padarīt to pilnīgu. Nedodiet ēdienu, ūdeni vai zāles. Ja klepus kļūst vājš, elpošana pasliktinās vai cilvēks vairs nespēj runāt, situācija ir kļuvusi neatliekama.

Pilna elpceļu nosprostojuma pazīmes

Par smagu nosprostojumu var liecināt nespēja runāt, elpot vai efektīvi klepot. Cilvēks var satvert kaklu, kļūt ļoti satraukts, zilgans vai strauji zaudēt spēkus. Klepus var būt kluss vai izzust pavisam. Šādā brīdī nav jāgaida, vai stāvoklis pāries pats.

Zvaniet 113 un ieslēdziet tālruni skaļrunī. Nosauciet precīzu adresi, durvju kodu, stāvu un pasakiet, ka cilvēks nevar elpot vai efektīvi klepot. Atbildiet uz dispečera jautājumiem un izpildiet norādes. Ja nav SIM kartes, tālrunis ir bloķēts vai pieejami tikai ārkārtas zvani, var izmantot vienoto numuru 112.

Pirmās palīdzības pamatsecība

NMPD publiskajā algoritmā pieaugušam cilvēkam ar neefektīvu klepu paredz sitienus starp lāpstiņām un, ja tie nepalīdz, vēdera grūdienus. Parasti veic līdz pieciem asiem sitieniem starp lāpstiņām, pēc katra pārbaudot, vai svešķermenis ir iznācis. Ja nosprostojums saglabājas, veic līdz pieciem vēdera grūdieniem un turpina mainīt šīs darbības, kamēr ierodas palīdzība vai cilvēks zaudē samaņu.

Trauslam, smagi slimam pacientam šie paņēmieni var radīt savainojumu, tomēr pilns elpceļu nosprostojums ir tūlītējs dzīvības apdraudējums. Tieši tāpēc jāzvana 113, jārīkojas pēc dispečera norādēm un vēl pirms krīzes pirmās palīdzības prasmes jāapgūst praktiski. Grūtniecei vai cilvēkam, kuram vēdera grūdienus nav iespējams veikt, nepieciešama pielāgota rīcība, ko izskaidro dispečers vai apmācīts speciālists.

Ja pacients zaudē samaņu

Ja cilvēks zaudē samaņu, uzmanīgi noguldiet viņu uz stingras virsmas un turpiniet saziņu ar 113 dispečeru. Ja viņš neelpo normāli, jāsāk atdzīvināšanas darbības atbilstoši dispečera norādēm un savām apgūtajām prasmēm. Neatliekamās palīdzības operators pa tālruni palīdzēs noteikt secību.

Ja mutē skaidri redzams un viegli sasniedzams priekšmets, to var uzmanīgi izņemt. Nevajag akli bāzt pirkstus mutē vai meklēt priekšmetu dziļi rīklē. Šāda rīcība var iestumt nosprostojumu vēl dziļāk un savainot audus.

Ko nedrīkst darīt

• Nedodiet ūdeni, ēdienu vai tabletes, lai noskalotu iestrēgušu kumosu.
• Neveiciet aklu pirkstu pārbaudi mutē.
• Neatstājiet cilvēku vienu, lai meklētu palīdzības tālruni citā telpā.
• Neatliekiet zvanu 113, gaidot hospisa vai paliatīvās aprūpes komandas atbildi.
• Nepaļaujieties uz nepārbaudītu atsūkšanas ierīci kā standarta pirmo palīdzību.
• Neturpiniet ēdināšanu uzreiz pēc epizodes tikai tāpēc, ka klepus ir pārgājis.

Paliatīvs aprūpes plāns neatceļ palīdzību

Paliatīvā aprūpe un lēmums neveikt kardiopulmonālu atdzīvināšanu automātiski nenozīmē, ka aizrīšanās gadījumā neko nedara. Šādi lēmumi attiecas uz konkrētām situācijām un jāizskaidro ārstējošajai komandai. Ģimenei nevajadzētu pašai minēt, vai neatliekama palīdzība atbilst pacienta vēlmēm.

Ja pacients spēj pieņemt lēmumus, ar viņu iepriekš jārunā par rīcību krīzes gadījumā. Ja ir dokumentēts individuāls aprūpes plāns, tam jābūt saprotamam arī tuviniekiem un aprūpētājiem. Tomēr akūtā brīdī, ja plāns nav skaidrs un cilvēks nevar elpot, drošā rīcība ir zvanīt 113 un izstāstīt situāciju.

Pēc aizrīšanās epizodes

Pat tad, ja svešķermenis ir iznācis un elpošana atjaunojusies, pēc vēdera grūdieniem vai smagas aizrīšanās vajadzīgs medicīnisks izvērtējums. Var būt savainojumi, atlicis svešķermeņa fragments vai materiāls nonācis elpceļos. NMPD iesaka sazināties ar mediķiem arī tad, ja pirmajā brīdī šķiet, ka viss ir beidzies labi.

Vērojiet jaunu elpas trūkumu, sāpes, ilgstošu klepu, mitru balsi, drudzi, neparastu miegainību vai apjukumu. Par šīm pazīmēm ziņojiet ārstniecības personai. Neatsāciet ierasto ēdināšanu, kamēr nav skaidrs, ka tas ir droši.

Kā mazināt atkārtošanās risku

Pēc epizodes jāpārskata pacienta modrība, poza, ēdiena konsistence, kumosu lielums, ēšanas temps, mutes stāvoklis un zāļu forma. To dara kopā ar ārstu, māsu, logopēdu vai citu rīšanas speciālistu. Biezināti šķidrumi, biezenis vai sasmalcinātas tabletes nav universāli drošs risinājums un tos nevajag ieviest patvaļīgi.

