Īsā atbilde Smaržas vai aromterapiju dzīves noslēguma aprūpē drīkst apsvērt tikai tad, ja pacients pats šo aromātu vēlas un tas viņam nerada nelabumu, klepu, galvassāpes, trauksmi, ādas kairinājumu vai elpošanas grūtības. Patīkams aromāts var palīdzēt radīt pazīstamu noskaņu, taču tas nav ārstēšanas līdzeklis un nevar aizstāt simptomu profesionālu izvērtēšanu. Drošākais sākums nav jautājums par konkrētu eļļu. Vispirms jāpajautā, vai cilvēks vispār vēlas smaržu telpā. Dzīves beigās oža un panesamība var mainīties no dienas uz dienu, tāpēc vakardien patīkams aromāts šodien var kļūt par nevajadzīgu slodzi. Pacienta izvēle ir svarīgāka par aromāta reputāciju Viena smarža dažādiem cilvēkiem var nozīmēt pilnīgi atšķirīgas lietas. Tā var saistīties ar mājām un drošību, bet var arī atgādināt slimnīcu, sliktu dūšu vai kādu sāpīgu pieredzi. Tāpēc apgalvojums, ka lavanda vienmēr nomierina vai piparmētra vienmēr palīdz pret nelabumu, nav pietiekami precīzs. Ja pacients spēj atbildēt, jāu...

Jautājums ģimenei Vai mājdzīvnieks drīkst būt pie smagi slima cilvēka dzīves noslēgumā? Īsā atbilde Šajā jautājumā svarīgs ir nevis abstrakts aizliegums vai atļauja, bet konkrētais dzīvnieks un konkrētais pacients. Ja mājdzīvnieks ir mierīgs, vesels, tīrs, pieradis pie cilvēka un neapdraud aprūpi, īsa klātbūtne var dot pacientam ļoti daudz. Tā var atnest pazīstamu balsi, pieskārienu, ikdienas sajūtu un mieru. Risks pieaug, ja dzīvnieks lec gultā, skrāpē, laiza brūces vai katetrus, rada alerģiju, nesen bijis slims, ir netīrs vai pats ir satraukts. Tad mīlestība pret dzīvnieku jāapvieno ar higiēnu un drošību. Dzīvnieks var būt telpā īsu brīdi, var gulēt blakus krēslā, var tikt parādīts no attāluma vai satikt pacientu tad, kad aprūpes darbības ir pabeigtas. Praktiski palīdz vienkārši noteikumi. Pirms vizītes dzīvnieku izved ārā, pārbauda ķepas, nomazgā rokas pirms un pēc kontakta, neļauj dzīvniekam tuvoties brūcēm, zondēm, katetriem un mutes kopšanas piederumiem. Ja paci...

Jautājums no sērijas par aprūpi dzīves beigās Kā uzturēt mierīgu vidi Īsā atbilde Mierīga vide hospisa aprūpē nozīmē telpu, kur pacients jūtas drošāk, mazāk apjucis un mazāk nogurdināts. Tas nav tikai klusums. Tā ir arī maiga gaisma, skaidra saziņa, mazāk steigas, mazāk lieku cilvēku, paredzams aprūpes ritms un cieņa pret pacienta robežām. Ģimene var palīdzēt, ja vienojas, kurš runā ar pacientu, kurš sazinās ar speciālistiem, cik cilvēku vienlaikus ir telpā, kad izslēgt televizoru, kā samazināt troksni un kā pasargāt pacientu no strīdiem pie gultas. Kāpēc vide ietekmē pašsajūtu Smagas slimības beigās cilvēks var būt ļoti jutīgs pret skaņām, gaismu, pieskārieniem un cilvēku kustību. Tas, kas veselam cilvēkam šķiet parasta mājas rosība, hospisa pacientam var būt par daudz. Troksnis, strīdi, spilgta gaisma un bieža ienākšana telpā var pastiprināt apjukumu, nemieru, elpas trūkumu un nogurumu. Mierīga vide palīdz ķermenim atslābt un ļauj aprūpes darbībām notikt saudzīgāk. ...

