Vai zondes barošana dzīves beigās vienmēr palīdz? Hospisa aprūpe ģimenēm

Īsā atbilde

Zondes barošana dzīves beigās nepalīdz vienmēr. Tā ir medicīniska iejaukšanās, kuras jēga atkarīga no diagnozes, prognozes, rīšanas grūtību cēloņa, pacienta vēlmēm un konkrētā mērķa. Pēdējās dzīves dienās, kad organisms vairs nespēj uzturu izmantot kā agrāk, zonde var radīt vairāk sloga nekā ieguvuma.

Citā slimības posmā zonde var būt pamatota, piemēram, ja rīšanas traucējums ir pārejošs un gaidāma atveseļošanās vai ja uzturs palīdz pabeigt ārstēšanu ar reālu ieguvumu. Tāpēc drošs jautājums nav tas, vai zonde ir laba vai slikta. Jājautā, ko tā var dot tieši šim cilvēkam tieši tagad.

Vispirms jānosauc mērķis

Lēmums kļūst skaidrāks, ja ārsts nosauc vienu sasniedzamu mērķi. Tas var būt atveseļošanās pēc pārejoša traucējuma, spēka saglabāšana noteiktam ārstēšanas posmam vai komforta uzlabošana. Vārdi dot uzturu paši par sevi vēl nepasaka, kāds ieguvums gaidāms un cik ātri to varēs novērtēt.

Jāvienojas arī par pazīmēm, kas rādīs, ka mērķis nav sasniegts. Ja pieaug slikta dūša, vēdera pilnuma sajūta, tūska, sekrēti, nemiers vai vajadzība pacientu ierobežot, slogs var kļūt lielāks. Iepriekš noteikta pārskatīšana pasargā no situācijas, kurā iejaukšanās turpinās tikai tāpēc, ka reiz sākta.

Slimības posmi nav vienādi

Cilvēks ar pārejošu rīšanas traucējumu pēc ārstēšanas nav tādā pašā situācijā kā cilvēks aktīvā miršanas fāzē. Arī progresējoša demence, galvas un kakla audzējs, ALS, cita neiroloģiska slimība un zarnu nosprostojums rada atšķirīgus jautājumus. Viena vispārīga atbilde visām diagnozēm nav medicīniski droša.

Paliatīvā aprūpe var ilgt mēnešus vai ilgāk. Šajā laikā uztura atbalstam dažkārt ir skaidrs ieguvums. Pēdējās dzīves dienās aprūpes mērķis biežāk kļūst par mutes komfortu, simptomu mazināšanu un mieru. Ārstam jāizskaidro, kurā posmā atrodas konkrētais pacients un cik droša ir prognoze.

Kādi var būt iespējamie ieguvumi

Zonde var palīdzēt, ja gremošanas trakts darbojas, uztura trūkums ir novēršams un pacientam ir pietiekama prognoze, lai ieguvumu sajustu. Tā var būt īslaicīga daļa no ārstēšanas vai ilgāks atbalsts noteiktām slimībām. Šādā situācijā svarīgs ir arī pacienta viedoklis par procedūru un tās ikdienas slogu.

Ieguvumu nevajag vērtēt tikai pēc ievadīto kaloriju daudzuma. Jāskatās, vai uzlabojas spēks, pašsajūta, brūču dzīšana vai iespēja turpināt pacientam nozīmīgu ārstēšanu. Ja šīs pārmaiņas nav paredzamas, tehniski ievadīts uzturs var neizmainīt slimības gaitu.

Kādi var būt riski un slogs

Atkarībā no zondes veida iespējams diskomforts, caureja, slikta dūša, atvilnis, ādas kairinājums, infekcija, nosprostojums vai zondes izkrišana. Ļoti vājš vai apjucis cilvēks var mēģināt zondi izraut. Tas dažkārt noved pie atkārtotām procedūrām vai ierobežojošiem pasākumiem, kas neatbilst komforta mērķim.

Zonde arī pilnīgi nenovērš aspirāciju. Elpceļos var nonākt siekalas vai kuņģa saturs. Uztura un šķidruma daudzums dažās situācijās var palielināt tūsku, sekrētus vai elpošanas slodzi. Šie riski nenozīmē, ka zonde nekad nav pieļaujama. Tie ir jānosauc, lai piekrišana būtu informēta.

