Ziņas

Ko darīt, lai saņemtu hospisa aprūpi Latvijā

Attēls
Praktisks ceļvedis ģimenei par konsīliju, nosūtījumu, valsts apmaksāto mobilo komandu un palīdzības saņemšanu mājās. Informācija pārbaudīta 2026. gada 1. novembrī pēc NVD publicētās kārtības un spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 112. Kontakti un pakalpojumu organizācija var mainīties, tādēļ pirms pieteikšanās pārbaudiet jaunāko informāciju NVD vai attiecīgās iestādes vietnē. Īsā atbilde. Lai saņemtu valsts apmaksātu paliatīvās aprūpes mobilās komandas palīdzību dzīvesvietā, vispirms jāvēršas pie ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta speciālista. Ārsts nosūta pacientu uz IV vai V līmeņa slimnīcas konsīliju. Ja konsīlijs pieņem pozitīvu lēmumu, nosūtītāja ārstniecības iestāde noformē nosūtījumu un piesaka pacientu pakalpojuma sniedzējam viņa faktiskajā dzīvesvietā. Ja jūs lasāt šo rakstu, iespējams, jums vai jūsu tuviniekam tagad ir ļoti grūti. Jums nav jāzina visa sistēma uzreiz. Sāciet ar vienu sarunu ar ārstu; pārējos soļus var iziet secīgi. Īsumā – ko darīt vispi...

Tatjana Jirgensone. Virsmāsa un hospisa aprūpes organizatore Latvijā

Attēls
Īsā atbilde Tatjana Jirgensone ir Latvijas medicīnas māsa, virsmāsa, aprūpes darba organizatore un profesionālās tālākizglītības lektore. Viņas pieredze savieno neatliekamo palīdzību, intensīvo terapiju, gastroenteroloģiju, klīniskos pētījumus un hospisa aprūpi. No 2022. gada jūnija līdz 2026. gada martam viņa bija sociālā uzņēmuma “Hospiss Māja” galvenā māsa, iesaistoties mobilās komandas izveidē un māsu darba vadībā. Tatjana Jirgensone. Virsmāsas pieredze, hospisa aprūpes organizēšana un cilvēka cieņa dzīves noslēgumā. Aiz amata nosaukuma ir darbs, ko ģimene pamana ļoti konkrēti. Vai kāds izskaidro notiekošo? Vai komanda zina, kas pacientam šobrīd vajadzīgs? Vai cilvēka vēlmes tiek uzklausītas arī tad, kad viņam spēka palicis maz? Tatjanas profesionālais dzīvesgājums ļauj ieraudzīt, kā aprūpes organizēšana satiekas ar klātbūtni pie pacienta. Šis ir Tatjanas profesionālais portrets. Plašāks skaidrojums par aprūpes būtību lasāms galvenajā rakstā Hospisa aprūpe Latvijā , bet pa...

Hospisa aprūpes lekcija. Hospisa virsmāsa Tatjana Jirgensone viesojās Aprūpes skolā.

Attēls
Aprūpes skolas video ar Tatjanu Jirgensoni par paliatīvo aprūpi Šis video ir no Aprūpes skolas . Tajā Tatjana Jirgensone, kura video tapšanas laikā bija Hospiss Māja virsmāsa un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas tālākizglītības kursu lektore, stāsta par paliatīvās aprūpes būtību, profesionāļa darbu pacienta dzīvesvietā un cilvēka tiesībām būt sadzirdētam arī pašā dzīves noslēgumā. Īsā atbilde Paliatīvā aprūpe nav atteikšanās no cilvēka un nav tikai pēdējo stundu aprūpe. Tā ir aktīva, daudzpusīga palīdzība cilvēkam ar smagu, dzīvildzi ierobežojošu slimību un viņa ģimenei. Uzmanības centrā ir sāpes un citi simptomi, emocionālais drošums, pacienta vēlmes, cieņa un tuvinieku atbalsts. Aprūpes skolas video ļauj šo definīciju ieraudzīt dzīvē. Tatjana Jirgensone skaidro, kā atšķiras slimnīcas ārstniecības mērķis un hospisa pieeja, kāpēc mājās profesionālis ienāk ģimenes telpā un kā mierīga klātbūtne dažkārt kļūst tikpat nozīmīga kā medicīniska darbība. Ska...

Kāpēc guļoša onkoloģiska pacienta vešana mazgāšanai var būt bīstama

Attēls
Īsā atbilde Guļoša, ļoti vāja onkoloģiska pacienta vešana tikai mazgāšanai var radīt nesamērīgu fizisku slodzi. Tas nenozīmē, ka transportēšana pati par sevi izraisa nāvi, tomēr celšana, pārnešana un brauciens var pastiprināt sāpes, elpas trūkumu, apjukumu un izsīkumu. Ieguvums un risks jāizvērtē ārstniecības personai. Ja higiēnu iespējams saudzīgi nodrošināt mājās, tas parasti rada mazāku slodzi. Praktiski paņēmieni aprakstīti arī rakstā par saudzīgu mazgāšanu dzīves beigās . Vai guļošu onkoloģisku pacientu drīkst vest uz dienas centru tikai mazgāšanai? Šis jautājums hospisa un paliatīvajā aprūpē ir ļoti nopietns. Runa nav par vienkāršu transportēšanu vai par “ērtāku mazgāšanu”. Ja pacients ir onkoloģisks, nestaigājošs, guļošs, ļoti vājš un atrodas dzīves noslēguma posmā, jebkura pārvietošana ārpus mājas var kļūt par lielu fizioloģisku slodzi. Īsā medicīniskā atbilde: šāda rīcība var būt ļoti riskanta, ja vienīgais mērķis ir nomazgāšana, nevis neatliekama medicīniska p...

Fizioterapija hospisa aprūpē: nevis greznība, bet cieņpilnas dzīves pēdējo dienu pamats

Attēls
Īsā atbilde Fizioterapija dzīves noslēgumā nav intensīvs treniņš, un tās mērķis nav par katru cenu atjaunot zaudētās spējas. Individuāli pielāgota palīdzība var mazināt sāpes un stīvumu, atvieglot elpošanu, palīdzēt atrast ērtāku pozu un iemācīt ģimenei drošāk palīdzēt. Slodze vienmēr jāpielāgo pacienta pašsajūtai, drošībai un aprūpes mērķiem. Par ikdienas darbību pielāgošanu lasiet arī skaidrojumā par ergoterapiju dzīves noslēguma aprūpē . Hospisa aprūpē bieži runā par medikamentiem, sāpju kontroli, aprūpētājiem, māsām, ārstiem un ģimenes atbalstu. Taču pārāk bieži nepelnīti otrajā plānā paliek fizioterapija: klusa, praktiska un ļoti cilvēcīga palīdzība cilvēkam, kura ķermenis slimības dēļ kļūst trauslāks, sāpīgāks un arvien mazāk paklausīgs. Un tomēr tieši fizioterapija hospisa aprūpē var būt robeža starp dienu, kuru pacients vienkārši pārcieš, un dienu, kuru viņš vēl spēj nodzīvot ar mazliet vairāk miera, kustības, elpas un cieņas. Pasaules Veselības organizācija pa...