Ģimenei var palīdzēt rakstisks plāns ar atļauto ēdiena konsistenci, piemērotāko pozu, pazīmēm, pie kurām maltīti pārtrauc, un tālruņa numuriem. Saistīts praktisks skaidrojums atrodams rakstā Kā mazināt aizrīšanās risku.

Komforts un drošība nav pretmeti

Dzīves beigās cilvēks var vēlēties baudīt nelielu daudzumu iecienīta ēdiena, lai gan rīšana nav pilnīgi droša. Šādu lēmumu pieņem kopā ar pacientu un ārstējošo komandu, līdzsvarojot viņa vēlmes, komfortu un risku. Tas nav tas pats, kas ignorēt atkārtotu aizrīšanos.

Plānā jābūt skaidram, ko drīkst piedāvāt, kad nekavējoties apstāties un kā rīkoties, ja cilvēks vairs nespēj elpot. Ģimenei ir svarīgi zināt, ka savlaicīgs zvans pēc palīdzības nav aprūpes neveiksme. Tā ir atbildīga rīcība situācijā, kuru mājās vienmēr nevar droši atrisināt.

Ko sagatavot jau iepriekš

• Redzamā vietā turiet adresi, durvju kodu un numuru 113.
• Noskaidrojiet, kurš atvērs durvis mediķiem.
• Apgūstiet pirmo palīdzību praktiskā nodarbībā.
• Lūdziet komandai rakstiski izskaidrot rīšanas un krīzes plānu.
• Pārskatiet plānu, ja mainās modrība, elpošana vai spēja norīt.

Galvenais princips

Ja pacients aizrijas, vērtējiet elpošanu un klepus spēku, pārtrauciet ēdināšanu un palieciet blakus. Efektīva klepus laikā mudiniet klepot un vērojiet. Ja klepus kļūst neefektīvs vai cilvēks nespēj elpot un runāt, nekavējoties zvaniet 113 un rīkojieties pēc dispečera norādēm.

Visdrošākā ģimene nav tā, kura mēģina visu atrisināt viena. Visdrošākā ir tā, kura atpazīst robežu starp novērošanu un neatliekamu rīcību, jau iepriekš zina palīdzības numuru un pēc epizodes lūdz profesionāli pārskatīt turpmāko ēdināšanu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Ko darīt, ja pacients klepo skaļi un spēj elpot?

Pārtrauciet ēdināšanu, mudiniet turpināt klepot, palieciet blakus un vērojiet, vai klepus un elpošana nepasliktinās.

Kad nekavējoties jāzvana 113?

Ja pacients nespēj elpot, runāt vai efektīvi klepot, kļūst zilgans, strauji zaudē spēkus vai samaņu.

Vai drīkst dot ūdeni, lai noskalotu iestrēgušu kumosu?

Nē. Ūdens vai nākamais kumoss var pasliktināt nosprostojumu vai nonākt elpceļos.

Vai drīkst ar pirkstiem meklēt priekšmetu mutē?

Tikai skaidri redzamu un viegli sasniedzamu priekšmetu drīkst uzmanīgi izņemt. Akla pirkstu pārbaude var to iestumt dziļāk.

Vai paliatīvs aprūpes plāns nozīmē, ka aizrīšanās gadījumā nepalīdz?

Nē. Rīcība jāizrunā individuāli, bet neskaidrā akūtā situācijā, kad cilvēks nevar elpot, jāzvana 113 un jāizstāsta dispečeram viss zināmais.

Vai pēc veiksmīgas palīdzības vajadzīgs medicīnisks izvērtējums?

Jā. Pēc smagas aizrīšanās vai vēdera grūdieniem jāsazinās ar mediķiem, jo iespējami savainojumi vai atlikušas elpceļu problēmas.

Avoti un tālāka lasīšana

Avoti atlasīti tieši raksta tēmai un aptver Latvijas un vairāku ārvalstu pieredzi.

• NMPD Latvijā par to, ko darīt, ja pacients aizrijas un elpceļos ir svešķermenis
• NMPD Latvijā par to, kad zvanīt 113, ja pacients aizrijas
• NMPD Latvijā par to, ko teikt dispečeram, ja pacients aizrijas
• VUGD Latvijā par numuru 112, ja pacients aizrijas un 113 nav sazvanāms
• Resuscitation Council UK par pirmo palīdzību, ja pieaugušais aizrijas
• NHS Lielbritānijā par pirmās palīdzības rīcību, ja pacients aizrijas
• RCSLT Lielbritānijā par rīšanas risku un aprūpes plānu, ja pacients aizrijas
• NICE Lielbritānijā par aprūpi pēdējās dienās un rīcību, ja pacients aizrijas
• Amerikas Sirds asociācija par pieaugušo neatliekamo palīdzību, ja pacients aizrijas
• Amerikas Sarkanais Krusts par pirmo palīdzību, ja pacients aizrijas
• MedlinePlus ASV par neatliekamo palīdzību, ja pacients aizrijas
• ANZCOR Austrālijā un Jaunzēlandē par elpceļu aprūpi, ja pacients aizrijas
• Healthdirect Austrālijā par to, ko darīt, ja pacients aizrijas
• St John Jaunzēlandē par pirmo palīdzību, ja pacients aizrijas
• Nīderlandes Sarkanais Krusts par pirmo palīdzību, ja pacients aizrijas
• Vācijas Sarkanais Krusts par pirmo palīdzību, ja pacients aizrijas
• Francijas Sarkanais Krusts par pirmo palīdzību, ja pacients aizrijas
• Canadian Virtual Hospice par rīšanas grūtībām un aprūpi, ja pacients aizrijas

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.