Progresējošas demences gadījumā vajadzīga īpaša piesardzība

Starptautiskās geriatrijas rekomendācijas progresējošas demences gadījumā bieži dod priekšroku saudzīgai barošanai ar roku, nevis automātiskai zondes ievietošanai. Šis secinājums attiecas uz konkrētu pacientu grupu un nav mehāniski pārnesams uz visām slimībām.

Ja cilvēks pats vairs nevar pieņemt lēmumu, jāņem vērā viņa agrāk paustās vēlmes, vērtības un medicīniskais ieguvums. Ģimenei nav jāmin, ko ārsts uzskata par pareizu. Komandai saprotami jāizskaidro paredzamais ieguvums, risks un saudzīgākās alternatīvas.

Ēšana labsajūtai un mutes kopšana

Ja pacients vēl vēlas ēst, ir pietiekami modrs un spēj norīt ar pieņemamu drošību, var piedāvāt nelielu daudzumu iecienīta ēdiena baudai. Mērķis nav pabeigt porciju. Pacients nosaka tempu un drīkst apstāties pēc viena kumosa. Pie klepus, aizrīšanās vai izteikta noguruma ēdināšana jāpārtrauc.

Ja norīšana vairs nav droša, rūpes nepazūd. Regulāra mutes tīrīšana, lūpu mitrināšana, ērta poza, simptomu mazināšana un mierīga klātbūtne var sniegt vairāk komforta nekā uztura ievadīšana. Sausa mute ne vienmēr nozīmē, ka organismam nepieciešams liels šķidruma daudzums.

Ja zonde jau ir ievietota

Jau ievietotas zondes turpināšana nav tas pats lēmums, kas jaunas zondes ievietošana. Ārstam jāvērtē, vai uzturs joprojām palīdz sasniegt pacienta mērķi, vai tas rada jaunus simptomus un vai barošanas apjoms atbilst organisma spējai to panest. Iepriekšējais lēmums nav jāuzskata par nemaināmu uz visu atlikušo dzīvi.

Ģimene nedrīkst pati pēkšņi pārtraukt vai mainīt zondes uzturu. Komandai jāizskaidro, ko turpinās darīt komfortam, kā kops zondi un kādas pazīmes nozīmē, ka plāns jāpārskata. Arī lēmums samazināt vai pārtraukt konkrētu iejaukšanos nenozīmē aprūpes pārtraukšanu.

Laikā ierobežots izmēģinājums

Ja ieguvums nav skaidrs, dažkārt var apsvērt laikā ierobežotu izmēģinājumu. Pirms tā sākšanas jāvienojas, ko vēlas panākt, cik ilgā laikā un pēc kādām pazīmēm izlems turpināt vai pārtraukt. Šāda pieeja nav piemērota katram pacientam, un lēmumu pieņem ārstējošā komanda.

Izmēģinājums nav godīgs, ja nav iespējams to pārtraukt arī tad, kad tas rada ciešanas. Ģimenei jāzina, ka medicīniskas iejaukšanās pārskatīšana nav pacienta pamešana. Aprūpe turpinās arī tad, ja konkrēts līdzeklis vairs nepalīdz sasniegt pacienta mērķi.

Kopīga lēmuma pieņemšana

Sarunā jāpiedalās pacientam, ja viņš spēj paust gribu, ārstam, māsai un cilvēkiem, kurus pacients vēlas iesaistīt. Ģimenei jādod laiks jautājumiem. Lēmumu nevajadzētu pieņemt steigā, vainas sajūtā vai ar solījumu, ka zonde noteikti paildzinās dzīvi.

Ja tuvinieku domas atšķiras, noder kopīga saruna ar vienu skaidru medicīnisko skaidrojumu. Var lūgt otru profesionālu viedokli vai paliatīvās aprūpes konsultāciju. Strīdu nevajag pārvērst par cīņu starp barošanu un nebarošanu. Jautājums ir par pacienta ieguvumu un cieņu.

Ko jautāt ārstam

Jautājiet, kāds ir mērķis, cik ticams ir ieguvums un cik ātri to varēs pamanīt. Noskaidrojiet zondes veidu, ievietošanas slogu, iespējamos sarežģījumus un to, kas mainīsies ikdienas aprūpē. Vaicājiet arī, kā rīkosies, ja pacients zondi nepanes vai stāvoklis turpina pasliktināties.