Jautājums 92 no 200. Vai mūzika var palīdzēt? Jā, mūzika hospisa aprūpē var palīdzēt. Bet svarīgi ir saprast, kā tieši. Mūzika nav brīnumlīdzeklis, nav zāļu aizstājējs un nav obligāts “mierīgas atmosfēras” dekors. Tā var būt ļoti cilvēciska aprūpes daļa, ja tā ir izvēlēta pēc pacienta gaumes, skan piemērotā brīdī un tiek pārtraukta tad, kad cilvēkam tā vairs nav patīkama. Īsā atbilde Dažiem pacientiem mūzika var palīdzēt mazināt trauksmi, atslābt, sajust drošību, atvērt atmiņas un reizēm palīdzēt ģimenei būt blakus bez liekas runāšanas. Hospisa aprūpē tā jālieto saudzīgi. Tai jāskan klusi un īsi, ar pacienta piekrišanu un ar uzmanību pret viņa reakciju. Kāpēc mūzika dzīves noslēgumā var būt nozīmīga? Dzīves noslēgumā cilvēkam var būt maz spēka sarunām. Viņš var būt noguris, miegains, apjucis vai vienkārši nevēlēties daudz runāt. Taču tas nenozīmē, ka viņš vairs nejūt vidi. Balss tonis, pieskāriens, gaisma, troksnis un mūzika joprojām var ietekmēt to, vai cilvēks jūtas d...

Televizoram hospisa aprūpē nav jābūt ieslēgtam automātiski. Tas var palīdzēt, ja cilvēkam patīk pazīstama balss, mierīga pārraide vai ierasta vakara sajūta. Tas var arī traucēt, ja skaņa pastiprina apjukumu, nogurumu, bailes vai delīriju. Drošākais jautājums nav, vai televizors ir labs vai slikts. Drošākais jautājums ir, vai tas šim cilvēkam šobrīd dod mieru. Dzīves noslēgumā cilvēka spēks un uztvere mainās. Vienā dienā viņš var vēlēties dzirdēt ziņas vai pazīstamu filmu, bet nākamajā dienā tā pati skaņa var kļūt par slodzi. Tāpēc televizors jāuztver kā regulējams vides elements, nevis fons, kas paliek ieslēgts visu dienu. Kad televizors var palīdzēt Dažiem pacientiem klusa pazīstama pārraide rada māju sajūtu. Tā var dot ritmu, ja cilvēks ir nomodā, spēj pateikt vēlmes un skaidri rāda, ka skaņa netraucē. Pazīstama balss, reliģisks dievkalpojums, mierīga mūzika vai iemīļots raidījums var palīdzēt justies mazāk vienam, īpaši tad, ja ģimene nevar būt blakus katru brīdi. Televizo...

Jautājums 94 no 200 Apmeklējumi hospisa aprūpē ir ļoti cilvēciska lieta. Cilvēki grib atnākt, pateikt svarīgo, būt blakus un reizēm vienkārši redzēt, ka tuvinieks nav viens. Tas var dot pacientam mieru un piederības sajūtu. Tomēr dzīves noslēgumā cilvēka spēks var būt tik ierobežots, ka pat mīļi cilvēki, labas sarunas un sirsnīgi nodomi kļūst par slodzi. Tāpēc svarīgākais nav saskaitīt cilvēkus pēc viena noteikuma. Svarīgākais ir saprast, cik klātbūtnes šis pacients šodien spēj panest, nezaudējot mieru, elpu, iespēju gulēt un sajūtu, ka viņš pats vēl drīkst izvēlēties. Īsā atbilde Apmeklētāju ir par daudz tad, ja pacients vizītes laikā vai pēc tās kļūst izteikti noguris, apjucis, nemierīgs, aizver acis, novēršas, sāk elpot saspringtāk, kļūst viegli aizkaitināms vai vairs nespēj atpūsties. Hospisa aprūpē apmeklējumu daudzumu nosaka pacienta spēks un vēlmes, nevis radinieku steiga paspēt atnākt. Laba ģimenes vienošanās palīdz ne tikai pacientam. Tā pasargā arī tuviniekus no ...

Jautājums no sērijas par aprūpi dzīves beigās Kā organizēt tuvinieku apmeklējumus dzīves beigās Īsā atbilde Apmeklējumus dzīves beigās vajag organizēt pēc pacienta spēka, nevis pēc radinieku grafika. Vislabāk darbojas īsas, mierīgas un iepriekš saskaņotas vizītes. Galvenais jautājums nav, cik cilvēku vēl paspēs atnākt. Galvenais jautājums ir, vai pacients pēc apmeklējuma jūtas drošāk, mierīgāk un mazāk noguris. Kāpēc apmeklējumi jāplāno Dzīves beigās cilvēka spēks var mainīties ļoti ātri. No rīta viņš var gribēt satikties, bet pēcpusdienā vairs nevar runāt. Tāpēc apmeklējumi jāplāno elastīgi un ar iespēju tos atcelt bez aizvainojuma. Daudz cilvēku vienā telpā var dot mīlestības sajūtu, bet var arī radīt troksni, karstumu, smaržas, spriedzi un nogurumu. Pacients var negribēt sāpināt citus un tāpēc nepasaka, ka viņam jau ir par daudz. Labs apmeklējumu plāns aizsargā pacientu un arī palīdz ģimenei. Visi zina, kad drīkst nākt, cik ilgi palikt un kurš pieņem lēmumu, ja paci...