Svarīgi pajautāt, kādas ir alternatīvas. Vai iespējama rīšanas izvērtēšana. Vai droša ir neliela ēšana labsajūtai. Kā kopt muti. Kā mazināt sliktu dūšu, sāpes un slāpju sajūtu. Konkrētas atbildes palīdz ģimenei saprast, ka aprūpes turpināšana nav atkarīga tikai no vienas procedūras.

Latvijas ģimenei svarīgais

Latvijā par zondes ievietošanu un turpmāko aprūpi jārunā ar ārstējošo ārstu un māsu, bet mājās arī ar paliatīvās aprūpes komandu, ja tā iesaistīta. Ģimenei jāsaņem rakstiski norādījumi par zondes kopšanu, uztura ievadi, iespējamām problēmām un kontaktu ārpus plānotas vizītes.

Plašāks aprūpes mērķu un sistēmas pārskats ir rakstā Hospisa aprūpe Latvijā. Šis raksts ir šaurs skaidrojums par zondes barošanas lēmumu. Tas nevar aizstāt individuālu prognozes, diagnozes, rīšanas un pacienta gribas izvērtējumu.

Kad palīdzība vajadzīga steidzami

Steidzami jāsazinās ar komandu, ja zonde izkrīt vai nosprostojas, ievietošanas vieta asiņo, ir stipras sāpes, atkārtota vemšana, vēdera uzpūšanās, jauns elpas trūkums, drudzis vai straujš apjukums. Zondi nedrīkst patvaļīgi ievietot atpakaļ vai skalot ar līdzekli, ko komanda nav norādījusi.

Ja cilvēks neelpo, zaudē samaņu, viņam ir smaga aizrīšanās vai cita dzīvībai bīstama situācija, Latvijā jāzvana 113 un jārīkojas pēc dispečera norādēm. Ģimenei jau pirms izrakstīšanas mājās jāzina, kurš palīdzēs ar zondi vakaros, naktī un brīvdienās.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai zonde vienmēr paildzina dzīvi?

Nē. Ieguvums ir atkarīgs no slimības, prognozes, atgriezeniskas problēmas, pacienta vēlmēm un tā, vai uzturu organisms vēl spēj izmantot.

Vai zonde pilnīgi novērš aspirāciju?

Nē. Elpceļos joprojām var nonākt siekalas vai kuņģa saturs, tādēļ zonde pati par sevi neizslēdz aspirācijas risku.

Kad zondes barošana var būt pamatota?

Tā var būt pamatota, ja ir skaidrs un sasniedzams mērķis, piemēram, pārejošas rīšanas grūtības vai ārstēšanas posms, kurā gaidāms reāls ieguvums.

Vai atteikšanās no zondes nozīmē atteikšanos no aprūpes?

Nē. Turpinās mutes kopšana, simptomu mazināšana, droša ēdiena piedāvāšana, ja tā iespējama, pozicionēšana, klātbūtne un ģimenes atbalsts.

Vai ģimene var lūgt izmēģinājuma periodu?

Dažās situācijās ar ārstu var vienoties par laika ziņā ierobežotu izmēģinājumu, iepriekš nosakot mērķi un pazīmes, pēc kurām vērtēs ieguvumu vai slogu.

Vai jau ievietota zonde dzīves pēdējās dienās vienmēr jāpārtrauc?

Nē. Jau ievietotas zondes turpināšana ir atsevišķs lēmums, kurā ārsts vērtē pacienta stāvokli, ieguvumu, slogu un agrāk paustās vēlmes.

Vai zonde var palīdzēt pēc insulta vai neiroloģiskas slimības gadījumā?

Dažkārt jā, īpaši tad, ja ir skaidrs mērķis un paredzams ieguvums. Lēmums jāpieņem konkrētās diagnozes un prognozes kontekstā.

Saistītie raksti

Avoti un tālāka lasīšana

Avoti atlasīti tieši par zondes barošanu dzīves beigās, mākslīgo uzturu, aspirācijas risku, ēšanu labsajūtai un kopīgu medicīnisku lēmumu.

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Meklēt šajā emuārā